Cilvēki, kas iedvesmo

«Es biju laimīga, kad iestājās rudens, jo šī vasara man bija par garu. Es nezināju, ko darīt septembrī, kad vēl spīdēja saule. Jutos kā aizmigusi. Bet rudens dzestrums kopā ar uguns stihiju mani ir atmodinājis atkal radoši darboties,» saka dziedātāja, vokālā pedagoģe un mūziklu aktrise Annija Putniņa.

Pēc sarunas ar kompānijas “Forte Production” uzņēmēju, producentu Jāni Kļaviņu, galvā skan četri vārdi: “Te būs daudz jāupurē”. Turklāt pārsteidzošākais un vienlaikus aizkustinošākais ir tas, cik viegli Jānis spēj runāt par tēmām, kas daudziem varētu šķist neērtas.

«Pieaugušā vecumā, jo īpaši, ja esi atbildīgs par vēl kādu cilvēku, tu vairs nevari būt Pepija. Tu nevari dzīvot simtprocentīgi tikai šodienai, tev ir jādomā arī par rītdienu. Es, paldies Dievam, ar savu iekšējo bērnu vēl ļoti draudzējos, tāpēc esmu ļoti priecīga, ka vismaz uz skatuves varu sevī palaist vaļā Pepiju,» saka dziedātāja Ieva Sutugova.

Nebaidīšos teikt, ka šī ir producenta Jāņa Kļaviņa pēdējā laika atklātākā saruna. Bez liekām maskām, kas reizēm dzīvi sašūpo un liek maldīties. Tas tāpēc, ka abi uz sarunu tiekamies dienas pirmajā pusē.

«Savā pirmajā basketbola izlaidumā audzēkņiem teicu, ka tad, ja vēl būšu basketbola treneris un ja kādu dienu nopelnīšu medaļas, tad puse no medaļām pienāksies viņiem, jo tieši viņi bija mani pirmie audzēkņi. Tieši ar viņiem daudz kļūdījos, nezināju, ko darīt, kā darīt, bet daudz sapratu,» atklāj sporta skolotājs un basketbola treneris Krišs Matisons.

«Es būšu basketbolists,» tā vecmāmiņai Janīnai reiz teica mazais puika Krišs, kurš trenēties šajā sporta veidā Gulbenē sāka vienlaikus ar mācību uzsākšanu skolā 1.klasē. Vecmāmiņa toreiz mazliet neticīgi bilda: «Tad būs jāizaug garam.» Un Krišs izauga, sasniedzot 1,83  metrus. Pārauga savu tēti Jāni par galvastiesu. Krišs iestājās Sporta pedagoģijas akadēmijā, beidza to un kļuva par pedagogu. Tāpat kā viņa tētis.

«Dzīves laikā ir daudz ciešanu, ir sāpes un ir bēdas, bet – dzīve sniedz arī ļoti daudz prieka! Ir tikai jāiemācās prieku paņemt,» saka populārais teātra un kino aktieris, režisors, teātra-džeza kluba «Hamlets» vadītājs, nemainīgi vīrišķīgi šarmantais Rolands Zagorskis-Rolands.

Mūzikas un drāmas telpas «OratoriO» jauniestudējums «4» ir skaudrs un nežēlīgs, taču arī ar mīlestību piepildīts divu cilvēku attiecību stāsts. «Tas ir mūsu visu dvēseles striptīzs,» saka šā jauniestudējuma režisore, Mūzikas un drāmas telpas «OratoriO» vadītāja Rēzija Kalniņa. Ar šo izrādi viņa atbrīvojas no visām savas pagātnes attiecībām, atklājot, ka tajās bijusi arī vardarbība.

Otro sarunas daļu abas ar Kristīni finišējām ar asarām acīs. Iemesls – Ukrainas karš un brīvības jēdziens 21. gadsimtā.

Kristīne Spure, ko esam pieraduši manīt TV3 rīta raidījumā “900 sekundes” un dzirdēt radio “Star FM” viļņos, šķiet īsts saules stars. Allaž smaidīga, pozitīva, atvērta, prieka mākonī ieskauta.

«Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka bērni ir lielākā ģimenes svētība. Sievietei bērnu dēļ nekas nav jāupurē. Katram ir savi apstākļi un dažreiz savus plānus uz kādu laiku ir jānoliek malā, bet, ja ģimene var un spēj būt atbalsts brīžos, kad tas ir vajadzīgs, tā ir laimes un piepildījuma sajūta,» saka operdziedātāja un divu dēlu – Ričarda (3) un Deivida (6 mēneši) – mamma Marlēna Keine.

