Komentāri: Latviešu nacionālo partizānu dzimšana no melīgiem solījumiem

Gunārs

Tas, par kādiem "nopelniem" pats Kurelis tika atstāts dzīvs, nav izgaismots. Tas ir lasāms Bangerska atmiņās. Patīkama tur ir maz, bet zināt to tomēr vajadzētu arī plašai publikai...

9:14 Atbildēt
Inocents

Ļoti interesanti - un ko tad Bangerskis saka par Kureļa nopelniem un "nopelniem"?

Ģen. Bangerskis pats braši sadarbojās tieši ar vācu okupācijas varu un bija Latviešu leģiona "inspektors" (vācu dienesta pakāpē) - ja atmiņa neviļ.

9:27 Atbildēt
Kоments

Pirms stāstīt mums mūsdienu varoņteikas, derēja pastāstīt, kas bija Kims Filbijs um Kembridžas kapella, jeb KGB rezidenti Anglijā, kuri tos mūsu patrotiskos pamuļķīšus, vienkārši apveda ap stūri un visu to mūsu pagrīdi, vēlāk izfiltrēja caur Staļina gulāgu smalko sietu. Ja kādu pretošanās kustību grib iznīcināt, tad jāieliek viņiem par kurātoriem savus aģentus, kā to izdarrīja krievi un tas tiešām bija beigu sākums, jau uz ilgiem mūsu okupācias gadiem, kā to varējām lasīt arī tajos laikos populārā romānā, «Kad lietus un vēji sitās logā». Romāna galvenā varonis bija Ansis Leinasars, īstā vārdā Rihards Zande, kura dēls gan nomiras paviam nesen, tikai covida epidēmijas laikā un viņš varētu pastāstīt mums ko vairāk, bet lai nu paliek... Īstenībā negribēju teikt pat to, bet pavisan citu domu te vēstīt un ka mums tiek gatavota riebīga vēstures atkārtošanās, caur to pašu Ukrainu un arī caur mūsu neapdomīgo iestāšanos NATO, jo tā mums nav nekāda panaceja un glābiņš, bet gan rietrumu valstu vilīga frontes līniju pārbīdīšana uz mūsu robežu pusi un sevis pašu pasargāšana, jo kur tad iebruks tie krievi, taču ne Dānijā, vai Francijā, bet gan savās bijušajās republikās, kur ir arī viņu etnisko tautiešu, ka vai skoļko un puķu andrīšiem, atkal būs darbs, jo tajos tanku stobros, atkal būs kas jāsprauž iekšā..? Kad uzmanīgi palasa viņu presi, tad kļūst skaides, ka tie rietrumu smalkie kungi, mūs tainā ceļā vedīs uz lopkautuvi, bet mūsu neaptēstie politiķi, vai nu tīšām vai arī usmašus, mums pacietīgi borē, ka mēs tur esam atvesti patiešām, bet gan tikai ekskursijā un ka mums nekas nedraud, bet mūs varonīgi sargās visas tās pārējās alianses valstis, tikai kāda suņa strempuļa pēc un vai viņiem tas tiešām ir vajadzīgs.? Ja kā yagad Ukrainā, tad paldies par tādām kūkām..!

Te ir viens materiāls, ko der palasīties:

Map Shows Possible WWIII Frontlines if Russia Invaded Europe

**LINKS**

9:32 Atbildēt
Juris

Pieminot Budapeštas memorandu un Ukrainas neatkarības garantijas Kluinis aizmirsa ASV organizēto apvērsumu Ukrainā 2013 gadā....lūk kur jau tika saplests sīkas strēmelēs Budapeštas memorands...šodienas briesmīgais karš ir tikai sekas lielvalstu ambīcijām

10:10 Atbildēt
Kоments

Budapešta bija tikai deklaratīva papīra driska, jo viņā nebija paredzēti tie mehānismi, kā to memorandu praktiski pildīs. Par to Nūlandi, alias Neilandi, gandrīs kā mūsu puses uzvārds, kāda jēga vairs runāt, jo tā taču bija Sirdsapziņas revolūcija, jeb svēta lieta.? Ja vēlāk kāds mirst, par savām pašu glupām idejām, tad kur tad tā nav vēsturiski bijis.? Gribi, lai viņu Maidans, būtu kāds patīkams izņēmums..?

10:42 Atbildēt
Edgars atbilde Kоments

1994.g. nekādus mehānismus ASV & NATO nevajadzēja; - to apliecināja gan D-Slāvijas bombardēšana, gan Irākas un Lībijas sagraušana, gan 20 (!) ilgusī Afganistānas okupācija.

Un kā būs Latvijā? Te interesantas filosofes atziņas:

"..Bet mana sajūta ir tāda, ka, ja mums būs uzbrukums, traks uzbrukums vai tāds atsitams, 30% no sabiedrības dosies pretī kaujā. Mēs neskaitām galīgas vecenītes un mazus bērnus, bet no tādiem, kas kust. Starp tiem būs Zemessardze, onkuļi 60–70 gados, un viņi ies ar lielu pārliecību, varbūt vēl bišķiņ jaunāki. Starp tiem būs jaunsargi, jaunieši, kurus tas aizrauj, jo viņi to ir redzējuši datorspēlēs, un viņiem tas viss arī ir ar pilnu krūti. Jā, un tad būs regulārā armija, kura mums laikam ir baigi maza, bet nu – kāda ir, tāda ir. Tie ies. Nākošie 30% būs tie, kas mēģinās izvairīties. Šobrīd es esmu nodevusi ārzemēm arī vienu tādu rakstu par... Domāju, ka Eiropas Savienībā ļoti jūt tendenci, kas nav tā īsti līdz galam arī socioloģiski apspriesta, bet tā bija īpatnēji svarīga kovida laikā, jo to varēja sajust, ka izvairīšanās ir savas drošības garantija. Tas hesitancy, kā to angliski sauc: es nepieņemu lēmumu, es eju stūrī, es izvairos, es nepiedalos." Latvijā trūkst stingra idejiska mugurkaula. Saruna ar filozofi Maiju Kūli (lsm.lv)

11:13 Atbildēt
Edgars

"Globalizācija kā jauna veida karš, " rakstīja loģiķis Aleksandrs Zinovjevs 2001.g. aprīlī ( sk. vietnē - zinoviev.info)

11:20 Atbildēt

Komentēt