Aukles savus pakalpojumus sludinājumos piedāvā daudz, sevišķi laikā, kad bezdarbnieku kļūst arvien vairāk. Par šādu darbiņu interesējas gan studentu vecuma meitenes, gan pensionētas kundzes. Bet ne izskats, ne vecums nenosaka, vai sieviete tiešām ir piemērota aukles darbam. Kā izvēlēties īsto?
Laba aukle ir...
Radošā psiholoģijas centra Ģimenei psiholoģe, marte meo terapeite Sarmīte Bambāne uzskata, ka laba aukle ir subjektīvs jēdziens. Katrai mammai tas ir jājūt pašai. Tomēr var vadīties pēc tā, vai ar aukli ir viegli sarunāties, vai saskarsmē jūties pietiekami brīvi, vai dzīves uztvere ir līdzīga, vai ir patīkami būt viņas sabiedrībā. Psiholoģe atgādina, ka arī darba pieredze ir aukles pluss. Taču rekomendācijas no iepriekšējām darbavietām nav noteicošais – kas vienam der, otram var nederēt.
"Pēc manām domām, laba aukle ir tā, kas prot izveidot labu kontaktu ar bērnu, redz bērna iniciatīvas un intereses, prot bērnu vadīt strukturētās situācijās (ēšanas, ģērbšanās, gulētiešanas laikā), izrāda savas pozitīvās emocijas, māk interesanti nodarbināt bērnu (lasot, zīmējot, līmējot), nepieciešamības gadījumā samīļo, sabučo, izjūt prieku un gandarījumu par to, ko dara," uzskata S. Bambāne.
Darbā nav jāpieņem pirmais cilvēks, kurš izrādījis interesi. Var pieņemt aukli uz pārbaudes laiku, lai noskaidrotu gan viņas attieksmi pret bērnu, gan bērna attieksmi pret aukli, gan to, kā aukle attiecas pret kārtību mājās, kurās strādā. Auklei nav jābūt mājkalpotājai, bet viņa saņem samaksu ne tikai par pieskatīšanu, bet arī par to, ka bērnu apģērbj, pabaro, varbūt pat gatavo viņam maltīti, mazgā, samīļo, izglīto, spēlējas ar viņu, kā arī uztur tādu kārtību mājās, kāda tā bijusi pirms vecāku aiziešanas.
Darba intervija
To, ka auklīte nebūs atbilstoša, protams, var pamanīt. Pirmām kārtām jāņem vērā savas izjūtas, kādas rodas, pirmo reizi sarunājoties ar auklīti. Ja nav iekšējas pārliecības, ka šis cilvēks varētu derēt, tad var teikt, ka nedēļas laikā, tiks dota atbilde, jo jāizvērtē vēl citi šā darba kandidāti.
"Šī pirmā saruna var notikt pavisam neitrālā vietā, kādā parkā vai pastaigā netālu mājām. Pēc pirmās tikšanās reizes var saprast, cik aukle ir punktuāla, vai atnāca laikā vai ar nokavēšanos, cik rūpīgs un tīrs ir apģērbs, cik daudz pievērsa uzmanība bērnam, kādus jautājumus uzdeva par bērnu, ko tieši vēlējās noskaidrot. Ja šī saruna ir likusies veiksmīga, tad var vienoties par tikšanos mājās," iesaka psiholoģe.
Sarunas laikā vecākiem nevajadzētu kautrēties uzdot pat visneparastākos jautājumus, jo tikai tā varēs saprast, vai konkrētajam cilvēkam varēs uzticēt savu bērnu. Var jautāt gan par aukli pašu, gan iepriekšējo dzīves un darba pieredzi, brīvo laiku, viņas ģimeni, izglītību, dzīves vērtībām un uztveri, veselības stāvokli, attieksmi pret dzīvniekiem un dabu, pozitīvo un negatīvo darba pieredzi.
"Nedrīkst aizmirst noskaidrot potenciālās aukles motivāciju, kāpēc tieši šobrīd viņa ir izvēlējusies strādāt par aukli un kas šajā darbā viņai patīk, kas liekas grūts. Ja nav bijusi iepriekšēja pieredze, tad jānoskaidro, kāpēc viņai škiet, ka to varētu darīt," padomus dod S. Bambāne. "Auklei var izskaidrot situāciju, ka tiks uzdoti daudz un dažādi jautājumi, lai labāk viņu varētu iepazīt, tādējādi iedrošinot. Jādod laiks, lai arī aukle varētu uzdot sev interesējošos jautājumus, jo arī viņai jāiepazīst ģimene, pie kuras strādās. Svarīgi arī jautāt par nākotnes nodomiem, cik ilgi ir gatava strādāt konkrētajā ģimenē."