«Es ceļoju starp Latviju un Itāliju, un šis mainīgais dzīves stils man ir piemērots – katrs pārbrauciens dod iespēju jaunam sākumam un ļauj no jauna ieraudzīt skaisto attiecīgajā vietā. Ir arī otrādi – var aizbēgt, ja kaut kas sadusmo vai nomāc,» saka arfiste Dārta Tisenkopfa-Muselli.

«Vienmēr, skatoties atpakaļ, man ir sajūta, ka man kaut kā «nepieklājīgi» laimējas. Tādā nozīmē, ka manā dzīvē ir notikušas dažādas lietas, par ko būtu varējis tikai sapņot,» atzīst profesors Mārcis Auziņš.

Dvīnes, kas godīgi atzīst, ka ir dažādas un nebūt nav divas ūdens lāses, lai gan audzēkņi un viņu vecāki viņas abas jauc vēl šodien. Par to arī parunājām intervijas otrajā puse. Kā tas ir – būt divām un dzīvi vest roku rokā.

Dvīņumāsu dzimtā puse ir Alūksne, bet patlaban viņas skolo bērnus Mārupes pamatskolā, pasniedzot mūzikas stundas. Tāpat abas ir vokālās pedagoģes bērnu ansambļos, kas apliecina, cik ļoti viņas mīl bērnus. Liktenīgais brīdis bija 5. klase, kad abas uzrakstīja vēstuli, kas vēlas būt.

«Man liekas, ka «Jumpravas» fenomens ir tas, ka cilvēki ir sadzirdējuši to, ko esam gribējuši pateikt. Un «Jumpravu» klausās tāpēc, ka savās dziesmās – gan ar vārdiem, gan mūzikā – runājam par to, kas attiecas ne tikai uz mums četriem, bet uz visiem mums. Un tikt sadzirdētiem – tā patiesi ir brīnišķīga sajūta,» saka režisors un leģendārās grupas «Jumprava» mūziķis Aigars Grauba.

Oskars Tirsa, ko atveido aktieris Niklāvs Kurpnieks, "Nelūgto viesu" cienītājiem ir viens no mīļākajiem personāžiem. Režisora Vlada Kovaļova izveidotais tēls ir tik spēcīgs un atmiņā paliekošs, ka paliek arvien grūtāk aktieri atminēties citās lomās.

«Es mums visiem gribētu novēlēt, lai pasaulē ir miers. Lai skan mūzika, lai cilvēki cits citu satiek koncertos, kas ne tikai sniedz baudījumu acīm un ausīm, bet arī pabaro un nomierina dvēseli. Lai valda mīlestība un ikvienam ir smaids uz lūpām. Jo, kad esam laimīgi un apgaismoti, nekas vairs nesāp un nedraud,» uzskata pasaulslavenā operas dīva, unikālā soprāna īpašniece, prestižā klasiskās mūzikas jauno izpildītāju konkursa «Ineses Galantes talanti» iniciatore, iedvesmotāja un žūrijas priekšsēdētāja Inese Galante.

Sarunāties ar Andri Keišu ir kā ķert saules zaķus. Tev liekas- re, rokā ir, bet pacel plaukstu un mirdzošais plankums jau draiskojas kaut kur citur.

Sarunāties ar Andri Keišu ir kā ķert saules zaķus. Tev liekas- re, rokā ir, bet pacel plaukstu un mirdzošais plankums jau draiskojas kaut kur citur. Tik ļoti tam negribas tikt noķertam. Un atliek vien mesties šajā spēlē un virpuļot līdzi Andra stāstam tādā siltā un rotaļīgā vieglumā.

Mēdz teikt, ka vīrieši savu īsto dabu atklāj mazliet nekaunīgā vienkāršībā. Tad nu Dzīvesstils atklās, kas slēpjas aiz Latvijas talantīgajiem, šarmantajiem un spēcīgajiem vīriešiem. Jautājumi atgādina vecās, labās, bet jau aizmirstās dienasgrāmatas, kur ikviens varēja būt viņš pats.

«Klusumā var labāk sadzirdēt sevi. Klusumā var sadzirdēt cilvēku sev blakus. Kas ir tie cilvēki, kas grib būt mierā ar sevi un pasauli? Mēs taču varam satikties. Jau drīz. Vasarā. Festivālā Bauskā. Satikties un dalīties ar klusas, noslēpumainas laimes mirkļiem,» saka dziedošā aktrise, dzejniece un režisore Raimonda Vazdika.