Viedoklis

Tas, kas pēdējā laikā notiek Latvijā ar latviešu valodu saistītajā sfērā, uzstājīgi liek domāt par to, kas tad Latvija īsti ir mums un mūsu tagadējiem politiķiem. Vai mēs pret savu zemi izturamies kā pret valsti vai kā pret teritoriju?

Pirmdien izšķirsies Rīgas domes (RD) liktenis. Vai nu tiks ievēlēts jauns Rīgas mērs, vai arī tiks pavērts ceļš uz RD atlaišanu un jaunām, ārkārtas vēlēšanām.

Vēl otrdien šķita, ka stīvēšanās ap kompensāciju valsts akciju sabiedrībai Latvijas pasts (LP) par preses piegādēm it kā ir noslēgusies par labu tam, lai drukāto presi nākamgad tomēr saņemtu visos Latvijas novados un preses izdevējiem nenāktos pacelt savu izdevumu abonēšanas cenas bezgalīgos augstumos, padarot tos nepieejamus lasītājiem, vai arī – vienkārši izbeigt to eksistenci. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja personīgi un ar sociālo tīklu starpniecību, ka valdība ir atradusi papildus nepieciešamos 3,7 miljonus eiro pasta piegāžu kompensācijām. Aleluja, varēja atviegloti nopūsties visi, kas saprot drukātās preses nozīmību demokrātiskas sabiedrības attīstībā. Tomēr jau trešdien izrādījās, ka par agru vēl pūst uzvaras fanfaras.

Lielākā tūrisma vērtība digitālajā gadsimtā ir tas, ko digitālā realitāte nespēj sniegt – pieredze, mijiedarbe, saskarsme ar vietu, vidi un cilvēkiem. Tāpēc jebkuras, it īpaši mazas pilsētas tūrisma piedāvājuma veiksmes atslēga slēpjas tās spējā vērtēt sevi ceļotāju acīm un dāvāt patīkamu, vērtīgu piedzīvojumu. Katrai pilsētai piemīt kaut kas īpašs, tomēr šovasar aizvadītās Radošās darbības nedēļas “radi!2019” īstenotās radošo industriju tūrisma misijas Latvijas mazpilsētās liecina, ka nav nemaz tik viegli to identificēt. Kā mazpilsētām atrast savu īpašo identitāti, un kā šajā procesā var palīdzēt dizaina domāšana?

Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība ir atgriezusies no atvaļinājuma, lai strādātu, un vienu labu darbu ir paveikusi – Latvijas pastam tiks kompensēta drukātās preses piegāde abonentiem. Slava! Tikai nav skaidrs, kāpēc vajadzēja pastu un preses izdevējus tīši turēt neziņā un stresā, velkot garumā steidzamības lēmuma pieņemšanu?

Izslavētās čeku loterijas pirmā izloze notika ļoti interesanti. Informācija par izlozes uzvarētāji mājaslapā tika ievietota jau divas dienas pirms oficiālās izlozes. Kad par šo jaunumu ziņoja Neatkarīgā (Ilzes Šteinfeldes raksts 12. augusta avīzes numurā), loterijas organizatori paskaidroja, ka tas bija tikai tāds tests vien, un turpināja slavināt savu pasākumu cīņai pret ēnu ekonomiku.

Latvijā jau gandrīz 20 gadus runā par depozīta sistēmas ieviešanu dzēriena iepakojumam, bet rezultāta nav, jo dažādas interešu grupas, it īpaši atkritumu apsaimniekotāji, tam aktīvi pretojas. Varam cerēt, ka jau šī gada laikā Saeima tomēr pieņems lēmumu un beidzot sistēma sāks darboties arī Latvijā. Atkritumu apjoms, ko ikdienā radām, tikai turpina augt, tāpēc ir svarīgi sākt ko darīt situācijas labā.

Valdības rīcības programmā kopumā un tās sadaļā LATVIJAS CILVĒKI. Demogrāfija grūti pamanīt kaut ko tādu, kas tiešām spētu novērst dzimstības kritumu Latvijā.

Atlaist Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Daci Ķezberi, kura solījusies rakstīt atlūgumu, vairs nav nekāds varoņdarbs politiķim. Ar visas padomes atlaišanu gan varētu kādus kredītpunktus nopelnīt, katrā ziņā sabiedrības uzmanība ilgāku laiku nodrošināta!

Šīs vasaras lielākais mediju notikums neapšaubāmi bija Latvijas Radio (LR) Ziņu dienesta sarīkotais tracis. Sākumā viss izskatījās saprotami un vienkārši. Ļaunā LR valde nemaksā cienījamu atalgojumu augsti profesionāliem un kvalificētiem žurnālistiem par viņu smago un radošo darbu. Ziņu dienesta darbinieki publiski izteica neuzticību tādai LR valdei. Tālāk sekoja ļoti dīvaina LR valdes darbība, meklējot papildus simts tūkstošus eiro, lai varētu samaksāt darbiniekiem papildu atalgojumu.

