Natālijai Grēgerei drīzumā apritēs 101 gads, taču viņas ikdienas ēdienkartē joprojām ir vieta gan mellenēm, gan tumšajai šokolādei un pat bekonam. Sieviete uzskata, ka ilga mūža noslēpums nav sarežģītās diētās, bet gan attieksmē pret dzīvi, raksta “Today”.
Grēgere dzimusi 1925. gadā Ņujorkā. 21 gada vecumā viņa apprecējās un strādāja par telefona operatori. Ar vīru viņa bija kopā 68 gadus, un ģimenē izauga divi bērni, četri mazbērni un seši mazmazbērni. Tagad sieviete dzīvo aprūpes iestādē Inglvudā.
Kad viņai jautā, kas palīdzējis nodzīvot tik ilgi, Grēgere atbild: viņa īsti nezina. Viņasprāt, svarīgi ir būt atvērtam, pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir, un baudīt to.
Sāc dienu ar veselīgu pārtiku
Grēgere katru rītu sāk ar mellenēm. Viņa stāsta, ka tās ļoti mīl un ēd daudz. Uztura speciāliste Samanta Kaseti mellenes izceļ to sastāvā esošo vielu dēļ - pētījumi tās saista ar labāku sirds veselību, mazāku 2. tipa diabēta risku un labāku kognitīvo funkciju.
Grēgerei visu mūžu garšojuši arī āboli un avokado, tomēr viņa neievēro konkrētu diētu un saka: "Es principā ēdu visu."
Neatsakies no mazajiem priekiem
Lai gan viņa izvēlas arī veselīgus produktus, Grēgere neuzskata, ka no dzīves jāizslēdz visi kārumi. Viņai īpaši garšo tumšā šokolāde, bet viens no viņas iecienītākajiem brokastu ēdieniem ir divas ceptas olas ar bekonu un angļu mafins.
Tomēr speciālisti atgādina, ka fakts, ka kāds cilvēks nodzīvojis līdz 100 gadiem, ēdot bekonu, nenozīmē, ka šāds uzturs pats par sevi pagarina dzīvi - ilgmūžību ietekmē daudzi faktori, tostarp ģenētika, dzīvesveids un veselības stāvoklis.
Dejo
Grēgere jaunībā aizrāvās ar balles dejām un iemācīja dejot arī savam vīram. Svētdienās pēc brokastīm pāris ieslēdza mūziku un dejoja pa visu māju.
Arī tagad sieviete turpina kustēties mūzikas ritmā - viņa dejo, sēžot uz krēsla. Dejošana vienlaikus var nodrošināt aerobisku un spēka slodzi, palīdzot uzlabot līdzsvaru, koordināciju, sirds veselību un garastāvokli.
Atrodi nodarbi, kas nomierina prātu
Grēgeri bērnībā adīt iemācīja mamma, un viņa ar šo nodarbi nodarbojās lielāko daļu dzīves, darinot segas, cepures un džemperus. No adīšanas viņa atteicās tikai pirms dažiem gadiem roku problēmu dēļ.
Sieviete arī spēlē pasjansu planšetē un kāršu spēli kanastu kopā ar draugiem. Pētījumi liecina, ka rokdarbi un sociālas spēles var palīdzēt saglabāt labu pašsajūtu un kognitīvās funkcijas vecumdienās.
Neuztver dzīvi pārāk nopietni
Grēgere uzskata, ka svarīgi ir neieslīgt problēmās un iemācīties tikt galā ar stresu. Viņa sevi raksturo kā laimīgu cilvēku, kuram patīk smieties un jokot.
Pētījumi liecina, ka ilgstošs, spēcīgs stress var būt saistīts ar ātrāku novecošanu, savukārt psiholoģiskā noturība un spēja regulēt emocijas var palīdzēt šo procesu palēnināt.
Saglabā optimismu
Grēgere sevi sauc par optimisti un saka, ka pat grūtos dzīves periodos viņa ir centusies ticēt, ka viss beigsies labi.
Pētījumos optimisms ir saistīts ar tā saukto izcilo ilgmūžību - dzīves ilgumu līdz 85 gadiem un vairāk. Pētnieki norāda, ka optimistiski cilvēki nereti arī biežāk izvēlas veselīgāku dzīvesveidu un labāk tiek galā ar stresu.
Lai arī Grēgeres kundzes stāsts gan nav pierādījums tam, ka tieši šie ieradumi nodrošina ilgu mūžu. Taču viņas vienkāršā pieeja dzīvei - kustēties, nodarboties ar sev patīkamām lietām, uzturēt sociālos kontaktus, ēst daudzveidīgi un nezaudēt optimismu - ir tas, ko viņa pati uzskata par svarīgu savā dzīvē.
