Arnis Kluinis

Valdības rīcības programmā kopumā un tās sadaļā LATVIJAS CILVĒKI. Demogrāfija grūti pamanīt kaut ko tādu, kas tiešām spētu novērst dzimstības kritumu Latvijā.
 
Latvijas valstij vajadzēja divdesmit gadus, lai tikai sāktu saprast, ka tā sauktā atjaunojamās enerģijas ražošana īstenībā ir tradicionālās enerģijas zagšana un izšķērdēšana.
 
Referendums attiecībā uz Latvijas pašvaldību reformu ir pilnīgi iespējams paņēmiens sabiedrisko attiecību sakārtošanai, bet ne pareizā reformas plāna izvēlei.
 
Ierēdņu ikmēneša ienākumu noslepenošanai pēc Satversmes tiesas sprieduma, loģiski, sekos to pašu ierēdņu gada ienākumu deklarāciju noslepenošana ar Saeimā pieņemtiem likuma grozījumiem.
 
Valsts uzturētā medicīna Latvijā šobrīd nonākusi apmēram turpat, kur padomju laiku kolhozi bija nonākuši jau ap 1990. gadu.
 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce vakar neizgāja izskaidroties ar protestētājiem pret viņa bīdīto pašvaldību reformu, jo bija aizņemts ar daudz svarīgāku darbu – viņš gatavoja šodien paredzētajai atklāšanai «labiekārtotu telpu darbiniekiem ar bērniem ministrijas telpās» (citāts no ministrijas paziņojuma).
 
Pašvaldību reformas izdošanās būtu kārtējais apstiprinājums pamācībai, ka vienīgā reālā cīņa pret cilvēkēdājiem ir viņu apēšana.
 
Kārtējais pasaules gals gaidāms šā gada oktobrī līdz ar pašreizējā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenta Mario Dragi nomaiņu. Latvijai nekļūs vieglāk no tā, ka tas būšot tikai finanšu pasaules gals tikai Eiropā.
 
Zviedru baņķieriem jārēķina, vai tiem vispār vairs jēga palikt Latvijā, kur banku pakalpojumu tirgu sadalīs amerikāņu kapitālam pierakstītās bankas Citadele sīkiem un vietējiem, bet Luminor – lieliem un starptautiskiem darījumiem.
 
Parlamenta nespēja nonākt līdz valdības izveidošanai neliecina par deputātu jukšanu prātā. Pat ja viņi izskatās pēc trakiem, tas nav labojams tikai ar parlamenta pārvēlēšanu.
 
Nacionālā teātra vadītāji Jānis Vimba un Ojārs Rubenis noteikti pārdomāja trīs reizes visiem zināmo teicienu par žurku un grimstošo kuģi, pirms izlēma aizdzīt no viņu uzņēmuma tur gandrīz gadsimta ceturksni dzīvojušo teātra svētku žurku.
 
Latvijas skolotāji nekādu algu pielikumu nedabūs, jo viņi katrs atsevišķi un visi kopā ir ļoti neizglītoti un neizskatīgi salīdzinājumā ar pāris desmitiem jauniešu, kuru prasībām jebkura Latvijas valdība klausa un klausīs tā, kā kādreiz cilvēkiem klausīja dresēti dzīvnieki cirkā.
 
Latvijas ekonomika aug aizvien straujāk, bet Ķīnas ekonomika – lēnāk. Ķīna ir palikusi par visā pasaulē vienīgo vērā ņemamo orientieri Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempam.
 
Ja brēkšanai par un pret Stambulas konvencijas ratificēšanu Latvijā vispār ir kāda jēga, tad tā ir vietējai lietošanai vajadzīga uzmanības novēršana no fakta, ka Latvija izpilda un pārpilda Stambulas konvencijas prasības – īstenībā vienu vienīgo prasību nodrošināt iedzīvotāju izmiršanu.
 
Vienīgais reālais labums no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izraisītās jezgas ap auto tirgotāju sludinājumiem portālā ss.lv būtu tādi grozījumi likumos, kas noteiktu automobiļu un citu nopietnu mantu pārdošanas sludinājumu licējiem autorizāciju ar Latvijas komercbanku izdotajām kodu kartēm.
 
Inflācija ir kā burvju vārds, kas spēj arī pārvērst pili par salmu čupu un otrādi.
 
Pēc pēdējo mēnešu inflācijas lēciena Latvijā nav vairs lieki padomāt, cik tālu vai tuvu mēs esam pie pensiju nomināla pārrēķināšanas kaut vai atkal attiecībā 200 : 1, kas nebūt ne senos laikos pielīdzināja sākotnēji ļoti dažādu pensiju lielumus vienai un tai pašai nullei.
 
Labklājības ministrs Jānis Reirs vakar brīdināja, ka valsts sniegšot pakalpojumus tikai apmaiņā pret sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas neesot nodoklis. Tad kāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu jāmaksā nodokļi?
 
1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī Rumbulā notikušās 25 tūkstošu ebreju nošaušanas 75. gadskārta brīdina par līdzīgu traģēdiju atkārtošanās iespēju kaut vai tajā pašā vietā.
 
Naudas uzkrājumu īpašniekiem jāizvēlas starp paredzamiem zaudējumiem bankās un neparedzamiem zaudējumiem vai tomēr ieguvumiem visdīvainākajās vietās un veidos, par kuriem nevienam nedrīkst teikt.
 
Piešķirsim tieši vakar veiktajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā epohālu nozīmi visā latviešu tautas vēsturē!
 
Ja Latvijas valdības patiešām būtu nākušas no makroekonomikas pielūdzēju sektas, tad tās gatavotu Latvijas valsti izsprukšanai no Eiropas Savienības pa Lielbritānijas izlauzto robu savienības nocietinājumos.