OIK ir tuva mūsu sirdīm
Pārāk skaista, lai būtu ticama, ir elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana komplektā ar reālu elektrības gala cenas pazemināšanu.
Nu un kas, ka ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro nupat kā Saeimai pieteicis likumprojektu, atbilstoši kuram tikšot atceltas atbalsta virskompensācijas par elektrības ražošanu visādos dīvainos veidos, ar kuriem iegūtās elektrības pārdošana par biržas cenu nozīmē ražotāju izputēšanu pāris dienu laikā. Likumprojekta virzība tajā brīdī bija nodošana no R. Nemiro rokām viņa partijas KPV LV Saeimas frakcijas vadītājam Atim Zakatistovam tālākai nodošanai Saeimas instancēm. Jebkurā brīdī šāds likumprojekts var arī pazust Saeimas gaiteņos un kabinetos, Saeimas deputātu rakstāmgaldu atvilktnēs un dokumentu mapēs; var tikt iekrāmēts skapī vai aizkrist aiz skapja; var tikt nejauši izdzēsts datorā. Tādus gadījumus grūti atsaukt atmiņā, kas tur īsti bija un vai vispār bija, jo nevēlamo sacerējumu nobēdzināšana tiek slēpta tieši tāpat kā paši šie sacerējumi, bet diez vai iepriekšējais Saeimas sastāvs iebildīs, ka nobēdzinājis atļauju Valsts ieņēmumu dienestam publiski izpaust ziņas par nodokļu nemaksātājiem. Saprotams, ka Saeimas deputāti jeb koalīcijas un tai draudzīgās opozīcijas partijas nevarēja apgrūtināt dzīvi saviem sponsoriem un tieši tāpat VID darbiniekiem, kuru personālie sponsori lielā mērā sakrīt ar partiju sponsoriem. Kādā izmisuma brīdī, kad politiķus un ierēdņus bija pārņēmušas bailes nesaņemt algas, viņi sāka sacerēt paņēmienus nodokļu naudas iekasēšanai no profesionālajiem nodokļu nemaksātājiem, bet izrādījās, ka labāk taču sacerēt augstākus vai pavisam jaunus nodokļus tiem, kuri nodokļus jau tāpat maksā. Līdz ar to visi rezultāti prāta vingrinājumiem par nodokļu iekasēšanu no nodokļu nemaksātājiem tika nobāzti turpat, kur vienmēr - nezin kur. Ne pilnīgi vieni un tie paši, bet daudzi no tiem, kuri apgādā partijas ar izkrāpto nodokļu naudu, dalās arī ar OIK naudu. Tāpēc būtu ļoti negodīgi un neloģiski, ja esošā Saeima turpina sargāt lielos nodokļu nemaksātājus (pievienotās vērtības nodokļa atmaksu izkrāpējus utt.), bet izputinātu OIK saņēmējus. No otras puses, kurš tad gaida no Saeimas godīgu un loģisku rīcību?
Labi, pieņemsim, ka Saeima OIK atcelšanas likumu pieņems, bet kas tā par Saeimu? Jā, tā ir tā pati Saeima, kas pieņēma likumu par algu paaugstināšanu medicīnas darbiniekiem, kuri nekādus algu pieaugumus nav dabūjuši vai dabūjuši ne tā, kā deputāti laikam taču ierakstīja likumā vai vismaz paši skaidroja, kas tad likumā ierakstīts. Tagad viņi skaidro, kāpēc balsojuši par to, ko izpildīt nevarot.
Ja OIK atcelšanas likums tiešām tiks pieņemts, šiem pašiem deputātiem varētu noderēt 90% no tām pašām frāzēm, ar kādām tie pēc tam taisnojās par mediķu neizmaksāto naudu, kuras nemaz neesot. Kā gan deputāti būtu varējuši iedomāties, ka valsts nevar izmaksāt neesošu naudu? Katram deputātam jau ir gatavs pantiņš, kā taisnoties par aplamo balsojumu. Proti, ka viņš jau nu gan visu zinājis un pareizi sapratis, bet citi deputāti un citas partijas tieši šo deputātu vai partiju maldinājušas, iebiedējušas un piespiedušas balsot kā muļķim.
Protams, ka ne algu pacelšana mediķiem, ne OIK atcelšana nav muļķība, bet kā to izdarīt? Kā valsts lauzīs līgumus jeb valsts vārdā izsniegtas garantijas, atbilstoši kurām OIK saņēmēji saņem piemaksas par savu darbošanos, kas vismaz attālināti atgādina elektrības ražošanu? Vienīgais iespējamais līgumu izbeigšanas veids ir to kriminalizācija. Par katru OIK saņēmēju ir jāpierāda, ka viņš devis un amatpersonas ņēmušas kukuļus par to, ka vispirms pieņemti likumi, valdības noteikumi u. c. dokumenti, uz to pamata slēgti līgumi par OIK apmaksātas elektrības ražošanu un galu galā OIK apmaksāta, nepārbaudot to, kā elektrība tiek ražota un vai vispār ražota. Ja tas pierādīts, t. i., tiesas atzīts par pierādītu, tad uzņēmējs pats atteiksies no OIK cerībā ātrāk tikt ārā no cietuma. It kā jau varētu izmantot precedentu ar Latvijas Bankas eksprezidentu Ilmāru Rimšēviču, kas kaut simboliski tika aizvilts uz cietumu pēc tādām divu uzņēmēju liecībām apmaiņā pret atbrīvošanu no kriminālatbildības. Šī pati shēma pretējā virzienā darbotos tā, ka ceturtdien Saeimas apstiprinātajā OIK izmeklēšanas komisijas ziņojumā nosauktajām amatpersonām jāskrien uz policiju atzīties, ka, jā, tās ņēmušas kukuļus sev un savām partijām. Par to politiķi tūlīt tiek atbrīvoti no atbildības un vairāki simti uzņēmēju salikti cietumā, un viņiem atņemtās naudas taisnīga sadalīšana vispirms starp pašiem dalītājiem un tad starp pārējiem nodrošina šiem dalītājiem uzvaru vismaz nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Lūk, uz tik drosmīgu rīcību attiecas tas, kas jau teikts. Tātad - pārāk skaista rīcība, lai būtu ticama. Skaista ir drosme kā tāda, bet OIK varētu būt lielisks iegansts drosmīgai rīcībai. Vai drosme ir nosodīt valsts pārvaldes aparātu par drosmes trūkumu OIK un visos citos gadījumos? Nē, pagaidām tie ir tikai vārdi, kādus var lietot pārliecībā, ka nekādu seku tiem nebūs. Proti, tie neizprovocēs īpašumtiesību pārdalīšanu Latvijā, kam par upuri varētu krist arī tie, kas šādus vārdus teikuši.