Vietnieki Burovu var nolikt zem sitiena

© F64 Photo Agency

Patīk sarakstīties ar amatpersonām. Precīzāk – ar viņu uzticamības personām. Komunikācija vienmēr apliecina viņu prasmi izteikties absolūti perfekti. Vēlējos uzzināt, kā jaunais Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) vērtē savus vietniekus Annu Vladovu (Saskaņa) un Vadimu Baraņņiku (izslēgts no Saskaņas), kā vērtē viņu profesionālo kompetenci, kas būs nepieciešama pirmā un otrā vicemēra amatos, cik drošs ir par jauno Rīgas brīvostas valdes locekli Sandri Bergmani (Saskaņa), kurš jau izsenis ir augsta kaluma profesionālis visās jomās un tvīkst kļūt arī par trešo vicemēru.

Mana e-vēstule nonāca pie adresāta - Oļega Burova padomnieka Mareka Gailīša, kurš to pāradresēja domes sabiedrisko attiecību projektu vadītājai Baibai Gailītei. No viņas saņēmu atbildi: «Sveicināti! Informēju, ka koalīcijas vienošanās paredzēja noteikt konkrētas atbildības nozares un tajā ieņemamos amatus. Konkrētas personas šajos amatos izvirzīja pašas koalīcijā iesaistītās frakcijas, kuras arī ir atbildīgas par viņu kompetenci, atbildību un pieredzi. Ar cieņu, Baiba Gailīte.» Aizrakstīju atpakaļ, ka tomēr vēlos saņemt tieši Oļega Burova atbildi. Saņēmu atbildi: «Sveicināti! Informēju, ka iepriekšrakstītais ir Oļega Burova komentārs. Ar cieņu, Baiba Gailīte.» Biju vīlusies par šo tekstu... Vasaras sākumā intervēju Burovu (arī vakardienas Neatkarīgajā ir interesanta un faktu pārpilna intervija ar Rīgas mēru Oļegu Burovu, un šo sarunu veidojis kolēģis Bens Latkovskis), pazīstu viņa izteiksmes veidu. Tāpēc uzreiz bija skaidrs, ka Burovs nav dzimis ar birokrāta karoti mutē.

Acīmredzot Burova kungam nav bijis laika iedziļināties manos jautājumos par domes vadības un Rīgas brīvostas izcilniekiem. Lai nu paliek frakcijas, kuras tur kaut ko izvirzījušas un par kaut ko ir atbildīgas (parasti tās ne par ko nav atbildīgas). Pavisam vienkārši uzdošu naivus jautājumus, lai man un citiem neticīgajiem beidzot būtu skaidrs, kādas virsotnes sasniegs Rīga, kad tai pie stūres pierausies Vladova un Baraņņiks, nemaz jau nerunājot par Bergmani.

Pirmais jautājums: kāds sakars Annai Vladovai, kura specializējusies izglītības jomā, ar Rīgas Zoo, ar Rīgas 1. un 2. slimnīcu, ar Rīgas Dzemdību namu, Rīgas ūdeni, Rīgas pilsētbūvnieku un Getliņu eko? Tas viss būs viņas pārziņā. Pirms balsojuma deputāti Vladovai uzdeva uzvedinošus jautājumus par atkritumiem, satiksmi un korupciju, viņa prātīgi atbildēja, ka «ātri mācās» un gan jau viss būšot labi.

Otrais jautājums: par kādiem nopelniem Vadims Baraņņiks ielikts par otro vicemēru un par kapitāldaļu turētāju Rīgas Centrāltirgū, Rīgas satiksmē un Rīgas namu pārvaldniekā? Pat (pat!) deputāte Marija Balcere (JKP) paziņoja: «Pienesumu no viņa es negaidu nekādu, jo viņam zināšanu nav. Viņš nepārzina savu jomu, kur tad vēl citu.» Nu kā tad nepārzina! 2009. gadā viņš kopā ar Nilu Ušakovu nodibināja biedrību 9maijs.lv, kas bija Saskaņas priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa, bet tika klāstīts, ka tās galvenā rūpe būšot palīdzība padomju armijas veterāniem. Biedrībai naudiņu pārskaitījusi arī Krievijas vēstniecība, lai še dzīvojošie sarkanarmieši varētu uzsmērēt maizītei sviestiņu par 23 000 eiro. Cik naudiņu patiesībā viņi dabūja, nav zināms, taču Baraņņika biedrība trūkumu nav cietusi: ik gadu tā apsaimnieko līdz pat 170 000 eiro. Laba joma Baraņņikam, ko pārzināt!

Un trešais jautājums: vai pilsētvidi pārzinošo un politiski neuzbāzīgo Oļegu Burovu tas nenoliek zem sitiena, ka viņam par trešo vicemēru vīkšās «politkonsultants» Sandris Bergmanis? Vai konkrēti par šo personu ir pie varas esošo frakciju noruna? Vai nepietiek ar to, ka, nepārzinādams brīvostas specifiku, Bergmanis tur bāžas kā korķis atslēgas caurumā? Vai nepietiek ar to, ka Bergmanis «strādāja» pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme un saņēma algu, atskaitēs norādot darbus, kurus veikuši citi? Pērn Bergmanis no RS saņēmis 31 900 eiro, vairāk nekā pusi no šīs naudas atdodot dzimtajai partijai. Tādu «konsultantu» Rīgas kapitālsabiedrībās bija varenliels pulks. Kā to dēvēt tautas valodā?

Lūk, par to visu gribēju dzirdēt komentāru no Oļega Burova. Domāju, ka arī viņa pārliecība balstās atzinumos, ka pārvaldībai ir jābūt godīgai un gudrai un ka zagšana ir nelietība.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais