Partiju sterilizācija

© F64 Photo Agency

Nauda, ko esmu samaksājusi nodokļos, tiks izmantota, lai finansētu Saskaņu, Jauno konservatīvo partiju, Attīstībai/Par!, KPV LV, Latvijas Krievu savienību, Progresīvos, Regresīvos, Gurķu pumpu pētīšanas partiju, Sviesta savienību utt. Un arī jūsu nodokļos samaksātā nauda tiks izmantota šim cēlajam mērķim. Negribat? Jums neviens neprasīs atļauju. Domājat, ka jūsu naudu lietderīgāk izmantot skolotāju un medmāsu atalgojuma pacelšanai? Domājiet vien tālāk. Finansiāli ietilpīgu veselības problēmu risināšanai? Kā tad. Beigu beigās – varbūt to novirzīt mājdzīvnieku sterilizācijas programmām? Atslābstiet taču! Mums ir jāfinansē partijas – šie zemo reitingu politpulciņi, bez kuriem neesot iespējama demokrātija.

«Es zinu par partiju zemo reitingu. Bet demokrātija nevar funkcionēt bez partijām. (..) Līdz ar to ir jāmainās gan partijām, gan arī sabiedrības attieksmei pret tām,» nesen intervijā Neatkarīgajai teica Valsts prezidents Egils Levits. Sabiedrības attieksme, manuprāt, var mainīties tikai tad, ja vispirms mainīsies partijas, respektīvi, tad, kad tās sāks strādāt sabiedrības - nevis savas partijkabatas - interesēs. Neviena partija līdz šim nav analizējusi savu darbu saistībā ar sabiedrību, un pat smagi zaudējumi vēlēšanās neveicina šo procesu. Partijas joprojām dzīvo savā bezbēdīgajā, no sabiedrības kontinenta nošķirtajā salā, kur galvenais ir tēlot ieinteresētību aktuālu problēmu risināšanā.

Lai tēlošana būtu produktīvāka, partijām vajag vairāk naudas: ar to, ko iešķiebj sponsori, īsti nepietiek, turklāt arī valsts kāposts ir ar plānām lapām. Un sponsori, izrādās, nav nekādi pašaizliedzīgie mecenāti: viņiem vajagot atdevi dažādos Saeimas balsojumos. Skaidrs: ja valsts finansiālais devums partijām būs, piemēram, sešreiz lielāks nekā līdz šim, partijas vairs neskatīsies uz sponsoru pusi, un viņi, kaunīgi galvu nokāruši, vairs nekad un neko neieskaitīs partiju kasēs un neprasīs partijām lēmumu atdevi, savukārt partijas lepni un patstāvīgi strādās tikai un vienīgi tautas labā, nevis kaut kādu tur sponsoru interesēs...

Šā gada februārī pēc pašaizliedzīga darba Tieslietu ministrijas darba grupa, notraukusi centības sviedrus no pieres, piedāvāja turpmāk piešķirt garantētus 190 000 eiro gadā katrai partijai, kas pārvarējusi 2% barjeru Saeimas vēlēšanās. Partijas papildus saņemtu vismaz divus eiro par katru vēlēšanās iegūto balsi un 10 eiro par katru partijas biedru. Smuki! Pārdomu sēkla tika iesēta, un pagājušajā nedēļā valdība, lemjot par 2020. gada budžetu, pauda atbalstu būtiskam valsts budžeta finansējuma palielinājumam politiskajām partijām: nākamgad to finansēšanai paredzēts papildus novirzīt līdz pieciem (!) miljoniem eiro. Šobrīd ik gadu tiek sadalīti «tikai» kādi 600 000 eiro. Finansējuma palielinājums būtu kā plāksteris mironim, kurš tūdaļ pat pielēktu kājās un demokrātiski sāktu diet valsts labklājības celsmes virzienā. Piemēram, partija Saskaņa dancotu jau par 600 000 eiro. Un savs piķis pienāktos arī tādiem Latvijas nīdējiem kā Latvijas Krievu savienība, kas pēdējās Saeimas vēlēšanās ieguva 3,21% vēlētāju balsu.

Kam īsti nepieciešams šis finansējums? Partijām tuvi politologi skaidro: lai tās spētu pildīt savas funkcijas. Proti, lai pilnvērtīgi strādātu ar partijas biedriem, lai veidotu kvalitatīvu politisko piedāvājumu, uzturētu saikni ar vēlētājiem un sabiedrību kopumā. Jā, bez kārtīga eiro žūkšņa to visu nav iespējams paveikt. Un tad kā pēc burvja mājiena politpulciņu locīklas sāks veidot saikni un pildīt funkcijas, savukārt sponsori, kuriem acīs spīd tikai personiskas intereses, novērsīsies un nemaksās partijām nekad un neko.

Vērojot kārtējo valsts budžeta (mūsu kopīgās naudas) šķērdēšanu, ir tikai viens jautājums: vai tiešām ir tik vienkārši visus mūs uzskatīt par jampampiņiem, kuri piekritīs apgalvojuma, ka naudas daudzkārtējs palielinājums vairos partiju vēlmi (prasmi, pienākumu) strādāt sabiedrības labā? Partijas jau daudzkārt varēja pierādīt savu derīgumu un auglību, bet tās lielākoties nodarbojās ar politisko pašapmierināšanos. Tad kāpēc lai mēs to apmaksātu? Tāpat kā tiek sterilizēti mājdzīvnieki - viņu pašu labā, varētu sterilizēt arī partijas - nemaksājot tām ne centu. Arī tas būtu viņu pašu labā: varbūt partijas sāktu nodarboties ar kaut ko produktīvu. Un tad arī mainītos sabiedrības attieksme pret šiem politinterešu pulciņiem.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais