Viedoklis

Augusta priekšpēdējā nedēļa allaž ir tāda stresaini rosīga. Vēsturiski šajos datumos risinājušies gan nepatīkami, gan patīkami notikumi. Lielā ziemeļu kara laikā Rīgas garnizona zviedri kapitulēja un padevās krieviem. Kapteinis Džeimss Kuks pasludināja Austrāliju par Lielbritānijas īpašumu. Tika šautas gaisā pirmās krievu spārnotās raķetes un sākta amerikāņu kosmiskā programma. Abu pasaules karu laikā norisinājās spraigi notikumi, kas lielā mērā izšķīra cīņu turpmāko gaitu. Ribentrops biedrojās ar Molotovu, sadalot divu diktatoru starpā Austrumeiropu kā tādu kautķermeni skārnī. Norūpējušies onkuļi mēģināja glābt Padomju Savienību, dibinot gēkāčēpē, no tā gan, visiem par prieku, nekas labs nesanāca, bet Baltijas valstis gluži negaidot atguva brīvību. Un, protams, lieliskais Baltijas ceļš, kura 30. gadskārtu atzīmējam tieši šodien, piektdienā, 23. augustā.

Raiti uz priekšu rit izglītības reformas rats. Pamazām tas uzņem apgriezienus, kaut gan ceļš nemaz nav tik parocīgs „kučieriem” - izglītības politikas, administratīvo, finanšu pavadu turētājiem. Taču mērķis viņiem pašiem ir tik skaidrs , ka nav laika atskatīties uz tiem, kurus viņi ir sasēdinājuši sev līdzi riskantajam braucienam. Tāpēc arī „saruna” starp vedējiem un vedamajiem ir tik daiļrunīga.

Lai analizētu un dotu slēdzienu par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu tiesiskumu, nepieciešams noskaidrot, kāds ir Latvijas Universitātes tiesiskais statuss, tās autonomijas saturs un apjoms, kādi ir tiesību akti, no kuriem tai jāvadās, kā notiek gribas izteikšana tās orgānos un kādas ir tās attiecības ar citiem valsts orgāniem.

Jau trešo mēnesi nerimst protesti Ķīnas autonomajā apgabalā Honkongā. Ir pilnīgi saprotami, ka cilvēki, kuri visu mūžu ir dzīvojuši demokrātiskā iekārtā, izjūt simpātijas pret tiem, kuru brīvības un tiesības tiek ierobežotas.

Pirms 30 gadiem divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju 700 kilometru garumā izveidoja Baltijas ceļu, sadodoties rokās un nosodot 1939. gadā noslēgto Molotova – Ribentropa paktu. Atmodas laikā notika daudz piketu, mītiņu, gājienu un manifestāciju, tomēr Baltijas ceļš bija īpaši unikāla un oriģināla akcija – ar tagadējo prātu grūti saprast, kā bez mobilajiem telefoniem un interneta tik milzīgs cilvēku skaits varēja pašorganizēties un realizēt šādu «zibakciju».

Šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Ziedoņa zālē notiek starptautiska konference Baltijas ceļš. Turpinājums. Baltijas ceļam 30/Hitlera – Staļina paktam 80. Ļoti gribētos, lai šajā konferencē tiktu domāts ne tikai par to, kā mēs stāvējām Baltijas ceļā, bet arī par to, kā mēs izgājām un ejam Baltijas ceļu – brīvības ceļu. Vai Baltijas ceļš mūs patiešām un ne tikai vispārēja pacilājuma brīžos, bet arī brīvas valsts ikdienā atbrīvo no bailēm? Viennozīmīgas atbildes man nav. Jo reizēm man šķiet, ka attaisnojumu savām (!) tagadējām bailēm mēs meklējam tajā pusē, pret kuru pagriezušies ar seju un sadevušies rokās 1989. gada 23. augustā stāvējām bez bailēm un kuru savas neatkarības vārdā reiz drosmīgi noraidījām. Padomju režīmu, okupāciju, Molotova – Ribentropa paktu.

Lai arī sāga ap Latvijas Universitātes (LU) rektora Indriķa Muižnieka pārvēlēšanu amatā kaitē augstskolai, tai ir arī pozitīvā puse – politiķi beidzot pievērsušies augstskolas un augstskolu izglītības kvalitātes problēmai. Pagaidām gan tikai vispārīgās frāzēs bez konkrēta rīcības plāna un atbalsta. Ja cēlajiem vārdiem par to, cik labu izglītību mūsu jaunieši pelnījuši tepat Latvijā, nesekos konkrēti darbi un finansējums, tad tie būs kalpojuši vien par piesegu politiskajai Muižnieka izsvēpēšanas shēmai un paliks priekšvēlēšanu putu līmenī.

Šodien protektorāts ar nosaukumu «Latvijas padomju sociālistiskā republika» atguva savu nozīmi un jēgu, kļūstot atkal par pilntiesīgu Latvijas Republiku, kas dibināta 1918. gada 18. novembrī. Šodien – pirms 28 gadiem, 21. augustā – Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti steidza balsot par dokumentu ar nosaukumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu: bija zināms, ka aptuveni 50 OMON kaujinieku virzās uz Saeimas nama pusi, un viņi varēja ielauzties parlamentā tieši tāpat kā iepriekš – demolējot valsts un sabiedrisko iestāžu telpas.

