Izaugsme sarūk, samazinoties ēnu ekonomikai

 
©F64 Photo Agency

Ir vispārzināms; lai pētījums būtu objektīvs, pētnieku ienākumi nedrīkst būt atkarīgi no pētāmās parādības lieluma. Ja zāļu efektivitātes pētījumus finansē farmācijas uzņēmumi, kas pelnīs miljardus no attiecīgo zāļu tirdzniecības, tad uz objektīvu pētījumu var pretendēt tikai tie pētnieki, kurus farmācijas giganti nefinansē. Tas pats attiecas uz svarīgām sociālajām un ekonomiskajām parādībām.

Cilvēki, kuru ienākumi bija saistīti ar korupcijas lielumu attiecīgajā zemē, ilgstoši bija tendēti pārspīlēt korupcijas apmērus Latvijā. Ir pamats domāt, ka gadījumos, kad pētnieku finansējums ēnu ekonomikas izpētē ir cieši saistīts ar pētāmās parādības mērogu, šādi pētnieki ir tendēti pārspīlēt ēnu ekonomikas apmērus. Turklāt ēnu ekonomikas mēroga pārspīlēšana Latvijā tiek politiski atbalstīta, jo pasakas par milzīgu ēnu ekonomikas lielumu, kuru apkarojot nodokļu ienākumi pieaugs miljardu miljardos eiro, rada argumentus plānot lielākus valsts budžeta tēriņus, nerēķinoties ar ekonomisko realitāti.

Latvijas ekonomikas virzība pēdējos gados liecina par ievērojamu ēnu ekonomikas sarukumu. Gan legālo, gan ēnu ekonomiku ietekmē Latvijas darbaspējīgo iedzīvotāju masveida aizceļošana. Tā turpinās, un tās ietekmē samazinās klientu (pircēju) skaits gan legālajiem uzņēmumiem, gan tiem, kas darbojas ēnā. Pircēju skaitam nemitīgi samazinoties, pienāk brīdis, kad peļņas vairs nav un turpināt biznesu zūd jēga. Šādas sekas ir redzamas oficiālajos datos. Pēdējā gada laikā ievērojami samazinājās VID reģistrēto uzņēmumu - nodokļu maksātāju - skaits. Pērn vasarā VID kā nodokļu maksātāji bija reģistrēti 212,8 tūkstoši juridisko personu, bet šī gada jūnijā uzņēmumu - nodokļu maksātāju - skaits ir samazinājies līdz 196,7 tūkstošiem. Datu par ēnu ekonomikas uzņēmumu sarukumu, protams, nav, bet kaut vai tirdzniecības vietu sarukums pēdējo gadu laikā, kas vērojams Rīgas Centrāltirgus rūpniecības preču daļā, liecina par smagu krīzi ēnu ekonomikā.

Otrs process ir arvien lielāka pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem. Tie ir tik ērti, ka, neatkarīgi no politiķu un VID aktivitātēm, bezskaidras naudas norēķinu sfēra paplašinās, vienlaikus atspiežot ēnu ekonomiku no nozarēm, kurās ar karti maksāt ir ērtāk nekā turpināt norēķināties ar skaidru naudu.

Masveida aizbraukšana negatīvi ietekmē gan legālo, gan ēnu ekonomiku, bet otrais process ilgtermiņā darbojas pret ēnu ekonomiku. Līdz ar to nav jābrīnās, ka ēnu ekonomikas sarukums jau ir identificējams statistikas apsekojumos.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti, 2019. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 905,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Gada laikā nodarbināto skaits samazinājās par 4,0 tūkstošiem. Šie dati, kurus CSP ir ieguvusi, balstoties uz mājsaimniecību apsekojumu, ir legālās un nelegālās nodarbinātības kopējā summa. Savukārt legālajā ekonomikā tendences ir pretējas: atbilstoši VID datiem, oficiāli nodarbināto personu skaits gada laikā pieauga par vairāk nekā 10 tūkstošiem. 2018. gada jūnijā VID bija reģistrēti 822 tūkstoši darba ņēmēju - nodokļu maksātāju, bet šī gada jūnijā - 832,4 tūkstoši. Ietverot pašnodarbinātos un pieņemot, ka CSP apsekojums ir veikts korekti, var izteikt vērtējumu, ka pēdējā gada laikā nelegāli nodarbināto personu īpatsvars ir samazinājies gandrīz par ceturto daļu. Turklāt legāli nodarbināto skaits pieauga par 10 tūkstošiem, bet reģistrēto bezdarbnieku skaits samazinājās tikai par 3,3 tūkstošiem. Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, 2019. gada jūnija beigās bija 55,8 tūkstoši reģistrētu bezdarbnieku, bet gadu iepriekš tajā pašā laikā bija 59,1 tūkstotis reģistrētu bezdarbnieku.

Ievērojamu spiedienu pret nelegālo nodarbinātību rada arī milzīgais brīvo darba vietu skaita pieaugums legālajā ekonomikas daļā pēdējā gada laikā. Kopš šī gada februāra ir pārspēts «trekno gadu» maksimums, kad 2007. gada augustā Latvijā bija 24,6 tūkstoši brīvu darba vietu. Šogad aprīlī tika sasniegts jebkad novērotais brīvo darba vietu vēsturiskais maksimums - 34 tūkstoši brīvo darba vietu.

Tāpēc būsim kritiski pret tiem pētniekiem, kuru projektu finansējums ir saistīts ar gigantiski lielas ēnu ekonomikas demonstrēšanu. Neatkarīgi no VID un politiķu izdarībām, arī Latvijas ēnu ekonomika pārceļas uz bagātākajām ES valstīm.

Tomēr ēnu ekonomikas sarukumam ir viena smaga un nepatīkama blakne. No tautas bagātības viedokļa ir svarīgs kopējais saražoto preču un pakalpojumu apjoms, nevis tas, cik daudz no precēm un pakalpojumiem tiek apliktas vai neapliktas ar nodokļiem. Ja ēnu ekonomika samazinās tik strauji, ka legālās ekonomikas izaugsme to nespēj kompensēt, tad kopējais bagātības līmenis samazinās un ir pamats iedzīvotāju neapmierinātībai ar Latvijas ekonomisko situāciju, kura pasliktinās, lai gan iekasēto nodokļu apjoms aug.