Rīgas domē episku likteņzvanu priekšvakarā kā ļoti ietekmīgi ir uzradušies divi jauni politiski veidojumi – Neatkarīgo deputātu frakcija (NDF) un deputātu bloks Rīgai!. Kas tie par ērmiem, ko viņi ēd?

Putinam atkal paveicies, varēja padomāt ne viens vien notikumu vērotājs Krievijā, redzot, kādi ir laika apstākļi sestdienas rītā Maskavā pirms Saharova prospektā iecerētā opozicionāru mītiņa. Nepārejošais lietus droši vien daudziem lika padomāt – iet uz mītiņu vai palikt mājās. Tomēr, neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem (dienas otrajā pusē tie ievērojami uzlabojās), mītiņā piedalījās apmēram 50 000 cilvēku, kas ir lielākais protestētāju skaits Krievijā kopš 2011. gada decembra.

Vēsturisko pasaciņu teicēji varētu cits citam stāstīt savus izdomājumus, bet ar to nepietiek, un ar tām, viņuprāt, ir jāaplaimo arī citi: Eiropas pilsētās ar salūtiem jāatzīmē «75. gadadiena kopš atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem». 31. jūlijā sarkano iebrucēju piemiņas maratona starta šāviens nogranda Jelgavā, kur – kā lasāms Krievijas vēstniecības mājaslapā –, pirms tam ar piedurkni laikam nospodrinot vēl saglabājušos piemiņas plāksni «cīnītājiem pret nacismu», notika «svinīgais mītiņš», kurā piedalījās Krievijas, Azerbaidžānas un Baltkrievijas diplomātisko misiju vadītāji, kā arī krievu oficieru madāmu barvede Ždanoka, sociālistikās partijas vadonis Frolovs un citi mušu ķēniņi.

Mani sauc Gunārs Līcis un es esmu inženieris siltumenerģētiķis. Es neesmu mākslām tuvu stāvošs cilvēks, tāpēc domas par Koncertzāles izvietojuma vietu Rīgā un tās funkcionalitāti izteikšu kā mākslas patērētājs un arī kā nodokļu maksātājs, jo arī es piedalos koncertzāles projekta finansēšanā.

Tāda paklusa nedēļa gadījusies. Neviens nav ar lielu blīkšķi aizturēts, nevienā kārotā amatu ligzdiņā neviena politiskā dzeguze nav iedējusi savu olu. Pat ģeniālais sabiedriskā gurduma izgaiņātājs Andris Kivičs neko nav savārījis. Atliek vien vaicāt astrologiem, kas zvaigznēs atgadījies tāds, ka nenotiek nekas, un mierināt sevi ar domu, ka vismaz ir atklāts Midltones slaiduma noslēpums. Tikai neuzdodiet muļķīgus jautājumus, kas, pie velna, ir Midltone un kāda mums Latvijā gar viņu daļa.

Ja esmu pasūtījis kādu preses izdevumu un ja valsts (!) kapitālsabiedrība Latvijas pasts (LP) ir šo pasūtījumu pieņēmusi, tad manā uztverē līdz ar to tā ir apņēmusies nodrošināt pasūtītā piegādi manis nosauktajā adresē, lai kur Latvijā vai citur tā būtu.

Pirms garajām brīvdienām Ministru kabineta sēdē 16. jūlijā tika skatīts likumprojekts Grozījumi Pasta likumā. Likumprojekts paredz no 2020. gada 1. janvāra uz vienu gadu pagarināt šobrīd piemēroto regulējumu attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu un attiecīgi uz vienu gadu pagarināt universālā pasta pakalpojuma saistības esošajam pakalpojuma sniedzējam. Nākamā gada laikā Kultūras ministrijai būtu jāsagatavo koncepcija par atbalstu drukātajiem medijiem nākotnē.

Kamēr premjers un finanšu ministrs bauda atvaļinājumu, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) nācis klajā ar šausmu stāstu par kritisko stāvokli iekšlietu resorā. Tas gadiem turēts badā, valsts nefinansē bāzes funkcijas, trūkst naudas ekipējumam, algām, trūkst transportlīdzekļu, infrastruktūra esot jau dzīvībai un veselībai bīstamā stāvoklī...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Juris Pūce ir noslēdzis konsultācijas ar pašvaldību deputātiem par sabiedriskai apspriešanai izvirzīto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, teikts VARAM izplatītajā preses relīzē ar nosaukumu «J. Pūce konsultāciju laikā ATR apspriedis ar vairāk nekā tūkstoti pašvaldību pārstāvjiem».

Visai klusi Latvijas informatīvajā telpā tika sumināts Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes šā gada otrā ceturkšņa IKP ātrais novērtējums. No tā izrietēja, ka 2019. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada otro ceturksni, Latvijas IKP apjoms, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieauga tikai par 2,1%. Kā ierasts, tad neilgi pirms ekonomiskās izaugsmes datu publiskošanas savās prognozēs dalījās Latvijas lielāko komercbanku slavenākie analītiķi.