Valsts uzņēmums “Sadales tīkls” (ST) vakar notikušajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē atzina, ka elektrības piegādes tarifu trīskāršošana tik tiešām nodrošina uzņēmumam par izdevumiem lielākus ieņēmumus. Tagad savāktā nauda segšot uzņēmuma izdevumus nākotnē, kad viss būšot kļuvis daudz dārgāks nekā tagad.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija, un jo īpaši tās priekšsēdētājs, Nacionālās apvienības deputāts Uģis Mitrēvics nebija ticis skaidrībā, ko īsti prasīt no ST, no ST mātes uzņēmuma “Latvenergo” un no šiem uzņēmumiem juridiski un partijiski nošķirtā “Augtsprieguma tīkla” (AST). No vienas puses, būtu jauki prasīt un panākt 1. jūlijā ieviesto ST un AST tarifu pazemināšanu, jo visi nosauktie uzņēmumi tagad peldas naudā, kas kārtējo izdevumu segšanai tiem nav vajadzīga. No otras puses, deputātu un viņu partiju popularitāti nebūt nevairotu nākamā tarifu celšanas reize, ja tā pienāktu jau pēc gada vai pāris gadiem. Visām Saeimā ietikušajām - gan pozīcijas, gan opozīcijas - partijām ir vajadzīgs sociālais miers, uz ko varētu cerēt tad, kad sabiedrība būs aizmirsusi par zemajiem elektropiegādes tarifiem līdz 1. jūlijam. Politiķiem būtu izdevīgi, ka sabiedrība pierod pie tagadējiem tarifiem. Ar tiem pietiek, lai valsts uzņēmumi varētu nodrošināt valstij lielus nodokļu maksājumus un vēl dividendes, no kurām sava daļa aiziet arī deputātu algu un daudzu citu sociālo labumu un priekšrocību nodrošināšanai.
Par superpelnītāju šā gada pirmajos 6 mēnešos kļuvis "Latvenergo" ar nopelnītiem 222,5 miljoniem eiro, kas ir pusotru reizi vairāk, nekā salīdzināmā periodā pagājušajā gadā. Ar tādas naudas pārdalīšanu pietiktu un pāri paliktu, lai valsts energosistēma netracinātu sabiedrību ne ar kādu tarifu celšanu. Diemžēl nav pamata uzskatīt, ka “Latvenergo” šādi ieņēmumi turpmāk ir automātiski nodrošināti. Protams, ieņēmumos ir cenu līmeņa celšanās komponente, taču, vismaz pēc paša uzņēmuma skaidrojuma, lielākā daļa peļņas ir burtiski no debesīm nokritusi nauda, ar kuru nevar rēķināties, ka tā nokritīs vienmēr. Proti, uzņēmums ir pārvērtis naudas nokrišņus, kas satecēja Daugavā un ļāva saražot ļoti daudz elektroenerģijas, ko “Latvenergo” eksportēja.
Daudzkārt pieticīgāk, bet tomēr 8,4 miljonus eiro šā gada pirmajā pusē nopelnījis AST. Jāakcentē tas, ka peļņa gūta ar vecajiem tarifiem, ar kuriem uzņēmumam būtu vajadzējis izputēt, ja ticam aprēķiniem, ar kādiem tas prasīja un dabūja atļauju savus tarifus palielināt. Uzņēmuma skaidrojums tāds, ka “Latvenergo” saražotās elektrības aiztransportēšana uz ārzemēm u.tml. labie darbi ļāvuši nopelnīt tikai 300 tūkstošus eiro. Miljoni nākuši par dabasgāzes transportēšanu, jo AST pieder maģistrālo gāzes vadu apsaimniekotājs “Conexus Baltic Grid”. Patērētājiem tas gan vienalga, no kuras valsts kabatas valsts izņemtu naudu, lai segtu savus tēriņus, ja šī nauda netiek izņemta no patērētāju kabatām.
Savu rēķinu apmaksu no patērētājiem prasošais ST ar vecajiem tarifiem dzīvojis vistrūcīgāk un pusgada laikā iegrāmatojis 6,6 miljonu eiro zaudējumus. Labi, sametīsim uzņēmumam naudu, lai nenodzīvotos līdz elektrības piegādes traucējumiem, bet kāpēc gan sabiedrisko pakalpojumu regulators atļāvis ST gadā iegūt no elektrības lietotājiem pa 65 miljoniem eiro vairāk nekā ar vecajiem tarifiem, ja vecie tarifi sagādā uzņēmumam tikai padsmit vai pārdesmit miljonus eiro zaudējumus gadā?
