Komponista un producenta Gaita Lazdāna dziesmas «Mirdzēt vai dzist» videoklipā ir redzami vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, kas iestājas par cilvēku vienotību. Sazinājāmies ar dažiem no viņiem, lai uzzinātu viņu pārdomas par to, kāpēc ap dziesmas tekstu ir sacelta jezga.
Mācītājs Valters Korālis: «Katrai atmodai lai ir sava dziesma!»
«Man liekas, ka jebkurai iepriekšējās atmodas dziesmai bija pretinieki, tajā skaitā latviešu vidū. Tas bija vairāk balstīts nacionālā konfliktā. Šī atmoda ir pārnacionāla. To arī var saukt par atmodu, jo cilvēki izsaka viedokli, kas attiecas uz viņu ķermeni. Agrāk bija pašsaprotami pat bērnudārzos un skolās, kad meitenes un puikas aicināja uzmanīties, ja kāds kaut ko gribēja darīt ar viņu ķermeņiem. Tad kāpēc pieaugušie nevarētu izvēlēties, kam viņi dod savu ķermeni? Es pat īsti nezinu, ko tagad potē, jo par to domas dalās.
Kad mani uzaicināja iekļauties videoklipā, es nešaubījos, ka mērķis ir pozitīvs, ka cilvēki drīkst tā domāt, kā domāju es vai Pujata kungs, vai citi, kas klipā redzami. Katrai atmodai lai ir sava dziesma! Labi, ka pasaulē ir kustība, kurā esošie cilvēki uzskata šādi. Ir labi, ka ir dzejnieks un komponists, kas radījuši šādu dziesmu. Brīvība nekad nav bijusi abstrakta. Katra sabiedrības grupa cīnās par kādu konkrētu brīvību. Pirmais mājoklis, pēc Jaunās derības, pēc Kristus mācības, ir viņa paša ķermenis, kurā mīt dvēsele. Te ir cilvēku grupa, kas citiem saka: pārējiem nav daļas gar manu ķermeni. Nez kāpēc geju un lesbiešu sakarā tiek uzskatīts, ka viņi ar savu ķermeni var darīt, ko vēlas, tad nedrīkstam kritizēt, ko tas cilvēks dara ar ķermeni, tad viņam ir privātā brīvība. Kad runa ir par vakcināciju, tad nez kāpēc šis princips nedarbojas. Izrādās, ka tajā gadījumā nez kāpēc sabiedrībai ir kolektīva, komunistiska, kopīga vara pār manu ķermeni. Es šeit saredzu milzīgu pretrunu. Kāpēc tad, kad runājam tikai par medicīnisku iejaukšanos citu cilvēku ķermeņos, man būtu jāseko loģikai, ka kolektīvā griba attiecībā uz manu ķermeni ir augstāka par mani, manu dvēseli? Primāri es tomēr esmu dvēsele, nevis ķermenis. Te atšķiras reliģiska cilvēka domāšana no materiālista. Materiālists domā, ka dvēsele mīt ķermenī un dvēsele ir ķermeņa īpašums. Garīgie cilvēki domā, ka primāri ir dvēsele un gars, bet ķermenis ir pagaidu māja. Un dvēsele var izdomāt, ko ar savu māju dara. Kā mācītājs es par to nevaru nerunāt. Tas ir mans ētiskais, filozofiskais konteksts, kāpēc es piedalījos klipā. Tas nav mirkļa vājums, iegriba vai laba laika pavadīšana. Tas ir mans pasaules uzskats, ka dvēsele ir svarīgāka par ķermeni. Dvēsele jeb mana psihe drīkst noteikt, ko es ar savu ķermeni daru vai nedaru. Es citiem cilvēkiem ar to neuzbāžos. Cilvēcei tuvākajā laikā nāksies pieņemt lēmumu, vai šādi cilvēki, kas aizsargā savus un savu bērnu ķermeņus, ir jāsoda, jākaunina. Šis tomēr ir eksperiments, kas notiek ar pasauli.»
Grupas «Hameleoni» solists Ēriks Budēvics: «Liels pārpratums!»
