Raiti uz priekšu rit izglītības reformas rats. Pamazām tas uzņem apgriezienus, kaut gan ceļš nemaz nav tik parocīgs „kučieriem” - izglītības politikas, administratīvo, finanšu pavadu turētājiem. Taču mērķis viņiem pašiem ir tik skaidrs , ka nav laika atskatīties uz tiem, kurus viņi ir sasēdinājuši sev līdzi riskantajam braucienam. Tāpēc arī „saruna” starp vedējiem un vedamajiem ir tik daiļrunīga.
Galvenais reformētāju mērķis šobrīd ir iekļūt skolās, neraugoties uz to, ka skolai svarīgākas ir rūpes par pašreizējiem skolēniem. Tas nozīmē, ka zem skaisto ideju (-Tra-ta-tāā!) riteņiem pinas daudzu skolotāju bailes (- Kāja ratā!).
Kāda ir šo baiļu anatomija? Pirmkārt un galvenokārt, kā tas ir iespējams, ka nedaudzi , bet ļoti konkrēti cilvēki, arī kolēģi atļausies spriest par to, cik piemērots, cik radošs, cik progresīvs, galu galā skolai, IZM , valstij es būšu vajadzīgs. Jaunās idejas tiek mestas skolas dzīvē kā akmeņi ūdenī - lai redzētu , kā sašūpojas skolas ikdiena gan stundās, gan pirms un pēc tām.
Tās ir bailes no haosa, jo haoss jau no pasaules gala ir tas pats radošums, par kuru nu ir iedegušies ”jaunie gulbji”. Taču haoss ir savaldāms un arī jau ir savaldīts - par to paldies Dievam. Dzirdot un lasot par radošumu, atbilde var būt tikai viena - atvainojiet, bet viss jau ir radīts - kā Dieva darbs. Mācieties paši un māciet citus saskatīt jau radīto, paņemt to un lietot savā un citu cilvēku labā.
Spēlēties ar radošumu ir tikpat bīstami kā spēlēties ar sērkociņiem. Un tieši pirmsskolā, skolā jau tas ir redzams ar neapbruņotu aci. Tā ir profesionāla bezatbildība - pielaist bērnus tik tuvu vēl nesavaldītajam radošuma haosam.
Īpašas ir bailes no piespiedu publiskas garīgās pašatkailināšanās dažādajos reformas kursos, kuri , pirmām kārtām , ir nepieciešami organizētajiem statistikai un finanšu (par to - atsevišķi!) atskaitēm, bet apmeklētājiem - apliecību mapītes papildināšanai. Kursu jājamzirdziņš - grupveida domāšana. Absurdi ir kursos organizētie domāšanas pulciņi; pat es viens pats, nevarēšu neko izdomāt, pat ja ļoti to gribēšu, kur nu vēl, ja to ļoti grib kursu vadītājam, kuram tas ir ļoti vajadzīgs. Vienīgais labums kursos ir iespēja vērot kolēģus, vērot organizatorus, lai sakrātu domāšanai nepieciešamo iekuru, kas varbūt noderēs (bet varbūt arī nenoderēs!) kaut kad vēlāk un kaut kur citur un par to nevajadzēs atskaitīties nevienam. Paldies Dievam, ka publiskai „ domāšanas” rezultātu demonstrēšanai ir arī savi sargātāji - autortiesības, pagaidām gan šis lauciņš nav pienācīgi apgūts un norobežots.
Vērošana ir skolotāja pamatdarbs, šajā ziņā viņš ir līdzīgs Āfrikas dienvidos dzīvojošiem bušmeņiem, kuri spēj vienlaicīgi līdz apvārsnim novērot un laikus pamanīt ikvienu jaunu kustību apkārtējā tuksnesī vai pustuksnesī, lai atbilstoši rīkotos, jo citādi neizdzīvosi. Skolotājs ir darītājs no rīta līdz nakts stundai, viņam ir vajadzīgi darbības vārdi nevis lietvārdu mudžekļi , kuros arī paši neglīto reformas tekstu veidotāji neizklausās pārliecinoši; reti kam no viņiem un reti kad izdodas atkārtot vajadzīgos tekstus bez špikera. (Šāda teksta piemērs ir tālāk lasāmais citāts no IZM sagatavotā informatīvā ziņojuma Valsts sekretāru sanāksmei, kas notika 15. augustā).
