Sākam mazināt iekšzemes kopproduktu
Bankas Citadele paredzējums par 2020. gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanos par aptuveni 3% «labākajā gadījumā» sasaucas ar 2008. gada 9. decembrī latviskoto Pasaules Bankas (PB) aprēķinu, ka Latvijas IKP 2009. gadā samazināšoties par 3,5%.
Tagadējie, ilgi rēķinātie un vairākas reizes precizētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apgalvo, ka patiesais IKP samazinājums Latvijā 2009. gadā esot bijis par 14,2%. Tādējādi viena it kā ļoti solīda iestāde kļūdījusies ļoti smagi, jo atšķirība par vairāk nekā desmit procentpunktiem starp -14,2 un -3,5 procentiem nekādi nav norakstāma uz mērījumu kļūdām un nejaušībām, kādas paredzēt gadu uz priekšu tik tiešām nav iespējams. Atšķirība starp -14,2 un -3,5 ir jau tik liela, ka izraisa pilnīgi dažādas sekas cilvēku dzīvē un uzvedībā. Ja, piemēram, IKP izmaiņas 2009. gadā tiešām būtu bijušas tikai -3,5%, tad no valsts emigrējušo cilvēku skaits nebūtu sasniedzis 38,2 tūkstošus, cik fiksējusi CSP. Ja valsts un uzņēmumi ar bankām priekšgalā, kā arī valsts iedzīvotāji būtu laikus brīdināti par draudošo -14,2, tad taču būtu radusies vismaz iespēja darīt kaut ko, lai nemaz netiktu sasniegti -14,2% IKP apjomā un -38,2 tūkstoši izbraucēju plūsmā. Godīgi jeb paškritiski sakot, ir daudz iemeslu šaubīties par amatpersonu un privātpersonu spējām, prasmēm un gribu rīkoties citādi, nekā tās rīkojās, taču otrādā virzienā šī pati sakarība darbojās dzelžaini. Kļūdaina prognoze neapšaubāmi pamatoja kļūdainu rīcību gūzmu visos politiskajos, tautsaimniecības un mājsaimniecību līmeņos un veicināja -14,2% IKP ar tālākām sekām emigrācijā, teritoriju un infrastruktūras objektu degradācijā vai problēmu risināšanā ar nelikumīgām metodēm.
Ziņu arhīvos no 2008. gada ir saglabājušās ļoti daudzas līdzīgas prognozes, no kurām PB prognoze izcelta divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, pārskatot 2007.-2009. gadā un pēdējā laikā izteiktās prognozes par Latvijas IKP izmaiņām viena gada laikā, par skaitliski vislīdzīgākajām izrādījās -3,5% toreiz un -3% «labākajā gadījumā» tagad. Žēl, bet sakritība laikam gan tikai nejauša, t.i., tāda, uz kuras pamata nevar apgalvot, ka patiesais Latvijas IKP samazinājums šogad atkal būs ap 14%.
Otrkārt, PB var turēt aizdomās, ka tā ar savu piemēru izraisījusi visu to aplamību birumu, ar kādu pirms gadiem desmit tika noklāta Latvija. Piemēram, Latvijas Banka (LB) 2007. gada novembrī jūsmoja par IKP pieauguma tempa samazināšanos no +10% tajā gadā uz «ilgtermiņā uzturamiem» +7% nākamajā un turpmākajos gados, par kuriem vēlāk nācās oficiāli atzīt, Latvija 2008., 2009. un 2010. gadā piedzīvojusi IKP samazināšanos pret iepriekšējo gadu ar vērtībām attiecīgi -3,3, -14,2 un -4,5 procenti. Pēc kalendāra LB aizsteidzās priekšā PB, kuras paredzējums par Latvijas IKP pieauguma tempu 2008. gadam +7,4% un tā samazināšanos līdz +6,4% nākamajā gadā līdz Latvijai nogādāts tika 2008. gada janvārī. Tomēr pēc būtības LB un PB producēja vienas un tās pašas nejēdzības, no atbildības par kurām nevar tikt vaļā ne LB ar skaidrojumu, ka tā paļāvusies uz PB pasaules mēroga gudrību, kas ietverta jau iestādes nosaukumā, ne arī PB ar to, ka paļāvusies uz LB kā Latvijas apstākļu pārzinātāju.
Latvijas valsts budžets šim gadam balstīts uz pieņēmuma, ka IKP augšot par 2,8%. Banku ekspertu vērtējumi par IKP līdz pat pēdējam brīdim iekļāvās robežās no +1,9 līdz +2,6%. Visi šie varianti ir uzskatāmi mazāki nekā +7%, kādi 2007./2008. gada mijā tika attiecināti uz 2008. gadu, taču daudz būtiskāks par atšķirībām starp lielākiem un mazākiem plusiem ir pavērsiens no plusa uz mīnusu kaut tikai pieļāvuma formā.
Toreizējā situācija sasaucas ar tagadējo tādējādi, ka Latvijas IKP izmaiņas tika un tiek rēķinātas atbilstoši priekšstatiem par to, kā Latviju varētu skart notikumu lavīna, ko savulaik iekustināja hipotekāro kredītu krīze ASV un tagad ir iekustinājusi jauna vīrusa parādīšanās Ķīnā. Toreiz amatpersonas ļoti centās neatzīt to, kas tagad izklausās pašsaprotami, ka ASV izraisītā krīze Latvijā izpaudās asāk nekā citur, jo arī Latvijā IKP pieaugums taču balstījās uz hipotekāro kredītu ieplūdināšanu ekonomikā jeb vienkārši apritē. Tagadējos laikos šāda dzinuļa IKP pieaugumam nebija, tāpēc oficiālā versija noliedz iespēju tādam IKP kritumam, kāds Latvijā piedzīvots pirms desmit gadiem. Jā, tāda dzinuļa un pieauguma tādā tempā kā toreiz Latvijā tiešām nav, bet nav arī pārliecinošas atbildes, uz kā rēķina IKP vispār ir audzis. Ko tad gadu no gada aizvien lielākā apjomā spēja paveikt aizvien mazākais Latvijas iedzīvotāju skaits ar novecošanas dēļ neizbēgami aizvien zemākām darba spējām? Kā attaisnojama standartfrāze par darba ražīguma kāpumu kopumā, ja pati valsts kā valstī noteicošais darba devējs savu ražīgumu aizvien pazemina? Proti, aizvien mazāka iedzīvotāju skaita pārvaldīšanai šeit nepieciešams aizvien lielāks ierēdņu u.c. valsts kalpotāju daudzums. Ekonomistiem konvencionālā formā šo pašu jautājumu pamato norāde uz joprojām sarūkošo banku kredītportfeli, kas kopā ar citiem investīciju avotiem nesedz veco ražošanas jaudu amortizāciju. Šādu apsvērumu dēļ arī tagadējais Latvijas IKP izskatās mākslīgi palielināts, un koronavīruss nāk kā saukts, lai attaisnotu iegrāmatotā IKP samazināšanu līdz faktiskā IKP apjomam.