Miris latviešu zinātnieks, kurš faktiski aizsāka moderno hologrāfijas ēru
2026. gada 17. maijā mūžībā devies izcilais latviešu izcelsmes fiziķis, hologrāfijas pamatlicējs, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) ārzemju loceklis profesors Juris Upatnieks, vēstīts akadēmijas mājaslapā lza.lv.
1964. gadā Juris Upatnieks un Emets Līss (Emmet N. Leith) demonstrēja pirmās augstas kvalitātes lāzera hologrammas, kas bija iegūtas ar viņu izstrādāto atdalītu divu staru ieraksta metodi. Tas izraisīja milzīgu rezonansi pasaules zinātnes sabiedrībā un faktiski aizsāka moderno hologrāfijas ēru. Viņu darbi kļuva par pamatu daudzām vēlāk attīstītām hologrāfiskām tehnoloģijām.
Par ieguldījumu hologrāfijā viņš kopā ar Denisu Gaboru, Emetu Līsu un Juriju Deņisjuku tika izvirzīts Nobela prēmijai fizikā.
Profesora Jura Upatnieka zinātniskā darbība neaprobežojās tikai ar fundamentāliem pētījumiem. Viņam piederēja vairāki desmiti patentu hologrāfijā un koherentajā optikā, tostarp hologrāfisko tēmēkļu un optisko attēlu veidošanas sistēmu jomā. Viņa izgudrojumi tiek izmantoti gan civilajās tehnoloģijās, gan augstas precizitātes industriālās un aizsardzības sistēmās.
Neraugoties uz dzīvi un profesionālo darbību Amerikas Savienotajās Valstīs, profesors Juris Upatnieks vienmēr saglabāja ciešu saikni ar Latviju un Latvijas zinātnes sabiedrību. Viņš katru vasaru brauca uz savu māju Rojā. Viņš aktīvi atbalstīja Latvijas zinātnes attīstību, apmeklējot RTU laboratorijas un uzstājoties ar lekcijām RTU un LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtā, daloties pieredzē ar jaunajiem pētniekiem.
Ar savu darbu Juris Upatnieks ir nesis Latvijas vārdu zinātnes pasaulē. Latvijas Zinātņu akadēmijai un tās Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļai profesors Juris Upatnieks bija ne tikai izcils zinātnieks, bet arī iedvesmojoša personība, apliecinot, ka latviešu zinātnieku devums ir nozīmīgs visas pasaules mērogā.
Latvijas Zinātņu akadēmija izsaka visdziļāko līdzjūtību Jura Upatnieka ģimenei, tuviniekiem, kolēģiem un visai pasaules zinātnes sabiedrībai.