«Uzskata - tas ir pret vakcinētajiem, tā ir antivakseru himna. Gaitis tā nebija domājis. Tā ir skaista dziesma ar skaistu tekstu, skaistu melodiju. Viņš uzskata un es arī uzskatu, ka ir brīva izvēle vakcinēties vai nevakcinēties. Domāju, ka cilvēki mazliet nepareizi to lietu saprot. Kāpēc es piedalījos šajā dziesmā? Tāpēc, ka Gaitis man piedāvāja vienkārši skaistu melodiju un vārdus. Apgalvojums, ka dziesma ir Šlesera pasūtījums, man izraisa smieklus. Vajag iedziļināties mūzikā un vārdos! Gaitis ir centies. Viņš gribēja uzrakstīt skaistu dziesmu. Tas ir liels pārpratums ar tiem ļautiņiem, kuri tiešām domā, ka tā ir antivakseru himna.»
Skaistumkonkursu organizētāja Kristīne Lindenblate: «Latviešiem jābūt vienotiem»
«Nesaprotu, kāpēc cilvēki šo uztvēruši kā antivakseru dziesmu. Dziesmas ideja ir par cilvēku brīvību un brīvu izvēli. Nekas cits tur nebija. Ar vakcīnām nekāda sakara nav. Bet, redz, viens cilvēks to tā uztvēra un pasniedza visai publikai. Mani izbrīnīja, ka mākslinieki arī nobijās. Esmu šokā, cik cilvēki ir iebiedēti, kā mūsu sabiedrība ir mainījusies - jau dziesmās saskata kaut ko politisku.
Dziesmas ideja kāda bija, tāda palika - savienoties, apvienoties. Tagad cilvēki ir ļoti sākuši dalīties gan nacionālā ziņā, gan saistībā ar vakcinēšanos. Esmu par to sašutusi. Protams, cilvēki ir kļuvuši agresīvi. Nezinu, vai tas saistīts ar ierobežojumiem, maskām, kodiem. Domāju, daudziem tas ir diezgan nospiedoši. Protams, ka tas atstāj iespaidu uz nervu sistēmu.
Es neņemu galvā tos cilvēkus, kuri nesaprot šīs lietas būtību. Šodien jebkura tēma agri vai vēlu pāriet uz vakcinētiem un nevakcinētiem. Domāju, ka arī šis ir tāds gadījums. Man ar lielu nožēlu jāsaka, ka mums ir nepareiza uztvere. Šīs dziesmas videoklipā piedalās dažādi cilvēki. Katram ir sava domāšana, uzskati. Labi, ir Mārtiņš Pļaviņš. Bet tur nav tikai Pļaviņš! Ir dažādu profesiju, dažādu uzskatu cilvēki. Viņus visus nevar ielikt vienā grozā. Es savu viedokli nemainu - uzskatu, ka latviešiem ir jābūt vienotiem. Mūsu ir maz, tāpēc mums ir jābūt vienotiem. Citādi Latvijas kā valsts nebūs.»
Pianists Vestards Šimkus: «Nevaru atļauties stāvēt malā»
«Kad pirmo reizi dzirdēju šo dziesmu un izlasīju tekstu, sapratu, ka būtu ļoti jocīgi, ja es nepiekristu jebkam no tā, kas tiek pausts. Nesaprotu, kas tieši tekstā varētu nepatikt. Es, protams, zinu šīs dziesmas veidotāju nostāju konkrētos jautājumos, kas saistās ar piespiedu vakcināciju un izvēles brīvību šajā ziņā, un konkrētām vērtību nostādnēm. Man pret to nekas nebija iebilstams.
Cita lieta, ka klipā parādās dažādi cilvēki. Lielāko daļu es personiski nepazīstu, bet lielu daļu no viņiem ļoti cienu. Tur ieraudzīju arī cilvēkus, ar kuriem pats labprātīgi vienā laivā nekāptu, jo zinu viņu nostāju, teiksim, ģeopolitiskajos jautājumos, tajā skaitā - par mūsu draudīgo austrumu kaimiņu. Līdz ar to nevaru atbildēt par to, kādi vēl cilvēki šajā videoklipā parādās.