ST skaidrojums Saeimas deputātiem bija tāds, ka iegrāmatotie zaudējumi esot uzkrājumi, uz kuru rēķina ST apmaksās to elektrību, ko saules paneļu īpašnieki vasaras gaišajos mēnešos saražojuši un atdevuši ST ar nosacījumu, ka tumšajos un aukstajos mēnešos saņems tikpat daudz elektrības atpakaļ. ST saņemto elektrību nav iekonservējis, bet atdevis citiem patērētājiem. Savukārt gada otrajā pusē tas pirks elektrību no ražotājiem, kuri nav piesaistīti saules gaismai. Šādā veidā ST varētu dzenāt salīdzinoši mazu naudu starp elektrības ražotājiem arī ar vecajiem tarifiem, bet lielā, kopš 1. jūlija iegūstamā nauda vajadzīga lielām lietām. ST valdes locekle un finanšu direktore Kristīne Sarkane nāca klajā ar ticamu, bet oficiālajai versijai par valsts un visas Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu stabilitāti ne pārāk atbilstošu paredzējumu, ka tagad ST jākrāj nauda, ar ko segt izdevumus, kuri aizvien pieaugšot inflācijas dēļ. Jauno tarifu 4,5 gadu perioda sākumā ST veidosies naudas pārpalikums, bet perioda beigās ar tagadējiem tarifiem labi ja pietiks stabu un vadu noturēšanai. ST valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons atgādināja, ka līdz ar 1. jūliju ST sācis maksāt daudz augstākus tarifus AST. Tālāk viņš norādīja, ka ST jāpērk balansēšanas jauda, lai patērētāji saņemtu elektrību neatkarīgi no tā, kā svārstās saules un vēja enerģiju izmantojošo elektrības ražotāju iespējas šo elektrību saražot.
Vēl jo lielākas izmaiņas pārskatāmā nākotnē piedzīvos AST, kas savus tagadējos tarifus fiksējis tikai uz 2,5 gadiem. Pirmkārt, uz AST gulstas galvenā atbildība par Latvijas elektrotīklos izmantotās maiņstrāvas frekvences sinhronizācijas nomaiņu no frekvences, kādu uztur Krievijas un Baltkrievijas elektropārvades tīkls, uz Eiropas valstu tīklā izmantoto frekvenci. Otrkārt, AST būs jābūt spējīgam uzņemt savā tīklā aizvien lielāku daudzumu “zaļās” elektrības ražotāju produkcijas komplektā ar šīs ražošanas nevienmērības problēmām. Treškārt, būs vajadzīgi jauni elektrotīklu savienojumi starp Latviju un varbūt Zviedriju, varbūt Vāciju ar cerību, ka Latvija nevis tikai importēs lētāku elektrību, bet eksportēs savu saules un vēja parku (pār)produkciju. Šādiem mērķiem vajadzīgie kapitālieguldījumi kopumā šķiet daudz lielāki, nekā AST spētu izspiest no ST, ja tas 4,5 gadus paliek ar tagadējiem tarifiem.
Atsevišķs jautājums ir par Latvijas iespējām daļu no energosistēmas pārbūves izdevumiem finansēt uz Eiropas Savienības dāvinājumu rēķina.
Gan naudu, gan popularitāti Saeimas deputāti mēģina atrast ST un AST izdevumos personāla algošanai. Vispirms sabiedrībai kā grēkāži tika eksponēti ST vadītāji ar savām padsmittūkstošu eiro mēnešalgām (AST un “Latvenergo” vadītāji pelna tikpat, bet tas tiek pieminēts retāk, jo šie uzņēmumi nav maksājumu piedzinēji no patērētāju masas). “Neatkarīgajai” jau ir nācies norādīt, ka šis algas tiek rēķinātas atbilstoši Saeimā pieņemtam likumam un valdības izdotiem noteikumiem, kuru autori ir tieši tie politiķi, kuri pirms neilga laika demonstrēja vislielāko sašutumu, ka valsts uzņēmumu vadītājiem maksā vairāk nekā deputātiem un ministriem.
Vakar Ilgtspējīgas attīstības komisijā līdzīgas lietas noskaidrojās par energouzņēmumu darbinieku algām kopumā. ST prasījis un dabūjis atļauju palielināt atalgojuma kopapjomu no 56,2 līdz 70,1 miljonam eiro gadā, jo uzņēmumam ir koplīgums ar arodbiedrību “Enerģija”, kurā darbiniekiem nodrošināts algu pieaugums inflācijas apmērā utt., par ko citos uzņēmumos neviens pat nesapņo. S. Jansona vārdiem runājot, ST gribējis, bet nav varējis tikt no šāda koplīguma vaļā. Deputāti brīnījās, bet Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns viņiem paskaidroja, ka tā taču bija Saeima, kas savulaik Darba likumā noteikusi, ka darba koplīgums, kura mainīšanai viena no pusēm nepiekrīt, paliek spēkā kā beztermiņa līgums. Vai deputāti nobrieduši šādu kārtību mainīt? Nē, Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātiem pietiek ar cerībām, ka gan jau vēl ilgi turpināsies dzīve, kurā viņi daudz maz labi iekārtojušies.
