Pagājušajā reizē jaunā valdība varēja visus laurus plūkt sev un visas piepes norakstīt uz iepriekšējo Māra Kučinska valdību, varēja nosaukt budžetu par «tehnisko» un iet gulēt, taču tagad ir pienācis brīdis, kad tai jāraksta pašai savs stāsts.
Kāds ir šis stāsts?
Vai šī valdība kaut kā veicina demogrāfiju? Zināms, ka pat jau no malas - no Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu puses - skan brīdinoši signāli, ka ar demogrāfiju Latvijā ir smagas problēmas, latvji mirst kā lapas birst, bet bērni nedzimst. Taču kādus signālus dod valdība tiem pilsoņiem, kas apsver, vai aicināt stārķi nest tiem bērniņus? Brīvpusdienas pirmo četru klašu skolēniem Izglītības un zinātnes ministrija vairs neapmaksās, pavēsta izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Pēc tam gan nāk viņas koriģējošs vēstījums, ka bez brīvpusdienām bērnus neatstās, būšot tikai mainīts to apmaksas modelis un brīvpusdienas apmaksāšot pašvaldības. Taču vai pašvaldībām šim nolūkam būs nauda, īpaši jau pašreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces teritoriālās reformas laikā, kad vispār nevar saprast, kas notiks? It kā jau brīvpusdienas nebūtu tas būtiskākais, lai jauni cilvēki pārstātu mīlēt un mīlēties, taču var gadīties tā, ka, redzot Šuplinskas cieto seju televizorā, viņi aiziet pie skapīša pēc prezervatīviem. Nerada šī valdība lielu entuziasmu steigties ar bērnu radīšanu.
Vai šī valdība ir pagriezusies kaut vai sāniski pret dzīves pabērniem, kas nespēj vairs strādāt, pret visvecākajiem pensionāriem, invalīdiem, lauku dubļos un sniegos dzīvojošiem senioriem? Vai mazināta būs nevienlīdzība?
Te kaut kas ir darīts, ir piešķirti prāvi līdzekļi pensiju indeksācijai. Taču kaut cik jūtamu pārdesmit eiro pielikumu savos maciņos ieraudzīs vien tie pensionāri, kas saņem ap 400 eiro. Mikropensiju saņēmēji redzēs mikropieaugumu, ko tiem inflācija vienā mirklī noēdīs. Turklāt daudz netrūka, lai tiem pensionāriem, kam pensijas piegādā Latvijas pasts, par piegādi nāktos maksāt divtik vairāk nekā līdz šim, kas jau būtu gandrīz piecītis šogad un vairāk par pieciem eiro nākamgad. Labi, ka ir tāda Latvijas Pensionāru federācija, kas jau sāka sašust un kliegt, ka tas ir ļauni. Labklājības ministre Ramona Petraviča tad ir reaģējusi, paziņojot, ka pensiju piegādes jautājums viņai jau bijusi «otrā prioritāte» un nauda, lai kompensētu pastam piegāžu izdevumu pieaugumu, atradusies. Taču arogantais, vīpsnīgais, kurli nedzirdīgais sirds vēsuma vilnis no valdības sēžu zāles nāk kā no saldēto produktu stendiem lielveikalā. Te gan jāteic, ka nav tāda liela pamata ko īpaši paģērēt no valdībā valdošajiem. Viņi pirms vēlēšanām nepozicionējās kā kreisie, sociālistiskie, dikti sociāli atbildīgie. Labi, ka visbēdīgākos un trūcīgākos valdībā vispār vēl šad tad atceras.
Bet tad varbūt šī valdība ir dikti liberāla - tāda, kas ir par attīstību, atbrīvojot pilsoņus no visādu regulējumu slogiem, ļaujot brīvi elpot, demokrātiska tādā izpratnē, ka vara tiek decentralizēta?
Atkal nē. Tieši otrādi. Tieši partija, kas uzskatīta un arī pašdēvējas par liberālu - Attīstībai/Par! - pašlaik ir atbildīga par reģionālo reformu, kuras virzīšana ir pretēja visiem liberāli eiropeiskajiem ideāliem un vērtībām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce veic tādu kā koncerttūri pa Latviju, lai stāstītu par reformu, taču pašvaldību iebildumos principiāli neklausās. Viņš ir savā Vecrīgas kabinetā uzzīmējis jaunu novadu karti un ir apņēmies, ka tai būs būt tādai, kādu viņš voluntāri grib. Ministra hruščoviskā pieeja un valdības kopējā putiniskā virzība uz varas vertikāles stiprināšanu ir izsaukusi pašvaldību īgnumu - 90 Latvijas Pašvaldību savienības sanāksmes dalībnieki ir pauduši aktīvi negatīvu attieksmi pret Pūci, pieprasot viņa demisiju. Taču Pūce nekur iet negrasās, un premjers Kariņš ir apliecinājis, ka Pūce bauda viņa uzticību. Nav šajā valdībā nekādas gribas veicināt attīstību caur ļaušanu cilvēkiem elpot - kopējais trends ir aizliegt, regulēt, ierobežot, sodīt un bāzties indivīda dzīvē, paceļot viņa virtuvē katliņa vāku, lai ostītu, kādu zupu viņš vāra sev pusdienās.
Bet tad varbūt valdība ir par kārtību, konservatīvi un nelokāmi piespiežot cilvēkus ievērot likumus, nezagt, neizvairīties no nodokļu nemaksāšanas?
Te atkal ir tā, ka kaut kas uz to pusi tiek darīts, taču ne galvenais un ne konsekventi. Joprojām veikli vīriņi atrod iespējas zagt nodokļu naudu ar PVN karuseļiem. Iekšlietu ministrijai nekāda jūtamā stiprinājuma ēnu ekonomikas apkarošanai no nākamā gada budžeta nebūs.
Varbūt tad valdībai ir kādas spožas idejas, lai valsts budžetā ienāktu kāda papildu nauda kā tīra peļņa no valsts veiktiem viltīgiem pasākumiem? Tur varētu būt kāda stimulēta nozare, jauns ražošanas uzņēmums, tūrisms, investīciju piesaiste. Taču investīciju piesaistē ir tieši pretējs virziens - nelokamā fobiju partija Nacionālā apvienība jau gudro jaunus pasākumus, kā efektīgāk aizbiedēt potenciālos ārzemju investorus, lai viņi pat nedomā iegādāties šeit sev kādus nekustamos īpašumus.
Tad ko īsti valdība grib? Kādu stāstu tā raksta?
Mulsinošs, iekšēju pretrunu pilns, intriģējoši sācies, bet banāli turpinās šis stāsts. Nav nekā jauna - lielos vilcienos jaunie vilcienu vagoni brauc pa vecajām sliedēm, un jaunie vilki diemžēl ir vēl blusaināki par vecajiem.