Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) vadītās Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra (UR) ierēdņi sagatavojuši likuma grozījumus likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru.
Lai gan grozījumi tiek pasniegti sabiedrībai kā kaut kas dikti jauks un smaržīgs un to anotācijā stāstīts, ka tie došot visvisādus labumus - informācijas ērtu un ātru pieejamību bez maksas -, patiesais grozījumu efekts un laikam arī mērķis ir tieši pretējs.
Daļa UR informācijas kļūs ļoti grūti pieejama vai tai klāt tikt nevarēs nemaz. Turklāt likuma grozījumu rezultātā notiks brutāla, voluntāra tirgus pārdale - četri komersanti, kas līdz šim savā starpā veselīgi konkurēja, nodrošinot interesentiem iespēju iegūt UR informāciju, tiks no UR izmesti, bet viņu vietā par valsts naudu tiks algota cita kompānija.
Pieeja UR datu bāzei palīdz tiesībsargājošajām iestādēm saprast, kas ar ko saistīts, ja radušās kādas aizdomas par nelikumīgām shēmām. UR informācija ir svarīga juristiem, kas konstruē savu pozīciju un pierādījumu bāzi apsūdzībai vai aizstāvībai krimināllietās vai arī meklē argumentus saimnieciskos strīdos. Tāpat žurnālisti, kas analizē procesus politikā un biznesā, izmantojot UR informāciju, gadu gaitā ir neskaitāmas reizes atmaskojuši visādus melus un tumšus darījumus. UR informācija ir svarīga arī uzņēmējiem, kas vēlas zināt, ar ko viņiem ir darīšana, pirms sākt sadarbību ar kādiem citiem komersantiem. Līdz šim UR informācijas otrreizējo izmantošanu jeb atkalizmantošanu ir nodrošinājuši uzņēmumi Lursoft, Firmas.lv, Kredītinformācijas birojs un Creditreform grupas uzņēmums Crefo Rating. Nav patiesība, ka šo firmu pakalpojumi būtu neērti vai nesamērīgi dārgi. Katrā ziņā, meklējot līdzīga satura informāciju Lielbritānijas, Austrijas vai citu valstu reģistros, jāpatērē daudz lielāki laika un finanšu resursi.
Lursoft, Firmas.lv un citu biznesa izbeigšanās nozīmē, ka UR datu atkalizmantošanas nozarē tiks nodibināts valsts monopols. Bet tas savukārt nozīmē, ka valstij būs jāmaksā kompensācijas minētajiem komersantiem. Tie būs daudzi miljoni, un no maksāšanas izvairīties nevarēs - kompensāciju maksāšana šādās situācijās ir paredzēta arī Eiropas Savienības regulās.
Starp jauno tehnoloģiju speciālistiem, kas pašlaik strādā ar UR datiem, ir spoži latviešu prāti, kas jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem ir radījuši daudz dažādu informācijas tehnoloģiju instrumentu, negaidot, ka viņiem par to samaksās - vienkārši apzinoties, ka tas vajadzīgs kopējai valsts attīstībai, noziedzības apkarošanai vai latviešu valodas lietošanai datoros. Bet tagad atnāk Bordāns un grib viņus padzīt, lai dotu iespēju pelnīt citam komersantam, kas izvēlēts, iespējams, apšaubāmā iepirkumā. Turklāt nodokļu maksātājiem šīs afēristiskās darbības izmaksās bargu naudu. «Atspiežot» četriem komersantiem viņu biznesu, valsts atteiksies no licenču maksas aptuveni 350 000 eiro gadā, turklāt valstij būs jāpiemaksā par UR informācijas sistēmas uzturēšanu. Jo «nepieciešami ne vien papildu valsts budžeta līdzekļi paša informācijas izsniegšanas pakalpojuma nodrošināšanai, bet arī papildu resursi informācijas izsniegšanas administrēšanai». Likuma grozījumu anotācijā norādīts arī konkrēts «papildu nepieciešamais finansējums Tieslietu ministrijai (Uzņēmumu reģistram)»: 2020. gadā - 1 876 589 eiro, 2021. gadā - 1 861 650 eiro, 2022. gadā - 1 460 693 eiro un turpmāk ik gadu 1 391 002 eiro.
Otrs ļaunums, ko Bordāna un JKP politika nodara sabiedrības interesēm, ir tas, ka aiz «ērtās un bezmaksas» piekļuves UR datiem tiek slēpts tieši pretējais. UR informācija tiks dalīta divās daļās - publiski pieejamā un publiski nepieejamā daļā. Publiski pieejamā bezmaksas daļa būs informācijas sēnalas, kas maz ko dos, lai izprastu dažādu uzņēmumu un personu saistības, attiecības, amatpersonu interešu konfliktus, karteļu veidošanu vai citas blēdības. Interesentiem par šo informāciju nebūs jāmaksā, bet par to būs jau samaksāts no valsts budžeta un visu nodokļu maksātāju naudas. Savukārt, lai tiktu klāt īsti svarīgajai, publiski nepieejamajai daļai, būs jāmaksā un vienmēr jāpamato, kāpēc informācija tiek pieprasīta. Kas izvērtēs, vai informācijas pieprasījums ir pamatots? Acīmredzot to darīs kādi UR ierēdņi, kas, atkarībā no saviem subjektīvajiem uzskatiem vai izpildot politiskas pavēles no augšas, izvērtēs, kas ir un kas nav pamatoti, kam un kādu informāciju dot vai nedot. Tā kā pašlaik UR ir tieslietu ministra un JKP pārraudzībā, jādomā, ka par tās konkurentiem informāciju varēs dabūt. Taču, ja UR datos būs atrodams kas tāds, kas var kaitēt pašas JKP politbiznesam, informācijas pieprasītājs dabūs redzēt pigu.
Lai vai kam klāt neskartos «bezkompromisu tiesiskuma» partija JKP un šīs partijas ministri, atkal un atkal, tinot vaļā skaistus, krāsainus ietinamos papīrīšus, iekšā atrodams nelāgi dvakojošs produkts - «ātri, ērti un bez maksas» patiesībā būs lēni, apgrūtinoši un pārmaksājot.
