Jau trešo gadu desmitu maļ laika dzirnas, un būvniecība ir viena no nozarēm, kurā puspelēki vīriņi visu ko šiverē. Viskārāk viņi grib piezīsties pie valsts un pašvaldību pasūtījumiem, kurus ja iegūst un iebāž kāju šā biznesa durvīs, ir mazāks risks palikt mīnusos, ir garantēta peļņa un iespēja atkal un atkal tikt pie pasūtījumiem un labumiem.
Diemžēl valsts un pašvaldību pasūtījumu laukumā ir tādas blaknes kā korupcija un izveidojusies sistēma, ka nedaudzas firmas allaž vinnē konkursos, jo zina labāk par citām, kādas summas un termiņi jāpiedāvā, lai pasūtījumu dabūtu. Pastāv nejēdzība, ka firma, kas vinnē konkursu, pati nemaz neko nestrādā, bet tikai prot vinnēt konkursus. Pēc tam šī firma noslēdz līgumus ar apakšuzņēmējiem, kas arī pieņem mazākus apakšuzņēmējus, kamdēļ reālie darba veicēji strādā par centiem un dažkārt tiek pat uzmesti, nesaņemot samaksu par darbu. Latvija ir maza valsts, un visi nozarē darbojošies cits citu pazīst, tomēr diezin vai būtu korekti teikt, ka pastāv kāds monolīts monopols vai kartelis, kas par visu vienojas un kropļo konkurenci. Rets ir tas gadījums, kad pasūtījums tiek dabūts bez konkurences, rets ir gadījums, kad konkursu rezultāti netiek apšaubīti un pārsūdzēti. Ir jau arī gadījumi, kad ir kāds pasūtījums, kas vinnētājiem viegli iekrīt rokās, tomēr diezin vai ir pamats šausmināties, ka būvniecībā viss ir slikti un visu nozari kontrolētu kāda viena mafija. Ir diezgan veselīga plēšanās, ņemšanās, sivēnu stumdīšanās pie siles. Šie rozā sivēni - cilvēks ar iesauku Kvadrāts un citi - pār visu vari cenšas cits citu pārspēt, diskreditēt, dabūt labākas pozīcijas, pielaizoties partijām, amatpersonām un tiesībsargājošajām institūcijām. Pie valsts un pašvaldību pasūtījumiem nekad netiek sasniegts pilnvērtīgs mērķis - ātri, lēti un kvalitatīvi. Vienmēr kāda no šīm kompontēm cieš.
Bet nu ir arī Konkurences padome, kurai jāstrādā un kas ir pamanījusi karteļa pazīmes. Viss kas var būt, un var būt, ka kaut kas uz to pusi pastāv. Ir vēl arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas noklausās, izseko un krata. Citu starpā KNAB izsaucis uz pārrunām un piemērojis liecinieka statusu bijušajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Esot kaut kāda krimināllieta vai kriminālprocess par būvniecības tēmu. Nekas nav skaidrs - vai tas ir par laiku, kad Vējonis bija prezidents, vai par laiku, kad viņš bija aizsardzības ministrs, vai vides ministrs, vai kas. Te paveras plašs laukums spekulācijām un baumām. Protams, ka šāda ziņa diskreditē gan Vējoni, gan partiju ZZS, kas savulaik virzīja viņu par prezidentu. Jo vēl viens bijušais aktīvais politiķis, bet tagad tikai ar dzīvnieciņiem saistītais Rīgas Zoodārza priekšnieks Ingmārs Līdaka arī ticis KNAB iztaujāts. Cilvēki tagad domā, ka kaut kas nav labi - ka Līdaka un Vējonis varbūt iejaukti kādās tumšās lietās. Cilvēki ilgi tā domās, jo KNAB stilā ir nekur nesteigties - ir lietas, kur KNAB nesteidzas pat piecus, desmit un vairāk gadus, neko uz priekšu nevirzot. Būt lieciniekam nozīmē, ka cilvēks ir bijis varbūt kaut kur klāt, kaut ko redzējis vai dzirdējis, gājis garām, bet pats nemaz ne pie kā nav vainīgs. Bet taču smirdoņa, aizdomas izplatās.
Ir liels jautājums, vai visnotaļ saprātīgais un profesionālais KNAB vadītājs Jēkabs Straume maz spēj kontrolēt savus apakšniekus? Ir daži KNAB gājieni, kas atgādina tos laikus, kad KNAB diriģēja Juta Strīķe un Juris Jurašs. Strīķe un Jurašs tagad ir veiksmīgi politikāņi un it kā no KNAB aizgājuši. Taču vai nav nodevuši savu stafetes kociņu kādiem citiem KNAB darbiniekiem? Revolucionāri fanātiskais «strīķisms» KNAB darbā ir joprojām saglabājies. Tie ir «masku šovi», kad publiskajā telpā tiek izplatītas ziņas par KNAB operatīvajām darbībām, bet pēc tam nekas nenotiek - amatpersona vai politiķis tiek «norakts», sabiedrības acīs pataisīts par slikto, bet pēc tam uz ilgu laiku lieta apstājas.
Izskatās, ka runa nav par vakar notikušu iepirkumu, bet par kaut ko, kas noticis pirms daudziem gadiem. Tātad lieta ir veca - par to, kas bijis vai nebijis, iesaistītās personas jau tagad maz ko var atcerēties. Līdz kaut kādai tiesai lieta nonāks vēl pēc kāda laika. Būs ņemšanās par tēmu, kas visiem piemirsusies.
«Strīķisms» ir milzīga bēda, no kuras valstij vajadzētu tikt vaļā. Tendencioza Temīda ir sliktāka par jebkuru celtniecības karteli. Kamēr citas tiesībsargājošās iestādes ir kaut cik ar dubultkontroli un iekšējās izmeklēšanas sistēmu, kas neļauj izlaisties, KNAB joprojām bauda absolūtu nekontroli un patvaļas iespējas. Ar iespējām pārdalīt partiju reitingus, ietekmi un tirgus pārdali dažādās nozarēs. Bija laiks pirms desmit gadiem, kad KNAB krimināllietas un kriminālprocesus mēdza veidot no zila gaisa, no murgiem un baumām. Gribas cerēt, ka tagad KNAB vairs nav tāds.