Uzticēties svešam
Izvēloties aukli, svarīga ir arī vecāku intuīcija – vai šim cilvēkam var uzticēt gan savu bērnu, gan mājas atslēgu. Iepazīšanās posms ir laiks, lai izvērtētu, "vai konkrētais kandidāts būs pietiekami laba aukle manam bērnam un cik brīvi jutīšos, zinot, ka šis cilvēks var brīvi piekļūt manām personīgajām lietām un darbosies manā teritorijā".
Pirms uzticēt mājas atslēgas, jāievāc ziņas par šo cilvēku, jālūdz iedot pases kopiju, jāuzzina mājas adrese – deklarētā un patiesā. Ja ir iespējams, vēlams sniegtās ziņas pārbaudīt. Var arī lūgt iespēju aizbraukt ciemos pie aukles uz mājām. Šāda informācijas ievākšana nav nepieklājīga, tā ir tikai normāla rīcība, ja grasāties uzticēt savu bērnu un īpašumu citam cilvēkam. Tas vecākiem sniegs drošības izjūtu.
Pārbaudi un pārliecinies!
To, vai aukle veic savus pienākumus un ir gādīga pret bērnu, var noskaidrot pēc bērna labsajūtas. Vecāku uzdevums ir pavērot, kāda ir bērna pašsajūta pēc pavadītā laika ar aukli, vai viņš jūtas priecīgs, apmierināts, ir labā noskaņojumā. Jāvēro, kāds ir mazuļa miegs naktī, vai nemostas, vai nesaka, ka bijis slikts sapnītis. Svarīgi ir, kā bērns reaģē, kad no rīta ierauga auklīti. Vai ir mainījusies bērna uzvedība, viņš kļuvis klusāks, ierāvies sevī vai, tieši otrādi, agresīvāks, nepaklausīgāks, trauksmaināks? Varbūt ir parādījušies kādi neirotiskie traucējumi – nakts enurēze, nagu graušana. Tas, iespējams, ir gan aukles dēļ, gan tāpēc, ka mazais izjūt mammas klātbūtnes trūkumu. Pēc katras darba dienas būtu jāizrunājas ar auklīti, kā pagājusi diena, kā bērns uzvedies, ko darījis.
"Kā ir pagājusi diena, to var redzēt arī pēc lietām mājās. Ja tomēr rodas kādas šaubas, var iebraukt mājās, iepriekš nebrīdinot. Protams, jāseko līdzi, vai vecāku norādījumi un vēlmes tiek ievērotas, piemēram, par ēšanas un gulētiešanas laikiem, pastaigām ārā. Ja ne, tad vēlreiz var konkrēti pārrunāt tos jautājumus, kas neapmierina. Labai auklei to nevajadzētu uztvert kā aizvainojumu, bet gan kā iespēju labākai sadarbībai turpmāk," paskaidro psiholoģe.
***
IZVĒLOTIES AUKLI, VECĀKI KĻŪDAS, JA:
- neieklausās savās iekšējās sajūtās, kas ir kā brīdinājums – nebūs labi;
- pieņem darbā tuvu cilvēku vai radinieku, kuram ir grūti izteikt kritiku vai savas vēlmes attiecībā pret aukles darbu;
- pieņem aukli, neņemot vērā bērna uzvedības un emocionālo reakciju signālus;
- pieņem aukli bez pārbaudes laika, kad var izvērtēt viņas darba spējas un attieksmi pret bērnu.
***
ATCERIES!
Bērns pie aukles jāpieradina pakāpeniski! Sākumā ieteicams auklei pavadīt laiku ar bērnu mammas klātbūtnē. Ja bērns izrāda vēlmi kontaktēties ar aukli, viņus uz laiku var atstāt arī divatā. Pirms tam bērnam ir jāizstāsta, ka mamma aizies un pēc tam būs atpakaļ.
Ja mamma vienkārši izlavīsies ārā, bērnam tas var radīt vēl lielāku stresu un nākamreiz atstāt viņu ar aukli būs vēl grūtāk.
