Lai arī sāga ap Latvijas Universitātes (LU) rektora Indriķa Muižnieka pārvēlēšanu amatā kaitē augstskolai, tai ir arī pozitīvā puse – politiķi beidzot pievērsušies augstskolas un augstskolu izglītības kvalitātes problēmai. Pagaidām gan tikai vispārīgās frāzēs bez konkrēta rīcības plāna un atbalsta. Ja cēlajiem vārdiem par to, cik labu izglītību mūsu jaunieši pelnījuši tepat Latvijā, nesekos konkrēti darbi un finansējums, tad tie būs kalpojuši vien par piesegu politiskajai Muižnieka izsvēpēšanas shēmai un paliks priekšvēlēšanu putu līmenī.
Otrdien valdība Muižnieka apstiprināšanu uzlika uz pauzes. Racionāli domājošie ministri saprot, ka ar personiskām antipātijām un esejiskiem aprakstiem par pārkāpumiem ātri iebrauks grāvī - liela iespēja zaudēt tiesu un arī citu augstskolu uzticību. No otras puses, valdība baidās īsi pirms lielā budžeta eksāmena lieku reizi uzkāpt uz varžacīm koalīcijas princesei Zeltītei JKP. Bet bezgalīgi šo lēmumu atlikt nevarēs. Iespējams, lēmuma atlikšana saistīta ar kādu partiju iekšējo tirgošanos, kas vēl nav noslēgusies, katrā ziņā izlemšanai ministriem laiks bija atliku likām, tāpat kā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) lēmuma projekta pārrakstīšanai. Valsts kanceleja pirms nedēļas pauda, ka IZM rīkojuma projekts balstās uz pieņēmumiem, nav pietiekams pamatojums izvērtēšanai, vai pieļautie procesuālie pārkāpumi bijuši tik būtiski, lai ietekmētu vēlēšanu rezultātu un ietekmētu vēlētāju patieso (brīvo) gribu. Būtībā to pašu secināja neatkarīgu zvērinātu advokātu biroji - PricewaterhouseCoopers Legal un TGS Baltic. Tiem gan analīzi pasūtināja LU, bet tik nopietni, respektabli kantori savu reputāciju negandēs ar atzinumu pielāgošanu pasūtītāja vēlmēm, kā to var atļauties politiķi un varbūt spiesti darīt ministriju ierēdņi.
Šuplinska un citi JKP un NA tikmēr paliek pie sava: Muižnieks ievēlēts, būtiski pārkāpjot Augstskolu likumā, LU Satversmē noteikto kārtību. Viens no pārmetumiem skar studentu pārstāvniecību, tostarp divu LU koledžu nepārstāvēšanu universitātē un Latvijas Studentu apvienībā. Bet kāds sakars šo koledžu pārstāvībai apvienībā, kas ir visu Latvijas augstskolu studentu organizācija, ar LU rektora vēlēšanām, kur gan darīšana ir LU Studentu padomei, kura - tieši pretēji - atspēkojusi visus IZM pārmetumus, aicinot ministriju «nejaukties arī studējošo pārvaldes autonomijā un apzināti negraut tās reputāciju, izmantojot neprecizētus, nepārbaudītus un līdz ar to nekorektus apgalvojumus». Līdzīgi daudzu augstskolu un institūtu vadītāji premjeru Krišjāni Kariņu aicinājuši ievērot augstskolu autonomiju un «nepieļaut administratīvi politisku iejaukšanos augstskolu demokrātiski pieņemtajos lēmumos», baidoties, ka šis gadījums var kļūt par precedentu arī citu augstskolu vadības izvēles ietekmēšanai. Arī premjera partijas biedre, bijusī Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne IZM lēmuma projektā nespēja saskatīt pamatu Muižnieka neapstiprināšanai, toties saredz pamatīgu iejaukšanos akadēmiskajā brīvībā, kas nodara neatgriezenisku kaitējumu LU reputācijai.
Tikmēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau gatavs meklēt LU rektoru ārzemēs, veidot rektora atlases komisiju, kurā rosītos ne tikai augstskolas pārstāvji! Viņš arī ir pārliecināts, ka tiesa «pilnīgi droši» konstatēs procesuālus pārkāpumus Muižnieka ievēlēšanā. Līdz šim gan tieslietu ministri atturējušies runāt par lietām, kuras varētu izskatīt tiesa, un dot padomus, kā tai būtu jālemj, uzskatot to par spiediena izdarīšanu un politisku ietekmēšanu. Tikai ne bezkompromisa tiesiskuma garants! Tikpat droši arī dienu pirms valdības sēdes, kurā tika atlikta lemšana par Muižnieku, Bordāns medijiem solīja, ka šajā sēdē «būs pilnīgi skaidrs redzējums». AP!, JV un KPV LV ministriem skaidrs bija tikai tas, ka viņi no IZM gaidīs «tiesisku» dokumentu». Var jau, kā izglītības ministre, valdības sēdē piesaukt sliktu augstskolas «pārvaldības rokrakstu», kad rektors ievēlēts tikai otrajā sēdē, LU rektora vietnieces Baibas Brokas aizturēšanu, kampaņu pret IZM, bet tā ir politiska, ne juridiska valoda.
Taisnība gan abu viedokļu pārstāvjiem par to, ka ir jāceļ mūsu augstskolu, tostarp LU, izglītības kvalitāte, kā paudis premjers, «jānodrošina, ka zinātne un valsts augstskolas ir konkurētspējīgas, tās spēj piesaistīt studentus un mācībspēku no citām valstīm». Arī augstskolu vadītāji minētajā vēstulē premjeru aicina «nekavējoties sākt darbu pie laikmetīga augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju vides tiesiskā ietvara izveides, sadarbojoties politiskajiem spēkiem ar akadēmiskajiem lietpratējiem un studentiem Valsts prezidenta institūcijas paspārnē». Pagaidām gan kapitālā remonta vietā politiķi piedāvā vien ķimerēšanos ap augstskolu un valsts zinātnisko institūtu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Tā gan varētu būt viena no pārmaiņas rosinošām sastāvdaļām, bet ne tuvu ne galvenā un vienīgā, kas varētu celt mūsu augstskolu prestižu un izglītības kvalitāti. Kamēr vienā no pasaules trim ietekmīgākajiem pasaules universitāšu - QS - reitingiem Tartu Universitāte ieņēmusi 301. vietu, pakāpjoties par 20 pozīcijām, Vilņas Universitāte - 458. vietu, mūsu augstskolas ir krietni zemāk - RTU pakāpusies no 751.-800. vietu grupas uz 700.-750., bet LU, tāpat kā RSU, joprojām mīņājas 801.-1000. vietu grupā. Jau ilgstoši mūsu augstskolu mīnusi ir akadēmiskā personāla vāja kvalifikācija, zems pētniecības finansējums un starptautiskā publicitāte. Valsts prezidenta Egila Levita piesauktā zinātnes un augstākās izglītības izcilības centru izveide būtu patiesi lietderīga, bet - to ar vienu politisku rīkojumu neizdarīt! Izmantojot LU rektora vēlēšanu piesaistīto uzmanību augstākajai izglītībai, būtu vērts no politiskās ņemšanās pelavām ne tikai pamanīt graudus, bet tos arī iesēt un izaudzēt! Raudzīsim, kādus līdzekļus valdība tam būs gatava atvēlēt budžetā, kā parlamentārieši būs gatavi mainīt likumus, tostarp, lai ļautu vieglāk piesaistīt gan ārvalstu profesūru, gan studentus.
