Darbīgās augusta beigas
Pirms kādiem gadiem sociālajos tīklos ceļoja karikatūra – nešpetns Ziemassvētku vecis kakā skurstenī un saka – te jums būs mana dāvana. Paralēles nevelkot, 1. septembris klāt. Atliek ar pārsteigumu konstatēt, ko visu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paguvusi sadarīt pēdējās dienās!
Lai arī to, kas notiek Latvijas Universitātē (LU), visticamāk nesaprot pat tur strādājošie, no malas izskatās, ka augstskola jaunā mācību gada priekšvakarā paliek bez rektora un it kā arī vairākiem dekāniem. No darba demonstratīvā formā aiziet LU administrācijas vadītājs Grantiņa kungs, divi prorektori pēkšņi atceras par atvaļinājumu un uz trim mēnešiem pamāj ardievas alma mater, bet Druvietes kundze stāšoties ārā no Vienotības. Gan jau, kamēr komentāru nodrukās, būs vēl kāda ziņa, padarot visu iepriekšējo par nebijušu. Tā pēdējās dienās ir pieņemts.
Turpinām uzskaitījumu. IZM sola, bet skolotāji joprojām burkšķ par algām. Par palielinājumu pēc publiski pieejamās informācijas nevar saprast - būs vai nebūs un cik ilgi būs. Tāpat IZM lolo plānu no nākamā gada pārlikt brīvpusdienu izmaksas uz pašvaldībām. Tas IZM radītu 20 miljonu ietaupījumu gadā, bet, loģiski spriežot, attiecīgu mīnusu pašvaldībām. Vēl IZM prasa, lai diskvalificētā Ineta Radeviča atmaksā 30 734 eiro prēmiju, ko saņēma pēc panākumiem olimpiskajās spēlēs Londonā. Vēl bija paziņojumi par to, ka skolotāji Latvijā esot pārāk veci un viņu esot par maz. Tiktāl fakti.
Tas, kas Latvijā nenotiek kā demokrātiskā valstī - IZM un valdība saprātīgi neskaidro, kāpēc tieši ir jāatlaiž rektors Muižnieks. Tas rada vielu nebeidzamām spekulācijām, kas visticamāk arī dzemdināja vēsti par to, ka iespējami nelikumīgi ir apstiprināti četri dekāni. Tai sekojošie noliedzošie paziņojumi apliecina Mērnieku laiku prātulas «uz cita nelaimi izpleties» universālo dabu arī eksaktā vidē. Kurš izpletīsies, bet kurš sarausies iekšējās amatu cīņās, uzzināsim drīz.
Ja spēkā ir versija, ka Muižnieku neapstiprināja čekas mantojuma dēļ, tas diemžēl ir prettiesiski ne tikai attiecībā pret LU senātu, bet arī pret Latvijas tiesas lēmumiem. Tie reiz pasludināja - sadarbība nav pierādīta. Gan Muižnieka kungs dabūs vēl kādu tiesas izziņu un viss beigsies ar to, ka nodokļu maksātāji atkal maksās kompensācijas, bet viņš pats būs jāatjauno rektora amatā. Šis būtībā ir stāsts par to, kā viena likuma totāls brāķis līdzīgi sniega pikai velk sev līdzi kļūdu lavīnu. Tas, likteņa ironija, LU gadījumā sāk sist pa nacionāļu un Vienotības atbalstītājiem siltos amatos, kuri par čekas maisu atvēršanu nobalsoja. Bet kā būs ar dekāniem? Atbildes pagaidām nav.
Kas attiecas uz algu palielināšanu - te nu pavisam īsi. Kad pirms 1. septembra bijis citādi, un kāpēc vienmēr jābūt tik stulbiem, ka jābalso par lielo algu solītājiem? Pavisam dīvaini ir teksti par vecajiem skolotājiem kā mūsu skolu galveno ļaunuma sakni apvienojumā ar vaimanām par skolotāju trūkumu. Tas ir vienkārši nekorekti situācijā, kad skolotāju algas gadiem nepieliek, jaunos skolotājus štancē tonnām, slikto algu dēļ viņi uz skolām strādāt neiet, bet izglītības sistēmu velk skolu patrioti, kam pienākuma apziņa ir augstāka par vēlmi dzīvot komfortabli. Tā vietā, lai pret skolotāju izturētos ar cieņu, tik likts vietā mobings - tu esi par vecu un dumju. Kaut pašai ministrei arī varētu ieteikt ieskatīties savā dzimšanas apliecībā.
Savukārt brīvpusdienu izmaksu manevrs, kas ļautu IZM ietaupīt medijos piesauktos 20 miljonus eiro, acīmredzot dzimis, meklējot daudz piesauktās iekšējās rezerves, kuras atrodot varbūt varētu kādu skolu neslēgt vai piemest pāris centus pie algas. Vai pārlikt šos maksājumus uz pašvaldību budžetu būtu godīgi? Savā ziņā jā, jo tās ir vietas, kur jaunā paaudze dzīvo un mācās. Iespējams arī, ka šādi situācija ar pusdienu izmaksām un kvalitāti tiktu racionālāk kontrolēta. Tomēr diezin vai pašvaldības par šo priekšlikumu būs sajūsmā. Turklāt ņemsim arī vērā reģionālās reformas draudošo ēnu.
Par Radevičas kundzes nedienām IZM ir taisnība. Ja reiz dopings lietots, diskvalifikācija piešķirta un 4. vieta olimpiādē anulēta, prēmiju, iespējams, vajadzētu atmaksāt. Ja vien ir ko atmaksāt. Arī ārzemēs virknei bijušo dopingu grēkāžu sponsori centušies atprasīt ievērojamas summas. Tā notiek, ja esi blēdījies un iekritis, tad pēc tam no bijušās slavas nekas daudz pāri nepaliek.