Laimdotas bērni valstij nav jābaro

Personas, kuru mājsaimniecības finansiālā situācija ir tik laba, ka tās var atļauties sūtīt bērnus uz skolu, šajā ekonomiskajā situācijā nebūtu bērnu ēdināšanas apmaksas veidā jāatbalsta.

Krišjāņa Kariņa valdības rīcības loģika ir stipra kā dzelzsbetons, kam neko nevar padarīt nelielas kalendārās svārstības. Ar loģiku ir tā, ka tik tiešām nekādas brīvpusdienas nepienākas bērniem, kuri dzimuši pēc tam, kad Laimdotas Straujumas valdība 2016. gada budžeta gatavošanas laikā izlēma atņemt apgādājamā statusu sievietēm, kas nevarēja iet uz darbu tāpēc, ka gāja dzemdēt. Toreiz tāpat kā tagad finanšu ministrs bija Jānis Reirs. Viņa vadītā iestāde bija rakstiski izskaidrojusi Neatkarīgajai, ka «personas, kuru mājsaimniecības finansiālā situācija ir tik laba, ka tās var atļauties dzemdēt, šajā ekonomiskajā situācijā nebūtu papildu nodokļu atvieglojumu veidā jāatbalsta». Attiecīgais vēstījums izlasāms avīzes 2015. gada 4. septembra numurā. Kur nu vēl skaidrāk un gaišāk pateikt vai brīdināt, ka bērna radīšana Latvijā ir viņa vecāku apliecinājums materiāli tik nodrošinātai dzīvei, lai viņi paši un viņu bērni iztiktu bez jebkādām nodokļu atlaidēm vai bezmaksas pakalpojumiem. Kuram šādu iespēju nav, tas lai nekļūst par māti vai tēvu, bet, kurš to brīvprātīgi, zinot un apzinoties savas rīcības sekas, tomēr ir izdarījis, tam šīs sekas jāpieņem. Likumu nezināšana cilvēkus no atbildības neatbrīvo. Ar bērnu radīšanu tiešām nevajadzētu nodarboties cilvēkiem, kuri nav spējīgi lasīt Neatkarīgo papīra vai elektroniskajā formātā. Konkrētais izdevums šeit minēts tikai kā piemērs tam, ka nekādu šķēršļu dzīvei svarīgas informācijas iegūšanai Latvijas iedzīvotājiem nav.

Mazas nesakritības laikā - jā, tādas diemžēl gadās. Daba noteikusi cilvēku bērnu iznēsāšanai deviņus mēnešus, bet atņēmusi cilvēkiem pārošanās laika noteiktību, kāds raksturīgs vairumam uz Zemes dzīvojošo sugu. Ja tāds būtu, tad vai nu valstu budžetu (vismaz Latvijas budžeta) veidošanas grafiku pieskaņotu tam, vai otrādi - to pieskaņotu katra gada budžeta veidošanas, pieņemšanas un izpildes termiņiem. Bez tādas saskaņas iznāca mazliet greizi, ka par gaidāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides atņemšanu no 2016. gada 1. janvāra cilvēki uzzināja 2016. gada septembrī bez iespējām ne paātrināt dzemdības līdz 1. janvārim, ne novērst pēc 1. janvāra. Supergodīgi būtu bijis noteikt šim jaunievedumam spēkā stāšanās moratoriju deviņu mēnešu garumā, skaitot no 2016. gada budžeta pieņemšanas brīža, bet esam veiksmīgi iztikuši bez šādiem smalkumiem. Ne valdība un Saeima spēj par visu iepriekš iedomāties un parūpēties, ne arī sabiedrība spēj visam izsekot. Īstenībā bija tā, ka vairākums šīs 2016. gada budžeta sadaļas skarto cilvēku vadīja savas dienas laimīgā neziņā līdz budžeta likuma pieņemšanai 2015. gada 30. novembrī, līdz 2016. gada 1. janvārim, līdz pirmajai 2016. gada algai februārī par janvāri un varbūt vēl ilgāk, kad ģimenes ar jaundzimušajiem beidzot tomēr pamanīja, ka to strādājošajiem apgādniekiem izmaksā mazāk naudas, nekā maksāja 2015. gadā vai nekā ģimenes bija rēķinājušās, vadoties no pieredzes ar saviem iepriekšējiem bērniem, kā arī pēc radu un draugu stāstītā. 2016. gada pavasarī ļaudis sāka par šo situāciju žēloties sociālajos tīklos un plašsaziņas līdzekļos, kas viņus pažēloja un sevi paslavēja, ka viss taču notiek tā, kā avīzēs rakstīts jau pirms pusgada.

Tagad cilvēkiem jāsamierinās par nākamo nesakritību, ka apmaksāto pusdienu atņemšana notiek drīzāk, nekā 1. klasē pamatā septiņu gadu vecumā sanākušo bērnu vecākiem būs pienākums apzināties sevi par personām, «kuru mājsaimniecības finansiālā situācija ir tik laba, ka tās šajā ekonomiskajā situācijā nebūtu bērnu ēdināšanas apmaksas veidā jāatbalsta». Tas jānoskandē ar precizējumu, ka pagaidām vēl nav izlemts, kas tieši notiks vai nenotiks tieši no nākamā gada 1. janvāra. Valdība vispirms gribēja par pusdienām nemaksāt vispār, bet tagad saka, ka kaut ko maksās kopā ar pašvaldībām, par kurām nav īsti zināms, cik ilgi tās pastāvēs kā tagad un kurā brīdī pārvērtīsies par kaut ko citu. Tāpēc pilnīgi iespējams, ka pusdienu apmaksas atņemšana tagad tiek tikai savlaicīgi pieteikta izpildei, sākot no 2016.+7=2023. gada.

Ai, kāds prieks pārņēma J. Reiru, kad viņš atrada savu lielisko formulējumu par bērnu radīšanu kā atteikšanos no valsts palīdzības uz finanšu ministra rakstāmgalda, kur to goda vietā, ar cieņu un apbrīnu kā pamācību visiem nākamajiem finanšu ministriem bija atstājusi Dana Reizniece-Ozola. Pirmais cilvēks, ar kuru J. Reirs savā priekā dalījās, pagadījās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Tas bija viņas visaugstākais novērtējums J. Reiram, ka viņa zibenīgi pielāgoja šo formulu 1. līdz 4. klašu skolēnu brīvpusdienām, lai visiem šķistu, ka viņa arī spējīga kaut ko tik dižu izdomāt. Šis gadījums lieku reizi parādīja, cik brīnišķīgas attiecības K. Kariņa valdībā izveidojušās starp dažādu partiju deleģētajiem ministriem. Pat ja Kariņa uzvārds nav tik daudzsološi uzmundrinošs kā Laimdotas vārds, pēctecību starp abām šīm valdībām uztur K. Kariņa jaukais smaids un mīļās runas.