Austeres Kariņa valdības vēderā
Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība ir atgriezusies no atvaļinājuma, lai strādātu, un vienu labu darbu ir paveikusi – Latvijas pastam tiks kompensēta drukātās preses piegāde abonentiem. Slava! Tikai nav skaidrs, kāpēc vajadzēja pastu un preses izdevējus tīši turēt neziņā un stresā, velkot garumā steidzamības lēmuma pieņemšanu?
Valdībai ir sakrājies kaudzēm dažādu darbu, kur svarīgākais ir budžets, taču, kā teicis dzejnieks Jānis Rokpelnis, «aktrises iekšējās norises ir kā austeres norītas». Austere, kas izraisa gremošanas traucējumus, var izrādīties Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas dažbrīd uzvedas klaji bezkaunīgi. Šantāža un obstrukcija jau bija, kad par Valsts drošības dienesta priekšnieku tika atstāts Normunds Mežviets, bet JKP ministri balsojumā demonstratīvi nepiedalījās un JKP politiķe Juta Strīķe paziņoja, ka tā ir «dzeltenā kartīte» valdībai.
Laikam jau raustoties no JKP, valdība atlika uz nedēļu divkārt par rektoru ievēlētā Latvijas Universitātes (LU) rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu amatā, jo izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pastāv uz to, ka viņš esot ievēlēts nepareizi. Valdībai vispār nevajadzētu jaukties augstskolu iekšējās lietās, respektēt to autonomiju un akceptēt LU rektoru automātiski, taču Šuplinska cenšas uzmesties augstskolām par lielmāti un nākotnē uzspiest tām padomes - partiju barotnes, kas diktēs, kā augstskolām rīkoties ar naudu un nekustamajiem īpašumiem.
Visu ko gribēs tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Piemēram, izveidot speciālu tiesu ekonomiskajiem noziegumiem. To varbūt varētu darīt, taču tas maksās naudu. No kurienes ņems naudu?
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) maijā izkliedzās, ka Latvijas dzelzceļa (LDz) valde korumpēta, bet nekādu pierādījumu tam nebija. Nespējot novākt LDz vadību ar diskreditācijas metodi, lietā likts «zelta izpletnis» - gada algas izmaksāšana par to, lai uzņēmuma priekšnieki paši iet projām. Nav jau ministram jāmaksā no savas kabatas. Redzēs, kā tad Linkaits šo savu panākumu attīstīs tālāk? Ir viena firma, kas saistīta ar vienu advokātu no Šveices, un šī firma jau sen sapņo par tarifu labumiem, kurus tai nedeva līdzšinējā LDz vadība. Pat birokrātiski hiperpiekasīgā Konkurences padome, kura aiz katra krūma redz konkurences kropļošanu, savulaik LDz tarifu politikā neko sliktu neatrada, līdz ar to Rudolfa firmas pretenzijas iznāca nepamatotas. Taču Linkaits ar nerimstošu enerģiju dara visu, lai notīrītu laukumu Meroni vajadzību apmierināšanai.
Kā var noprast, ministrs nav atmetis domu izpostīt labi strādājošo sistēmu, kurā teikšana ostu pārvaldēs pašlaik ir vienādās daļās valdībai un pašvaldībai. Ministrs grib visu varu valdībai, lai pašvaldības staigā gar brīvostu žogu un ar suņiem tiek dzītas projām, pat ja tikai paskatīsies uz kuģiem un moliem.
Diezin vai centieni pazemot pašvaldības un iedibināt varas vertikāles pēc lielās kaimiņvalsts parauga ir labs darbs.
Bet nu varēja taču pārmaiņas pēc paveikt arī kaut ko labu. Nu kaut vai vienu labu darbiņu! Ir, piemēram, tā, ka Konkurences padome jebko skata caur vienu - likuma ievērošanas un pareizi noformētas grāmatvedības - prizmu. Tāds ir šīs iestādes pienākums. Taču konkurence ir diezgan interpretējama parādība, un svarīgi, kādā mērogā uz to skatās - vai tā ir mazpilsētas, lielpilsētas, Latvijas, Baltijas, Eiropas vai pasaules konkurence. Ir visādi gadījumi - var būt monopoli un karteļi, kas tiešām jādemontē kā konkurenci kropļojoši, un var būt tā, ka uzņēmumi ir gadiem ilgi strādājuši, ieguldījuši gan savā attīstībā, gan publiski pieejamā infrastruktūrā, bet tad atnāk kāds ārzemnieks vai vakar dibināta firma un grib iesprausties pie visa gatava, novākt pie malas biznesa nišā jau strādājošos, pat iedibināt savu monopolu.
Taksometru biznesā bija iedibināta kārtība, ka pie lidostas stāvēja zaļi un sarkani taksīši, kas rātni izvadāja atlidojušos klientus pa pilsētu. Bet Konkurences padome caur tiesu darbiem panāca šādas kārtības atcelšanu. Rezultātā atpakaļ ir haoss un kaut kas līdzīgs pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem ar gangsteriem. Bet lidosta taču ir valsts vizītkarte, tur viesi gūst pirmos iespaidus par valsti. Kur tas der, ja pirmais ir iekāpt sagrabējušā taksī, kura vadītājs neko nesaprot svešvalodās, un milzīgi pārmaksāt? Kur tas der, ja takšu šoferiem jāsamaksā «jumtam», pretējā gadījumā riskējot dabūt zilu aci un izsistus lukturus? Pirms kļūšanas par satiksmes ministru Linkaits internetā sarkastiski apsmēja tos, kas netiek galā ar takšu biznesa sakārtošanu; kļuvis par ministru, viņš apņēmīgi pauda, ka ķersies klāt un visu paveiks. Tas bija aprīlī. Tagad ir augusts. Nekas īpaši nav mainījies.
Ja ministram pie takšiem būtu tikpat liela politiskā griba kā pie dzelzceļa, diezin vai takšu lietas būtu tik grūtas.
Kariņa valdības tapšanas gaitā varēja šķist, ka koalīcijas «briesmīgais bērns» būs KPV LV, taču huligāne un problēmrade ir izrādījusies JKP. Visur tai vajag savus ielikteņus un budžeta naudu, sponsoru āža kāju tā pat īpaši neslēpj, bet akūtus, vajadzīgus darbus tai darīt nav laika.