Viedoklis

Jaunais Rīgas mērs ir ievēlēts, un viņam ir visas iespējas sevi parādīt. Kā Oļegs Burovs izmantos šo iespēju, redzēsim jau tuvākajā nākotnē. Vai Rīga iegūs jaunu attīstības uzrāvienu, tas lielā mērā būs atkarīgs tieši no viņa.

Uzmanīgāks vērotājs varētu padomāt, ka virsrakstā minētajā latīņu izteicienā ieviesusies sīka drukas kļūda. Taču tā nav kļūda, bet gan apzināta dažu burtu pārbīde. Oriģinālā šī frāze patiešām rakstās nedaudz citādi – Ubi bene ibi patria – kur labi, tur tēvzeme. Mūsdienu Latvijas politikā šis teiciens jāpārfrāzē, burtus t un r samainot vietām, – Ubi bene ibi partia – kur labi (izdevīgi), tur mana partija.

Patīk sarakstīties ar amatpersonām. Precīzāk – ar viņu uzticamības personām. Komunikācija vienmēr apliecina viņu prasmi izteikties absolūti perfekti. Vēlējos uzzināt, kā jaunais Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) vērtē savus vietniekus Annu Vladovu (Saskaņa) un Vadimu Baraņņiku (izslēgts no Saskaņas), kā vērtē viņu profesionālo kompetenci, kas būs nepieciešama pirmā un otrā vicemēra amatos, cik drošs ir par jauno Rīgas brīvostas valdes locekli Sandri Bergmani (Saskaņa), kurš jau izsenis ir augsta kaluma profesionālis visās jomās un tvīkst kļūt arī par trešo vicemēru.

Par Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) visdrīzāk daudzi uzzināja vai atcerējās, tikai sākoties cīniņiem par tā padomes vadības krēslu, uz kuru pretendēja šajā Saeimā nepārvēlētais deputāts Imants Parādnieks. Šis gan nav tas gadījums, kad par iestādi nezina tāpēc, ka tā ļoti labi strādātu.

Augustā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ierosināja deviņpadsmit administratīvās lietas pret kabeļoperatoriem, kuri izplata Krievijas TV kanālu Rossiya – 24. Iemesls bija Rossiya – 24 ziņu raidījumā 30. maijā izplatīta informācija, kurā tika apgalvots, ka «jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits esot iesaistīts nacionālo minoritāšu, tajā skaitā krievu, diskriminācijā». NEPLP secināja, ka attiecīgais teksts ir vērtējams kā naida runa pret Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Dinamika pasaules ekonomikā ir pietiekoši strauja un Amerikas Savienotās Valstis (turpmāk – ASV) visu laiku ir bijušas ekonomiskā līdera pozīcijā, taču pēdējā desmitgadē arvien lielāku izrāvienu, neapšaubāmi, veic Ķīna, kļūstot par otro lielāko ekonomiku pasaulē. Vērtējot ASV un Ķīnas ekonomisko “karu”, kur par grēkāzi kļuvis Huawei, acīmredzams, ka vieni grib turpināt šo paātrināšanos, savukārt otri negrib palaist sev priekšā konkurentu. Un daudzās lietās, it īpaši nozarēs, kas saistītas ar augstām tehnoloģijām, inovācijām, ASV grib saglabāt savu ietekmi. Taču, ko tas nozīmē un dod?

Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) vadītās Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra (UR) ierēdņi sagatavojuši likuma grozījumus likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru.

«Mēs kategoriski nosodām!» – šāda teikuma pietrūka vēstules beigās, kuru parakstīja «Ī. Danelsone, A. Grigorjevs un vēl vairāki citi LU absolventi».

Augusta priekšpēdējā nedēļa allaž ir tāda stresaini rosīga. Vēsturiski šajos datumos risinājušies gan nepatīkami, gan patīkami notikumi. Lielā ziemeļu kara laikā Rīgas garnizona zviedri kapitulēja un padevās krieviem. Kapteinis Džeimss Kuks pasludināja Austrāliju par Lielbritānijas īpašumu. Tika šautas gaisā pirmās krievu spārnotās raķetes un sākta amerikāņu kosmiskā programma. Abu pasaules karu laikā norisinājās spraigi notikumi, kas lielā mērā izšķīra cīņu turpmāko gaitu. Ribentrops biedrojās ar Molotovu, sadalot divu diktatoru starpā Austrumeiropu kā tādu kautķermeni skārnī. Norūpējušies onkuļi mēģināja glābt Padomju Savienību, dibinot gēkāčēpē, no tā gan, visiem par prieku, nekas labs nesanāca, bet Baltijas valstis gluži negaidot atguva brīvību. Un, protams, lieliskais Baltijas ceļš, kura 30. gadskārtu atzīmējam tieši šodien, piektdienā, 23. augustā.

