Latvijā ievieš sejas nodokli

Statistiski vidējais Latvijas iedzīvotājs būtu spiests nopirkt vismaz vienu sejas masku dienā vismaz par diviem eiro gabalā © Andrius Ufartas / Baltijic

Visvisādu sejas masku paveidu ražošana ir kļuvusi par visperspektīvāko tautsaimniecības nozari, kam jānodrošina izaugsme pasaules ekonomikai procentos un Latvijas politbiznesmeņu bagātībai eiro vai ASV dolāros

Sejas masku obligāta valkāšana Latvijā principā ir izlemta lieta. Atlicis tikai precizēt masku valkāšanas tehniskos parametrus, kas ir neapšaubāmi ļoti būtiski. Lai Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam nebūtu jākaunas par Latvijas pienesumu pasaules ekonomikai un vietējo politbiznesmeņu bagātībai, ir jāizdomā tādi masku valkāšanas noteikumi, lai statistiski vidējais Latvijas iedzīvotājs būtu spiests nopirkt vismaz vienu, turklāt kaut cik solīdu masku dienā. Šā brīža piedāvājums internetā rāda maskas cenu amplitūdā no 80 eirocentiem līdz 50 eiro gabalā, bet pārsvarā cenas grozās ap diviem eiro gabalā. Ņemsim šo cenu par pamatu un sareizināsim ar 1,9 miljoniem Latvijā atlikušo iedzīvotāju. Tātad - 3,8 miljoni eiro dienā, kurus vismaz līdz četriem miljoniem eiro ik dienas vajadzētu aizvilkt ar sodiem par masku nenēsāšanu (nepareizu nēsāšanu, nepareizu masku nēsāšanu utt.). Protams, tas nenozīmē, ka Latvijas valdībā un ap to tādējādi uzradīsies trīs četri jauni miljonāri ik dienas, bet samērā neilgā laikā tādi tiešām uzradīsies, un šādu miljonāru porciju rašanās varēs turpināties mūžīgi, t.i., tieši tāpat, kā turpināsies ārkārtas stāvoklis Latvijā.

Masku nēsāšana pēc savas ekonomiskās dabas būs nodeva par cilvēku tiesībām strādāt un pelnīt naudu. Jaunajā maksājumā var atpazīt gan no cara laikiem zināmā galvasnaudas nodokļa modifikāciju sejasnaudā, gan arī tagad dažkārt lietotu shēmu, ka darbu dabūjis cilvēks legāli vai nelegāli maksā tai fiziskajai vai juridiskajai personai, bez kuras viņš pie darba netiktu. Vai tad kāds vairs var iebilst, ka Latvijas valdība nav tieši šāda persona? Tikpat skaidrs, ka juridiska persona bez fiziskām personām neko paveikt nevar, tāpēc pilnīgi loģiski, ka naudai no obligāti noteiktās masku nēsāšanas galu galā jānonāk pie noteiktām fiziskām personām. Nav starpības, vai nauda pie šīm personām nonāks caur mazumtirdzniecības tīklu vai caur valsts pasūtījumiem uz valsts parāda rēķina, ko Latvijas iedzīvotāji apmaksās vēlāk.

Pastāstīt par masku izcelsmi nav iespējams labāk un krāšņāk, kā to jau izdarījis šobrīd Krievijā, bet iepriekš ilgu laiku Ķīnā dzīvojušais Tālo Austrumu pētnieks Nikolajs Vavilovs. Paldies viņam par kompetenci un asprātību, nenogurdināmību un nesavtību, dienu no dienas sniedzot apskatus par Ķīnā notiekošo Telegram platformas adresē Южный Китай. Katru V. Vavilova ierakstu var saukt par pērli, kuru virtenē ar 21. aprīli datēts šāds ieraksts:

«Sejas masku šūšanas iekārtas līdzinās naudas drukāšanas mašīnām. Ķīnu pārņēmis ķirurģisko masku zelta drudzis - šogad Ķīnā reģistrēti vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu, kas veic sejas masku ražošanu vai pārdošanu.

Taču līdz ar pieprasījuma un no Ķīnas eksportēto masku daudzuma pieaugumu par nopietnu problēmu kļuvusi to kvalitāte. Fabriku īpašnieki stāsta, ka investīcijas pilnībā atmaksājas ar divu nedēļu darbu. Tomēr atrodas krāpnieki, kuriem pat divas nedēļas darba ir pārāk daudz. Ne reti gadās, ka «piegādātājs» no Ķīnas pazūd, tiklīdz uz sava bankas konta saņēmis priekšapmaksu par pāris konteineriem, bet tā ir summa ap vienu miljonu ASV dolāru. Ir piemēri, kad saņēmējs pēc konteinera atvēršanas ķirurģisko masku vietā atrod sasmērētas helovīna maskas.»

Lai gan par Latviju N. Vavilovs šajā reizē un vispār nav teicis neko, viņa par Ķīnu rakstītais arī Latvijai der kā uzliets. Protams, sejas masku obligātā nēsāšana Latvijā tāpat darbosies kā naudas drukāšanas mašīna, un pāris konteineru līdz Latvijai atgādātu sejas masku jau nozīmēs ar miljonu ASV dolāru vai eiro izsakāmu peļņu - tirdzniecības uzcenojumu par labu tiem, kuri būs pielaisti pie šo masku pārdošanas mazumtirdzniecībā vai valstij. Ja šādas peļņas iespējas ir kļuvušas ar roku aizsniedzamas, tad jau ir bezjēdzīgi palūgt valdībai skaidrojumu par jauno obligāto maksājumu, kas ja ne katram iedzīvotājam, tad katrai ģimenei izmaksās vismaz tūkstoti eiro gadā. Formāli, protams, skaidrojums jau ir. Atbilstoši tam kaut cik pamanāmas saslimstības un mirstības trūkums Latvijā liecinot nevis par to, ka šā gada vīruss ir pavisam viduvējs sezonālās gripas vīruss, bet par to, ka tas esot sevišķi viltīgs vīruss, kas izpaudīšoties nākamajā ziemā. Diemžēl ir veltīgi strīdēties, ka tie ir tikai ne ar kādiem faktiem neapstiprināti (šobrīd - principā neapstiprināmi) pieņēmumi, kas smelti no tā paša avotiņa kā baisā ziņa, pēc kuras šobrīd Latvijā jau vajadzēja būt nevis tik tikko tūkstotim ar Covid-19 saslimušo, bet jau vairākiem tūkstošiem mirušo. Labi, mirušo nav, un vīruss slēpsies līdz nākamajai ziemai, bet kāpēc maskas būs jāsāk valkāt tagad? Tāpēc, ka cilvēki grib grābt (vai paši sev nodrukāt) naudu tagad, kamēr viņi ir valdībā vai ap valdību, nevis nākamajā ziemā, kad tik tiešām var atnākt vīrusi un citi draudi varas un naudas grābšanas iespējām.

Viedokļi

Tas, ka par kiberincidentiem, kas skāruši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), plaši nerunā, nenozīmē, ka uzņēmēji nav pakļauti kiberdraudiem. Ikvienam kaitē izpratnes trūkums par kiberdraudu patieso apjomu un to potenciālo ietekmi ne vien uz MVU, bet arī to partneriem un klientiem. Pastāvošo draudu neapzināšanās liedz iespēju sagatavoties sava uzņēmuma un klientu pasargāšanai.

Svarīgākais