Uzsākot kultūras ministra karjeru, bijušais Rīgas domnieks, roka un operas dziedātājs Nauris Puntulis (NA) kā prioritāti minēja vidējā atalgojuma celšanu kultūras nozarē, ko ministrs tagad atkārtoti deklarējis budžeta metu veidošanas laikā. Konsekventi, BET...

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.

No augusta sākuma Dānijas trešā lielākā banka Jyske Bank sāka izsniegt hipotekāros kredītus uz 10 gadu termiņu ar negatīvu, –0,5 procentu lielu kredīta likmi gadā. Pirms tam Nordea banka jau sāka izsniegt hipotekāros kredītus uz 20 gadiem ar nulles procentu likmi.

Šodien paredzams izšķirošais troņu spēļu finālmačs Rīgas domē, kur obligāti jāievēlē Rīgas mērs un vismaz viens viņa vietnieks, lai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs nevarētu izmantot pašvaldību likuma 91. pantu un uzsākt domes atlaišanas procedūru.

Tas, kas pēdējā laikā notiek Latvijā ar latviešu valodu saistītajā sfērā, uzstājīgi liek domāt par to, kas tad Latvija īsti ir mums un mūsu tagadējiem politiķiem. Vai mēs pret savu zemi izturamies kā pret valsti vai kā pret teritoriju?

Pirmdien izšķirsies Rīgas domes (RD) liktenis. Vai nu tiks ievēlēts jauns Rīgas mērs, vai arī tiks pavērts ceļš uz RD atlaišanu un jaunām, ārkārtas vēlēšanām.

Vēl otrdien šķita, ka stīvēšanās ap kompensāciju valsts akciju sabiedrībai Latvijas pasts (LP) par preses piegādēm it kā ir noslēgusies par labu tam, lai drukāto presi nākamgad tomēr saņemtu visos Latvijas novados un preses izdevējiem nenāktos pacelt savu izdevumu abonēšanas cenas bezgalīgos augstumos, padarot tos nepieejamus lasītājiem, vai arī – vienkārši izbeigt to eksistenci. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja personīgi un ar sociālo tīklu starpniecību, ka valdība ir atradusi papildus nepieciešamos 3,7 miljonus eiro pasta piegāžu kompensācijām. Aleluja, varēja atviegloti nopūsties visi, kas saprot drukātās preses nozīmību demokrātiskas sabiedrības attīstībā. Tomēr jau trešdien izrādījās, ka par agru vēl pūst uzvaras fanfaras.

Lielākā tūrisma vērtība digitālajā gadsimtā ir tas, ko digitālā realitāte nespēj sniegt – pieredze, mijiedarbe, saskarsme ar vietu, vidi un cilvēkiem. Tāpēc jebkuras, it īpaši mazas pilsētas tūrisma piedāvājuma veiksmes atslēga slēpjas tās spējā vērtēt sevi ceļotāju acīm un dāvāt patīkamu, vērtīgu piedzīvojumu. Katrai pilsētai piemīt kaut kas īpašs, tomēr šovasar aizvadītās Radošās darbības nedēļas “radi!2019” īstenotās radošo industriju tūrisma misijas Latvijas mazpilsētās liecina, ka nav nemaz tik viegli to identificēt. Kā mazpilsētām atrast savu īpašo identitāti, un kā šajā procesā var palīdzēt dizaina domāšana?

Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība ir atgriezusies no atvaļinājuma, lai strādātu, un vienu labu darbu ir paveikusi – Latvijas pastam tiks kompensēta drukātās preses piegāde abonentiem. Slava! Tikai nav skaidrs, kāpēc vajadzēja pastu un preses izdevējus tīši turēt neziņā un stresā, velkot garumā steidzamības lēmuma pieņemšanu?

Izslavētās čeku loterijas pirmā izloze notika ļoti interesanti. Informācija par izlozes uzvarētāji mājaslapā tika ievietota jau divas dienas pirms oficiālās izlozes. Kad par šo jaunumu ziņoja Neatkarīgā (Ilzes Šteinfeldes raksts 12. augusta avīzes numurā), loterijas organizatori paskaidroja, ka tas bija tikai tāds tests vien, un turpināja slavināt savu pasākumu cīņai pret ēnu ekonomiku.

Latvijā jau gandrīz 20 gadus runā par depozīta sistēmas ieviešanu dzēriena iepakojumam, bet rezultāta nav, jo dažādas interešu grupas, it īpaši atkritumu apsaimniekotāji, tam aktīvi pretojas. Varam cerēt, ka jau šī gada laikā Saeima tomēr pieņems lēmumu un beidzot sistēma sāks darboties arī Latvijā. Atkritumu apjoms, ko ikdienā radām, tikai turpina augt, tāpēc ir svarīgi sākt ko darīt situācijas labā.

Valdības rīcības programmā kopumā un tās sadaļā LATVIJAS CILVĒKI. Demogrāfija grūti pamanīt kaut ko tādu, kas tiešām spētu novērst dzimstības kritumu Latvijā.