Varu atbildēt tikai un vienīgi tā: es nebiju pret dziesmā pausto vēstījumu, es to atbalstīju tādā kontekstā, kā dziesmas vēstījums izskan šobrīd, kad valsts, manuprāt, ļoti uzskatāmi ir pārvērtusies par totalitāru režīmu. Tas arī man šobrīd liekas ļoti sāpīgi un svarīgi. Galu galā mēs atkal piedzīvojam laiku, kas daļai sabiedrības asociējas ar atmodu un iestāšanos par brīvību. Redzot to, kas notiek ar Latviju, saprotu, ka klusēt un stāvēt malā vairs nevaru atļauties. Mūslaiku kontekstā, manuprāt, dziesmas vēstījums ir ļoti aktuāls. Cits jautājums, kā to pavērš gan interneta troļļi, gan cilvēki, kuriem patīk bāzt vienā maisā cilvēkus ar ļoti dažādiem uzskatiem par to, kādai vajadzētu būt Latvijai. Tas ir jautājums, par kuru es neatbildu. Vārds antivakseris, man par lielu brīnumu, nav nonācis politnekorekto vārdu sarakstā. Un diez vai nonāks.
Bet piespiedu vakcinācija ir fakts. Cilvēki zaudē darbu, daudz ko zaudē, tāpēc ka izvēlas brīvprātīgi nevakcinēties. Tā ir klaja diskriminācija. Oficiālie avoti mums skaidri rāda, ka visi slimo un pārnēsā vīrusu, turklāt vakcinētie pat vairāk, jo visur piedalās bez ierobežojumiem. Būtu tikai loģiski pārskatīt vadlīnijas atbilstoši jaunajai informācijai. Man nav zināms, ka citur pasaulē tā būtu, ka veseli cilvēki, uzrādot negatīvu testu, nedrīkst strādāt un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un pat likumdošanas procesā. Tas ir prātam neaptverami. Atcerēsimies, ka testēs arī visus vakcinētos, līdz ar to meklēt loģiku šajos lēmumos ir bezjēdzīgi. Kļūst skaidrs, ka mērķis ir nevis saistīts ar sabiedrības veselību, bet ar ko daudz neglītāku - sabiedrības fundamentālu pārveidi caur tās šķelšanu un totālu kontroli.
Protams, par sašķeltību pārdzīvo abas tajā iesaistītās puses. Taču sašķeltība ir radusies tieši tamdēļ, ka vakcinācija ir izveidota par piespiedu lietu. Mūs šķeļ lēmumi, kurus pieņem valdošā elite. Ja vakcinācija būtu patiešām brīvprātīga, tad šķelšanās nebūtu. Daļa cilvēku vakcinētos, daļa nevakcinētos. Man, piemēram, ir vienalga, vai cilvēks ir vakcinējies. Sašķelšanās rezultātā sabiedrībā cilvēcība izzūd acīmredzami. Bail iztēloties, kas nāks tās vietā. Protams, man ir nācies saskarties ar negācijām pēdējo mēnešu laikā, jo neesmu baidījies komentēt to, kas notiek. Ar šādām reakcijām esmu rēķinājies. Atcerēsimies tikai to, ka šajā gadījumā es iestājos tieši par brīvprātīgu izvēli vakcinēties. Es neaicinu nevakcinēties. Es nesaku, ka vakcinētie cilvēki ir muļķi, kuri neko nesaprot. Esmu par lēmumiem, kurus cilvēki izdara patstāvīgas domāšanas rezultātā. Ja tas var izraisīt lamas, nievas un agresiju, tad tas liecina par mūsu sabiedrību ne to labāko.
Lielākā daļa no mums informāciju patērē soctīklos. Ikvienai informācijas kripatai, ko redzam soctīklos, mēs veltām labi ja vienu sekundi un neiedziļināmies. Ja nespējam koncentrēties, tad nespējam arī iedziļināties. Toties viedoklis un dažkārt arī komentārs par redzēto ir gatavs momentā.
Nupat saņēmu informāciju, ka man ir aizliegts uzstāties Latvijā, jo izrādās, ka nevakcinēti mūziķi, pat uzrādīdami negatīvu testu, vairs nedrīkst uzstāties publiskos koncertos. Līdz ar to koncerts 4. decembrī Cēsīs, kuram biju gatavojies mēnesi, tiek atcelts. Tātad arī mani ir ļoti personiski skāris tas, ka vairs nedrīkstu strādāt savā profesijā, būdams pilnīgi vesels cilvēks un brīvprātīgi izvēloties nevakcinēties. Tas ir diezgan dramatiski un pēkšņi. Esmu runājis ar saviem kolēģiem un paziņām ārzemēs, viņi šādu situāciju nepazīst. Citur negatīvs tests ir līdzvērtīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam. Latvija ir īpaša valsts...»
***