Kariņa valdības pirmdzimtais – ar patoloģijām

 
©F64 Photo Agency

Budžets ir katras valdības, koalīcijas, tās partiju politikas, darba, prioritāšu patiesais rādītājs. Pārējais ir vien vārdi, makaroni uz ausīm. Daudz to tika sakarināts pirms vēlēšanām.

Pēc tām, valdības izveides mokām ieilgstot līdz janvāra beigām, savu 2019. gada budžetu jaunā vara vairs nebija spējīga izstrādāt, un nācās strādāt ar iepriekšējā budžeta kopiju ar nelielām korekcijām. Tas ļāva visās nebūšanās vainot veco varu, oligarhus un to olas, komunistus un atsevišķu iestāžu netīkamus vadītājus, kuri steidzami tika nomainīti vai vēl gaida savu kārtu. Tas ļāva valdībai savas politikas parādīšanas vietā vēl kādu laiku padzīvot solījumu un paštaisnuma mākonī. Nu no runām jāpāriet pie darbiem, jāspēj atteikties no vēlmju un ministriju interešu politikas un jāparāda, kas tad ir visas valdības patiesās prioritātes.

Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā tika izvirzītas septiņas prioritātes: finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, demogrāfiskās situācijas uzlabošana. Valdības deviņu mēnešu grūtniecības laiks tūlīt būs galā, tajā vajadzēja sagatavoties dzemdībām - sagatavot vidi valdības pirmdzimtā - budžeta - nākšanai pasaulē. Ar šo budžetu beidzot vajadzētu īstenot nospraustās prioritātes, bet izskatās, ka pirmdzimtais nāks pasaulē ar patoloģijām.

Jau pāris nedēļas pēc apstiprināšanas premjera amatā Kariņš pieteica finanšu sistēmas «kapitālo remontu». Tas izpaudās ar pāris likuma grozījumiem banku stingrākai uzraudzībai un sankcijām pārkāpumu gadījumā, kontroles iestāžu stiprināšanā. Viena no «remonta» sastāvdaļām bija ilgstošs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības presings ar mērķi atbrīvot no amata. Kad tas neizdevās ar iebiedēšanu un spiedienu, nostrādāja uzpirkšanas taktika, kas no valsts budžeta prasīja ap 160 000 eiro. Ko jaunā padome darīs labāk, iepriekšējam vadītājam Pēteram Putniņam nav skaidrs, jo sarunas, kas izdarīts nepareizi, neesot bijušas. Katrā ziņā par FKTK neatkarības stiprināšanu to nevar nosaukt, ja iestādes vadība tiek atbrīvota un iecelta politiski, pārkāpjot tās konstitucionālās neatkarības robežas. Acīmredzot FKTK vadības atlaišana un arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb Kontroles dienesta pārdēvēšana par Finanšu izlūkošanas dienestu nav nesusi augļus, jo vismaz Starptautiskais Valūtas fonds vēl nesen paudis bažas par Latvijas paveikto finanšu noziegumu apkarošanā, finanšu sektora reformēšanā un Moneyval rekomendāciju ieviešanā.

Attiecībā uz valsts drošību aizsardzības ministrs Artis Pabriks jūtas samērā drošs par pēdējos gados neapspriežamajiem 2% no IKP aizsardzībai, vien ieminējies, ka to iespēju robežās varētu nedaudz paaugstināt. Šīs prioritātes svarīgumu apliecina koalīcijas vairākuma neieklausīšanās JKP čīkstēšanā par Normunda Mežvieta pārapstiprināšanu Valsts drošības dienesta vadītāja amatā bez JKP piekrišanas, acīmredzot baidoties, ka arī šā dienesta vadība varētu būt bijusi JKP atlaižamo cilvēku lapiņā.

Ejam tālāk. Tiesiskuma stiprināšana. Ar to viss kārtībā - ir mums viens bezkompromisu tiesiskuma garants, kurš var gan tiesai pamācīt, kā tai būs lemt, gan atlaist bez tiesas.

Administratīvi teritoriālo reformu aktīvi virza ministrs Juris Pūce, kurš atšķirībā no virknes citu ministru, kas vasarā atpūtās, devās apgaitā pa pašvaldībām un stājās neapmierinātas auditorijas priekšā. Bet vai VARAM prasītā mērķdotācija reformas īstenošanai, 9,10 miljoni eiro, nākamajā un 2021. gadā arī tiks piešķirta, nav zināms. Tāpat apšaubāms, vai būtisku attīstības grūdienu apvienotajām pašvaldībām dos solītā vienreizējā mērķdotācija 155 000 līdz 447 500 eiro. Var jau būt, ka kādam arī šīs drupačas būs sātīgas pēc tam, kad jau ilgāku laiku pašvaldības tiek turētas bada maizē, liedzot tām no Valsts kases aizņēmumus investīcijām.

Par pedagogu un mediķu atalgojuma palielinājumu šīs varas pārstāvji iepriekš sūdzējās, ka vecie to sasolīja un pat ielika likumos, bet ne budžetā. Bet kā var ielikt budžetā, kuru tā vairs neveido? Un, ja iepriekšējā vara to nebūtu apsolījusi, vai tas nozīmē, ka jaunā neturpinātu šo nozaru speciālistu atalgojuma palielināšanas grafiku? Laikam jau, jo arī pašlaik tas ir zem jautājuma zīmes. Veselības ministre Ilze Viņķele atzinusi, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumā ierakstīto mediķu algu palielināšanu par 20% nākamgad, visdrīzāk, neizdosies īstenot, bet partijas (AP!) līderis Pūce skaidrojis, ka Saeimas lēmums par strauju darba samaksas pieaugumu bija optimistisks, balstoties pieņēmumā par ekonomikas izaugsmi, un ka veselības aprūpes darbiniekiem svarīgāka par īstermiņa solījumiem esot «pārliecība par pragmatisku budžeta plānošanu». Šo 20% atalgojuma pieaugumu likumā ielika šī, ne iepriekšējā Saeima, kuru vairs nevar vainot, līdzīgi kā oligarhus valdības prioritāšu nepildīšanā, kurus gan Jānis Bordāns tik un tā pamanās piesaukt. Jo stilam ir nozīme.

Arī pedagogu atalgojuma pieaugums vēl nav garantēts, toties ir ministres Ilgas Šuplinskas «ģeniāla» ideja - atņemt bērniem pusdienas, lai iedotu naudu pedagogiem. Līdz kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, jo īpaši veselības aprūpes sistēmā, vēl tāls ceļš ejams, tāpat kā OIK atcelšanā, kas tiek arvien atlikta un drīzāk pārlikta - uz valsts budžetu.

Tautsaimniecības konkurētspējas, investīciju apjoma paaugstināšana ir ilgstošs process, kurā ietilpst vairākas komponentes, tostarp tas pats OIK kā energoresursu izmaksu jautājums, bet būtu interesanti redzēt konkrētu iniciatīvu atspulgu budžetā, kādu vismaz pagaidām nedzird attiecībā uz demogrāfijas veicināšanu. Arī demogrāfs Ilmārs Mežs neko par to nav dzirdējis budžeta apspriešanas kontekstā, acīmredzot valdībai domājot īstermiņa politikas ietvaros.

Pēc Latvijas Radio darbinieku akcijām cīņā par atalgojuma palielināšanu politiķi vārdos arī sabiedrisko mediju finansējumu minējuši kā prioritāti, bet budžetā arī tas vēl nav radis piezemējumu, un tāpat nav skaidrs, vai tiks pildīts likums par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus 2021. gadā. Un tas viss laikā, kad, kā saka premjers, «naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis, ļoti daudz naudas».