Iespēja nogriezties no nemodernisma ceļa
Jaunais Rīgas mērs ir ievēlēts, un viņam ir visas iespējas sevi parādīt. Kā Oļegs Burovs izmantos šo iespēju, redzēsim jau tuvākajā nākotnē. Vai Rīga iegūs jaunu attīstības uzrāvienu, tas lielā mērā būs atkarīgs tieši no viņa.
Apmēram šādas domas ierakstīju sociālajā vietnē twitter pēc intervijas ar Burovu (Neatkarīgā, 27.08.2019.). Lūk, precīzs šā ieraksta teksts: «Man pēc sarunas ar Burovu radās iespaids, ka viņš ir gatavs attīstīt Rīgu modernas pilsētas virzienā. Viņš arī atzina labu sadarbību ar [nevalstisko organizāciju] Pilsēta cilvēkiem. Pilsēta cilvēkiem, izmantojiet izdevību un izdariet uz viņu, uz RD spiedienu, lai Rīga pagrieztos ar seju pret 21. gadsimtu.»
Pēc šā ieraksta publicēšanas saņēmu lielu daudzumu visai nievīgu komentāru, kuros labākajā gadījumā tiku dēvēts par dumju, naivu muļķīti, kurš uzķēries uz Burova saldenajiem vārdiem, bet sliktākajā par Saskaņas propagandistu, kurš pūš Kremļa bazūnē. Lieki piebilst, ka vairums no šiem «komentāriem» bija anonīmi, un uz anonīmiem ierakstiem sociālajos tīklos nekad neatbildu. Taču, tā kā Rīgas attīstības tematika man personiski ir ļoti tuva, šoreiz atļaušos izdarīt izņēmumu un atbildēšu publiski. Vispirms uz neanonīmo un visnotaļ loģisko ReBaltic redaktores Sanitas Jembergas iebildi.
Viņa raksta: «Viss forši, ja Burovs pa domes durvīm būtu ienācis vakar, nevis bijis pašvaldībā, cik sevi te atceros. Turklāt, bieži braucot ar velo, esmu sapratusi: pilsētu nespēs attīstīt neviens, kas uz darbu brauc ar dienesta auto un ir mācījies pilsētplānošanu vairāk nekā pirms 10 gadiem.»
Vispirms viņai un arī pārējiem skeptiķiem gribu teikt - neapgalvoju, ka tagad ar Burova atnākšanu Rīgā sāksies jaunie laiki un Rīga pagriezīsies ar seju pret 21. gadsimtu. Es saku, ka man ir iespaids, ka Burovs ir gatavs kaut ko mainīt, un mums visiem, kopā ar kustību Pilsēta cilvēkiem priekšgalā, ir jāizdara spiediens, lai tas notiktu. Atbildot konkrēti Jembergai, jā, Burovs ir ilgstoši strādājis RD izpildvarā, bet viņš nav noteicis Rīgas politisko virzību. Ļoti iespējams, ka tas, kas pa šiem gadiem tomēr ir izdarīts, lielā mērā ir Burova nopelns. Viņš pats par tīri savu panākumu dēvē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Krievu drāmas teātra renovāciju, Barona ielas sporta kvartāla izbūvi, Rīgas 1. slimnīcas, VEF, k/n Ziemeļblāzma un Mežaparka estrādes rekonstrukciju. Viņš aicina izstrādāt un realizēt Rīgā «zaļo programmu». Kas tur slikts? Es jau nesaku, ka tas noteikti tiks izdarīts, bet ir vismaz publiski pausta labā griba.
Jau vairākus gadus rūpīgi sekoju līdzi Rīgas attīstības problēmām un esmu spiests atzīt, ka vismaz pēdējos piecus gadus Ušakova vadītā Rīga strauji zaudēja attīstības tempus un maz kas liecināja par soļošanu līdzi laikam. Te var piekrist Jembergas izteikumam, ka «pilsētu nespēs attīstīt neviens, kas uz darbu brauc ar dienesta auto un ir mācījies pilsētplānošanu vairāk nekā pirms 10 gadiem». Arī mani vērojumi liecināja, ka Ušakovu no visām pusēm ielenc cilvēki ar izteikti autocentrisku domāšanu. Tāpēc īpaši uzmanīgi sekoju citu politisko spēku piedāvājumiem. Diemžēl ne no Viļņa Ķirša, ne kāda cita opozīcijas politiķa nedzirdēju pārliecinošu alternatīvas attīstības politikas redzējumu. Tā vietā nemitīga malšanās ap korupcijas tēmu.
Korupcijas jautājums RD neapšaubāmi ir ļoti aktuāls, taču, ja tas kļūst par vienīgo jājamzirdziņu un par pilsētas attīstības jautājumiem nerunā, tad tiem, kuriem tieši attīstības, infrastruktūras jautājumi ir galvenie, nav īsti par ko balsot. Dažādu opozīcijas partiju pārstāvji man ir iebilduši - mums programmā par attīstības jautājumiem bija plaša sadaļa. Piekrītu, sadaļa bija, bet tā nebija prioritārā sadaļa. Tā bija viena no..., pēc principa, saliksim savā programmā visu, ko vien var salikt. Tāpat galvenais uzsvars bija nevis uz to, cik Ušakovs nemoderni attīsta Rīgu, bet gan uz to, cik daudz viņi tur zog. Tāpēc, klausoties Burovu, man ir krietni lielāka ticība un cerība, ka kaut kas pilsētā aizies uz labo pusi, nekā dzirdot Ķirša tukšo, bezideju tarkšķēšanu par «ak, šausmas» tēmu vai Jāņa Ozola ņirdzīgās «asprātības».
Kas attiecas uz Saskaņu un Kremli, atgādinu, ka Burovs ir partijas Gods kalpot Rīgai pārstāvis un publiski atzinis, ka par Saskaņu nekad nav balsojis un uz 9. maija pasākumiem Pārdaugavā nav gājis. Pat ja tie ir tikai vārdi, tos nevajadzētu uztvert kā tukšu skaņu, jo Saskaņas elektorāts to tā neuztvers. Tāpēc uzskatīt Burovu par Saskaņas marioneti nav pamata.