Ar ēnu loteriju pret ēnu ekonomiku
Izslavētās čeku loterijas pirmā izloze notika ļoti interesanti. Informācija par izlozes uzvarētāji mājaslapā tika ievietota jau divas dienas pirms oficiālās izlozes. Kad par šo jaunumu ziņoja Neatkarīgā (Ilzes Šteinfeldes raksts 12. augusta avīzes numurā), loterijas organizatori paskaidroja, ka tas bija tikai tāds tests vien, un turpināja slavināt savu pasākumu cīņai pret ēnu ekonomiku.
Es beigu beigās no daudziem sižetiem medijos tā arī nesapratu, ko tad īsti izlozēja īstajā izlozes dienā. Vai tiešām pilnīgi nejauši no 1,7 miljoniem čeku atkal tika izlozēti precīzi tie paši uzvarētāji, kas tika publiskoti pēc «testa» izlozes? Ja tie paši, tad tas ir unikāls un matemātiski gandrīz neiespējams gadījums visu loteriju vēsturē. Tad jau sengrieķu filozofam Heraklītam (535.-475. g. p.m.ē.) nebija taisnība - divreiz vienā un tajā pašā ūdeni iekāpt var!
Varētu, protams, ironizēt, ka ēnu ekonomiku var vislabāk apkarot ar visai šaubīgas reputācijas ēnu loteriju. Tomēr, ja mēs vispārinām čeku loterijas pieredzi un to attiecina uz visām valsts struktūrām, tad sanāk, ka jebkura budžeta iestāde, valsts vai pašvaldību uzņēmums, drīkst publiskot konkursu un iepirkumu rezultātus pāris dienas pirms tam, kad iepirkumu vai konkursu komisija ir sanākusi uz pirmo sēdi.
Tagad ikvienam negodprātīgam konkursu un iepirkumu komisijas priekšniekam (priekšniecei) ir skaidrs, kāda ir pareizā frāze, ar kuru var attaisnoties, ja viņš vai viņa tiek pieķerti, ka konkursu un iepirkumu rezultāti jau bija zināmi labu laiku pirms konkursa vai iepirkuma noslēguma sēdes. Ir jāņem piemērs no Valsts ieņēmumu dienesta čeku loterijas. Pieķēra aiz rokas, ka iepirkums ir sarunāts? Iekāp televizorā un paskaidro, ka tas bija tikai iepirkuma vai konkursa rezultātu tests! Pēc šāda paskaidrojuma (tikai tests) citi jautājumi netiks uzdoti! Visiem - Iepirkumu uzraudzības birojam, Valsts kontrolei un pat KNAB - mutes būs ciet! Jebkuras apsūdzības tiks noņemtas. Ar paskaidrojumu, ka tas bija tāds tests vien, tagad drīkst pamatot jebkuru sarunātu iepirkumu, un nevienai kontrolējošai institūcijai nevajadzētu tālāk kaut ko pētīt. Tā ka čeku loterija jau ir devusi nopietnu pienesumu ēnu ekonomikai. Pagaidām gan tikai izgudrojot jaunu attaisnojumu, ar ko varētu piesegties ēnu un nelegālās ekonomikas darboņi.
Savukārt uz jautājumu par čeku loterijai atvēlēto līdzekļu tēriņu lietderību atbilde gan būs visai bēdīga. Tādā izskatā, kā Latvijā ir uzkonstruēta čeku loterija, tā neizietu pat visai vienkāršu valsts izdevumu lietderības testu.
Pieņemsim, ka čeku loterijas galvenais mērķis ir ēnu ekonomikas apkarošana. Līdz ar to būtu normāli un izvirzītajam mērķim atbilstoši, ja uz atlīdzību (iespējamo vinnestu loterijā) galvenokārt pretendētu tieši tie, kas VID sagādā informāciju par fiktīviem uzņēmumiem, par uzņēmumiem, kam ir nereģistrēti kases aparāti, dubultā grāmatvedība utt. Tieši šādi valsts varētu pateikties modrajiem pilsoņiem par neliešu un nodokļu nemaksātāju atmaskošanu. Taču čeku loterija ir uzkonstruēta pilnīgi pretēji. Salīdzināsim divus čeku loterijas dalībniekus. Viens čeku loterijas sistēmā ievadīs simt čeku no uzņēmumiem, kuriem kases aparāti ir fiktīvi (visi kases ieņēmumi ir melnā grāmatvedība) un kuru kases aparātu šasijas numuri nekur nav reģistrēti. Otrs čeku loterijas dalībnieks čeku loterijas sistēmā ievadīs simt čeku no RIMI, Maxima un citiem lielveikaliem, kas darbojas tikai baltajā ekonomikas sektorā. Pirmais čeku loterijas dalībnieks loterijas izlozē netiks iekļauts, jo neviens no viņa ievadītajiem čekiem neizies validācijas procedūru (tāds čeka kases aparāta šasijas numurs oficiāli neeksistē). Savukārt otrs čeku loterijas dalībnieks, kurs čeku loterijas sistēmā ievadīja simt čeku tikai no legāliem lielveikaliem, izies visu validācijas procedūru un varēs pretendēt ne tikai uz mazo - 100 eiro - laimestu, bet pat uz lielo laimestu.
Ja čeku loterijas mērķis ir apkarot ēnu ekonomiku, tad tas ir absurds. Ļaudis, kas VID piegādās informāciju par ēnu ekonomikas uzņēmumiem, pie vinnesta nevar tikt pat teorētiski, bet visus vinnestus saņems tikai tie, kas ievadīs legālo un tīro uzņēmumu čekus.
Kad šo elementāro patiesību aptvers tie cilvēki, kuru galvenais motīvs piedalīties čeku loterijā ir cerības uz laimestiem, viņi pārtrauks ievadīt šaubīgu uzņēmumu čekus, jo to ievadīšana ir bezjēdzīga laika šķiešana. Tas nepalielina izredzes uz laimestu. Ja mērķis ir vinnests loterijā, tad ir jēga ievadīt tikai legālo veikalu un pakalpojumu sniedzēju čeku datus. Šādam procesam ejot plašumā, čeku loterija zaudēs jau tā trauslo saistību ar ēnu ekonomikas apkarošanu.
Līdz ar to būtu normāli, ja Valsts kontrole nekavējoties sāktu pārbaudi, vai čeku loterijai iztērētie līdzekļi tiek tērēti mērķim atbilstoši. Vismaz sabiedrība varētu mēģināt panākt, lai čeku loterijas organizatoru orģijas iegūtu kaut jel kādu sabiedrisku lietderību.