Nākamā gada budžetu vairs nekādi nevarēs saukt par «tehnisko» vai kaut kādā tādā nicināmā vārdā. Tagad Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdībai jāizstrādā īsteni savs, pareizais un visu laiku labākais budžets, kam jāatspoguļo grandiozās iekšpolitiskās pārmaiņas, kas notikušas 13. Saeimas vēlēšanās.
Ir noslaucītas no zemes virsas vai nostumtas no skatuves «sliktās» partijas, pie varas ir nākuši jaunie un labie; ir beidzot pienākusi nākotne, ko tik ļoti sludināja dusmīgie pārmaiņu nesēji un cerēja viņus atbalstošais elektorāts. Grūti pat piemeklēt atbilstīgu apzīmējumu, kā šo budžetu būs nosaukt - «piepildīto sapņu», «pārlaimīgās saules», «beidzot pienākušās nākotnes» budžets? Premjers Kariņš augusta vidū sacīja, ka nākamā gada budžetā paredzēts 500 miljonu eiro pieaugums un tādējādi algām un investīcijām varēs pārdalīt vairāk nekā 10 miljonus eiro. Vēlāk nāca jau jaunas ziņas, ka esot pat 100 miljoni eironaudiņu, kuras varēs dalīt un priecāties. Pēc tam skanēja vēl un vēl visādas možas ziņas, ka valdība gan mazliet kavējas ar veicamajiem budžeta darbiem - par kādām nieka trim nedēļām -, tomēr viss ir labi un tūlīt starp partijām būs vienošanās. Taču brīvdienas ir beigušās, jaunā politiskā sezona ir sākusies, un no līksmi saticīgās valdošo partiju dejas vairs nav ne vēsts - politiķi savā starpā lamājas, un labi, ka vēl nekaujas. Rodas lielas bažas, vai piecpartiju koalīcija maz spēs tikt budžetam pāri. It kā partijas ir iezīmējušas savus ietekmes areālus, sadalot ministru portfeļus, taču politikas dzīvnieki cits citam cenšas kaut ko atņemt, rūkt un rādīt zobus. Visu laiku kāds izdomā, ka viņa nozare tiek apdalīta, un prasa naudu - vēl un vēl naudu, kura vai nu jāatrauj no kādām citām vajadzībām, vai arī kuras nemaz nav. Pagājušajā nedēļā iekšlietu darbinieku arodbiedrības locekļi pie valdības ēkas organizēja neparastu piketu, sadzenot pie valdības ēkas vecas ugunsdzēsēju automašīnas. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauda piketam atbalstu, pievēršot uzmanību, cik maz saņem cilvēki, kas riskē ar savu veselību un dzīvību, cik novecojusi ir infrastruktūra. Bet premjers Kariņš nosauca akciju par teatrālu un apbēdināja protestētājus un sava kabineta locekli Ģirģenu, ka visas iespējas apmierināt nav iespējams.
Kā tad tā? Tauta ir ievēlējusi daudz sološus spēkus, nodomājusi, ka tagad visiem būs viss - zemniekiem zeme, strādniekiem darbs un pasaulei miers -, taču izrādās, ka naudiņas nav! Tur kaut kas nav kārtībā. Vai tad Ģirģenam un ugunsdzēsējiem nav taisnība? Ir taisnība. Bet pārāk maz saņem ne jau tikai ugunsdzēsēji.
Sarkanās ugunsdzēsēju mašīnas uz brūnā Ministru kabineta ēkas fona bija kā radītas, lai taptu emocionāli televīzijas sižeti un mākslinieciskas fotogrāfijas, taču KPV LV tik un tā nobāl blakus nemitīgajai Jaunās konservatīvās partijas (JKP) destrukcijai, obstrukcijai un visādu veidu populismam, ko tā nebeigs, kamēr nedabūs no koalīcijas partneriem pa degunu. Jo JKP visu laiku kaut kas nepatīk. Pašlaik budžeta veidošanas sarunās par strīdu tēmu kļuvuši jaunā Liepājas cietuma celtniecības sākuma termiņi - sākt būvniecību jau nākamgad vai atlikt uz aiznākamo gadu. Cietuma jautājums valdības darbu iekavē par nedēļu, kas vēl nebūtu nekas traģisks, taču neba nu tas būs pēdējais jautājums, par kuru būs plēšanās. Var jau budžeta izdevumu daļu palielināt kaut vai par 100 miljardiem, naudas tāpēc nekļūs vairāk. Diezgan bezjēdzīgi būtu pieņemt budžeta likumu, skaidri apzinoties, ka tas netiks pildīts.
Var novērot, ka ar premjeru Kariņu ir notikušas lielas pārvērtības un viņš koalīcijas trakonamā ir kļuvis par tādu kā veselā saprāta garantu, kas neignorē realitāti un nevēlas pieņemt lēmumus, kuriem nav finansiāla seguma. Viņš arī spēj palikt apbrīnojami mierīgs, nereaģējot asi uz koalīcijas huligānu ālēšanos. Taču cik ilgi tā turpināsies?
Pašreizējā stadijā sabiedrība un arī politiķu lielākā daļa maz ko saprot no patiesajiem skaitļiem, kādi beigu galā būs nākamā un vēl divu nākamo gadu budžetos - no kurienes parādās un kur zūd desmiti un simti miljonu, ar kuriem vicinās politiķi? Tā kā sarunas ir ļoti slepenas, lai tauta nevarētu dzirdēt, ar kādiem vārdiem politiķi cits citu klāj, par patieso budžeta ainu vēl ir pāragri spriest. Ir tikai šādas tādas nojausmas. Zināms, ka šā gada valsts budžets pildās pavāji, tāpēc jāskatās, vai gada beigās vēl nesanāk iztrūkums. Ekonomika pašlaik vēl ir augoša, taču var iznākt, ka Finanšu ministrijas prognoze par 3,2% IKP pieaugumu nepiepildās. Neviens nezina, kad un cik skarbā veidā sāksies recesija. Spriežot pēc tā, ka ASV un Ķīna ir sākušas tarifu karu, jauna globāla finanšu krīze var atgadīties kurā katrā brīdī. Taču arī, ja viss notiks līdzeni un piepildoties labajiem scenārijiem, nekādu no gaisa nokritušu miljardu, ko dalīt, tik un tā nebūs. Tāpēc lielā brēka valdībā ir par neko - par gabaliem no lāčādas, kamēr lācis nemaz vēl nav nomedīts.