Būtisks ir jautājums par izglītības reformu rata kustināšanas cenu. Tā ir nosaukta IZM sagatavotā MK lēmuma projekta 2. punktā - Eiropas Sociālā fonda finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums 2 317 719 EUR apmērā. Te nu var, visticamāk retoriski, jautāt - vai tiešām ir vajadzīgi vairāk kā divi miljoni eiro, lai nevis akadēmiskā, bet inkubatoriskā darba vidē aprobācijas režīmā katru gadu sagatavotu 100 jaunos pedagogus - pavisam 200 skolotājus.
Inkubatorisks šis pasākums rādās būt ne tikai dāsnās naudas dēļ. IZM informatīvajā ziņojumā “Darba vidē balstīta studiju programma skolotāju sagatavošanai: īstenošana un attīstība”, kas pievienots lēmuma projektam, ir paredzēts „darbiņš” mentoriem, katram pedagoģijas akselerātam pa vienam. (Ar mentora pienākumu aprakstu var iepazīties arī MK mājas lapā.) Kopējā atlīdzība par viņu darbu nepārsniedz pat 110 000 EUR no piešķiramā finansējuma. Šis aprēķins veikts pēc visaugstākajiem birokrātijas standartiem, tāpēc to ir vērts citēt : „Mentora pienākumi aizņem vidēji piecas stundas mēnesī, kas ietver vienu līdz divas stundas vērošanu un pārrunāšanu, kā arī divas stundas individuālā atbalsta, vienu līdz divas atskaites un sadarbību ar programmas mācībspēkiem. Desmit mēnešu (augusts-maijs) griezumā tās veido 50 stundas, kas tiktu veltītas vienam studējošam. Ņemot vērā mentora lomas nozīmi tieši pirmā gada klātienes atbalstā audzināšanas/klasvadības darbā un studējošā integrēšanā skolas vidē, mentoru atalgojuma likme ir pielīdzināma nodibinājuma “Iespējamā misija” mācību grupas vadītāja lomai - 11 EUR (t.sk. VSOAI) bruto par darba stundu. Kopsummā viena mentora izmaksas gadā ir 550 EUR bruto jeb 55 EUR bruto mēnesī.”
Tāda nieka atlīdzība par būtisku atbalstu, savu laiku un savus spēkus nežēlojot, visticamāk uz citu, savu skolēnu izglītošanas rēķina! Aizskarošs ir mentora darba pielīdzinājums „Iespējamās misijas” mācību grupas vadītāja lomai- tas ir tas pats kā salīdzināt aizvēju ar viesuli. Un vēl viens brīdinājuma zvans mentoriem, manuprāt, ir drakoniskā kopējā finansējuma precizitāte - 2 317 719 EUR. Nekur neizspruksiet - būs jāatskaitās par katru saņemto centu! Tāpat kā to šobrīd dara SKOLA 2030, kura sava izdevuma „Domāt. Darīt. Zināt” 6. numurā ir ievietojusi statiskas datu puzli „Tra-ta-tā!!! gaumē. Diemžēl kā atbalss projekta dārgajai idejai par mentoru darbu reālajā skolā un reāla skolotāja darbā atkal iekšēji izmisīgi skan - „Kāja ratā!”
Šajā pašā Skola 2030 izdevumā ir apkopotas pilotskolu atziņas par divos gados uzkrāto pieredzi. Lasot tās, kā visu aptverošāko un arī visfantastiskāko uzskatu atziņu „Tagad mēs varam visu!”. Ja jau varam visu, tad vajadzētu ļaut pilotskolām īstenot savā vidē reformu līdz galam, lai reforma tiešām būtu reāla un autoritatīva.
Taču nebūsim liekuļi - šogad 1. septembri vairums skolotāju sagaidīs ar satraukumu un bailēm no tiem, kas slēpti vai atklāti būs sagatavojušies uzdot skolotājam provokatīvu jautājumu - cik radošs, cik domājošs, cik piemērots izglītībai pa jaunam jūs esat. Bet ja neesmu tik, cik vajadzīgs, ko tad…