Zibenīgais paternitātes tests

© F64

«Vēsturē visātrāk veiktais paternitātes tests!» – uzjautrinājās kāds sociālo tīklu asprātis, reaģēdams uz Attīstībai/Par! atzīšanos, kas emocionāli bija iegrāmatota tviterlentē un skanēja šādi: «Viņi visi ir mūsējie!»

Runa bija par nepilsoņu (nevis aparistu!) bērniem: «Šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā Attīstībai/Par! rosinās pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņu bērniem un jauniešiem vecumā no 0 līdz 15 gadiem. Tie ir aptuveni 2933 cilvēki, kuriem Latvija ir vienīgās mājas.»

Nuja, vienīgās mājas tiem, kuru vecāki tās nīst un nicina. Tāds lielākoties ir motīvs, lai atteiktu savam jaundzimušajam bērnam LR pilsonību, kaut arī, lai to iegūtu, vajag vien pateikt «jā».

«Aptuveni» 2933 cilvēkiem joprojām ir nepilsoņa statuss, un to izvēlējušies viņu vecāki, kaut gan LR pilsonības iegūšanas process ir vienkāršāks par kartupeļa nomizošanu. Savukārt otrdien Saeimas komisija izlēma vien to, ka no nākamā gada jaundzimušajiem vairs nepiešķirs nepilsoņa statusu: otrdien Saeimas komisija atbalstīja eksprezidenta Raimonda Vējoņa savulaik iesniegto likumprojektu.

Mietu laušana par nepilsoņu bērniem ieguvusi jau kaut kādu sešpadsmito elpu: miera nebija ne Vējoņa kungam, ne «krievu tiesību aizstāvjiem», ne aparistiem. Par Vējoņa kunga motīviem neesmu informēta, par «aizstāvjiem» - nekādu šaubu, par aparistiem - pačukstiet viņiem, ka krievvalodīgie, kuru nākamos bērnus Pavļuts&Co veiksmīgi iestums pilsonībā, tik un tā Saeimas vēlēšanās nebalsos par aparistiem. Viņi nebalsos tāpēc, ka ir nepilsoņi. Un nepilsoņi viņi ir tāpēc, ka nevēlas būt LR pilsoņi. Iemesli ir dažādi, visbiežāk - nepatika, naids vai vienaldzība pret Latviju, nereti - praktiskais izdevīgums bez vīzas doties uz Krieviju. Taču arī tie krievvalodīgie, kuri ieguvuši LR pilsonību, nebalsos par aparistiem, jo šādiem nolūkiem kalpo Saskaņa. Trulākajā gadījumā - Latvijas Krievu savienība.

Atkal sākot tukšās debates par «2933 nepilsoņiem», aparistiem tomēr vajadzētu atturēties no puspatiesībām, jo apgalvojums, ka «nepilsoņu statuss tika ieviests kā pagaidu risinājums», ir maldinošs. Pagaidu risinājums kam? Situācijai, ka 90. gadu sākumā Latvijā bija tūkstošiem nelegālo PSRS «pilsoņu», kuriem nebija un nevarēja būt LR pilsonība, bet uz Krieviju braukt viņi nevēlējās? Vai šis «pagaidu statuss» nav ieildzis? Joprojām taču nemanām krieviski runājošus reemigrantu pūļus drūzmējamies stacijā un gaidot vilcienu Rīga-Maskava, lai beidzot varētu savienoties ar tēvzemi. Mēs esam viesmīlīgi: ja negribat braukt prom, palieciet - bet atcerieties, ka te ir Latvija. Esiet lojāli mūsu valstij. Cieniet mūsu valodu, vēsturi, tradīcijas. Beigu beigās - iegūstiet LR pilsonību.

Taču izskatās, ka būt nepilsonim ir daudz ērtāk nekā pacelt savu smaguma centru un nokārtot pilsonības eksāmenu: nepilsonim taču ir viss - darbs, jumts virs galvas, medicīniskā aprūpe, krievvalodīgi propagandas TV un radio kanāli, pat sabiedriskajos medijos pa krieviskam kanālam, gandrīz visur ir iespējas sazināties krieviski. Jā, mazliet piežmiegti jūtas «krievu skolu aizstāvji», jo mācību iestādes pakāpeniski pāriet uz valsts valodu... Bet to var pieciest, jo ērtību ir daudz vairāk nekā neērtību.

Taču tiem, kuri šodien gatavi savas politiskās tuvredzības dēļ tirgoties ar pilsonību, apelējot pie nevainīgo krievvalodīgo bērnu likteņiem, jāatgādina, ka pilsonības jautājums svarīguma ziņā neatpaliek no valsts teritoriālās neaizskaramības jautājuma. Tikai viens aspekts: trīs gadu laikā, kad valsts bija atļāvusi tirgoties ar termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) apmaiņā pret investīcijām vai nekustamā īpašuma iegādi, lielākoties no Krievijas un Aizkaukāza republikām tika saņemti 2893 investoru un 3990 viņu ģimenes locekļu iesniegumi. Piekrišanu saņēma 97,9% pieprasījumu. Par to, kāda patiesībā ir bijusi šo «investīciju» atdeve, nav ziņu. Visticamāk - viena otra politiķa kabatā ir bijusi kāda taustāma «atdeve»... Bet tirgoties ar TUA - tas tev nav kādu zāles kumšķīti pārdot, tā ir Latvijas zeme, kuru līdz robežstabiņiem bija un joprojām ir gatavi izpirkt laipnie kaimiņvalsts cilvēciņi.

Tas ir tikpat svarīgs jautājums kā pilsonība. Taču, kamēr aparisti kāpinās tempu paternitātes noteikšanā «mūsu bērniem», tikmēr atmatā paliks daudzi aktuāli jautājumi. Iespējams, šai partijkopai tieši tas ir svarīgi.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.