Raiti uz priekšu rit izglītības reformas rats. Pamazām tas uzņem apgriezienus, kaut gan ceļš nemaz nav tik parocīgs „kučieriem” - izglītības politikas, administratīvo, finanšu pavadu turētājiem. Taču mērķis viņiem pašiem ir tik skaidrs , ka nav laika atskatīties uz tiem, kurus viņi ir sasēdinājuši sev līdzi riskantajam braucienam. Tāpēc arī „saruna” starp vedējiem un vedamajiem ir tik daiļrunīga.

Lai analizētu un dotu slēdzienu par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu tiesiskumu, nepieciešams noskaidrot, kāds ir Latvijas Universitātes tiesiskais statuss, tās autonomijas saturs un apjoms, kādi ir tiesību akti, no kuriem tai jāvadās, kā notiek gribas izteikšana tās orgānos un kādas ir tās attiecības ar citiem valsts orgāniem.

Jau trešo mēnesi nerimst protesti Ķīnas autonomajā apgabalā Honkongā. Ir pilnīgi saprotami, ka cilvēki, kuri visu mūžu ir dzīvojuši demokrātiskā iekārtā, izjūt simpātijas pret tiem, kuru brīvības un tiesības tiek ierobežotas.

Pirms 30 gadiem divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju 700 kilometru garumā izveidoja Baltijas ceļu, sadodoties rokās un nosodot 1939. gadā noslēgto Molotova – Ribentropa paktu. Atmodas laikā notika daudz piketu, mītiņu, gājienu un manifestāciju, tomēr Baltijas ceļš bija īpaši unikāla un oriģināla akcija – ar tagadējo prātu grūti saprast, kā bez mobilajiem telefoniem un interneta tik milzīgs cilvēku skaits varēja pašorganizēties un realizēt šādu «zibakciju».

Šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Ziedoņa zālē notiek starptautiska konference Baltijas ceļš. Turpinājums. Baltijas ceļam 30/Hitlera – Staļina paktam 80. Ļoti gribētos, lai šajā konferencē tiktu domāts ne tikai par to, kā mēs stāvējām Baltijas ceļā, bet arī par to, kā mēs izgājām un ejam Baltijas ceļu – brīvības ceļu. Vai Baltijas ceļš mūs patiešām un ne tikai vispārēja pacilājuma brīžos, bet arī brīvas valsts ikdienā atbrīvo no bailēm? Viennozīmīgas atbildes man nav. Jo reizēm man šķiet, ka attaisnojumu savām (!) tagadējām bailēm mēs meklējam tajā pusē, pret kuru pagriezušies ar seju un sadevušies rokās 1989. gada 23. augustā stāvējām bez bailēm un kuru savas neatkarības vārdā reiz drosmīgi noraidījām. Padomju režīmu, okupāciju, Molotova – Ribentropa paktu.

Lai arī sāga ap Latvijas Universitātes (LU) rektora Indriķa Muižnieka pārvēlēšanu amatā kaitē augstskolai, tai ir arī pozitīvā puse – politiķi beidzot pievērsušies augstskolas un augstskolu izglītības kvalitātes problēmai. Pagaidām gan tikai vispārīgās frāzēs bez konkrēta rīcības plāna un atbalsta. Ja cēlajiem vārdiem par to, cik labu izglītību mūsu jaunieši pelnījuši tepat Latvijā, nesekos konkrēti darbi un finansējums, tad tie būs kalpojuši vien par piesegu politiskajai Muižnieka izsvēpēšanas shēmai un paliks priekšvēlēšanu putu līmenī.

Šodien protektorāts ar nosaukumu «Latvijas padomju sociālistiskā republika» atguva savu nozīmi un jēgu, kļūstot atkal par pilntiesīgu Latvijas Republiku, kas dibināta 1918. gada 18. novembrī. Šodien – pirms 28 gadiem, 21. augustā – Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti steidza balsot par dokumentu ar nosaukumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu: bija zināms, ka aptuveni 50 OMON kaujinieku virzās uz Saeimas nama pusi, un viņi varēja ielauzties parlamentā tieši tāpat kā iepriekš – demolējot valsts un sabiedrisko iestāžu telpas.

Uzsākot kultūras ministra karjeru, bijušais Rīgas domnieks, roka un operas dziedātājs Nauris Puntulis (NA) kā prioritāti minēja vidējā atalgojuma celšanu kultūras nozarē, ko ministrs tagad atkārtoti deklarējis budžeta metu veidošanas laikā. Konsekventi, BET...

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.

No augusta sākuma Dānijas trešā lielākā banka Jyske Bank sāka izsniegt hipotekāros kredītus uz 10 gadu termiņu ar negatīvu, –0,5 procentu lielu kredīta likmi gadā. Pirms tam Nordea banka jau sāka izsniegt hipotekāros kredītus uz 20 gadiem ar nulles procentu likmi.

Šodien paredzams izšķirošais troņu spēļu finālmačs Rīgas domē, kur obligāti jāievēlē Rīgas mērs un vismaz viens viņa vietnieks, lai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs nevarētu izmantot pašvaldību likuma 91. pantu un uzsākt domes atlaišanas procedūru.