astroloģija

Gal­ve­nais 2015. ga­da ak­cents: mēs sa­ņem­sim to, ko pēc kar­mas li­ku­miem esam pel­nī­ju­ši. La­bie dar­bi tiks at­al­go­ti, slik­tie so­dī­ti. Cil­vē­ku dzī­ves ten­den­ces, kā vien­mēr – daž­ne­da­žā­das. Dau­dzi dzi­ļi dvē­se­lē bī­sies no ka­ra un būs no­rū­pē­ju­šies par sa­sprin­gto si­tu­āci­ju pa­sau­lē, dau­dzus kar­je­ras kāp­nes ve­dīs augš­up un arī nau­das būs vai­rāk, ta­ču ne vie­nam vien tā strau­ji ku­sīs, dau­dzi sa­ņems jaun­u mī­las de­vu, bet dau­dzi ie­stigs vir­tu­āla­jā teh­no­lo­ģi­ju pa­sau­lē. Gads so­lās būt daudz­krā­sains. Par tā ten­den­cēm «Prak­tis­ka­jai As­tro­lo­ģi­jai» stās­ta no­za­res pro­fe­si­onā­ļi.

Skaidrs, ka cilvēci sadalīt divpadsmit daļās atbilstoši zodiaka zīmēm mēs nevaram, un, no astroloģijas viedokļa, 1. janvārī faktiski nekas jauns nesākas. Taču gadumijas laikā tā gribas pasapņot, kaut ko klusībā vēlēties un ticēt, ka viss labais piepildīsies. Un gribas arī mazliet ielūkoties nākotnē.

Astroloģijā tiek uzskatīts, ka katram gadam ir kāda simboliska valdošā planēta, kas piešķir savu enerģētiku. Aizejošais gads aizritējis nopietnā, lietišķā un skarbā Saturna aizgādībā, bet nākamā gadā valdīšanas stafeti pārņems optimistiskais, labvēlīgais Jupiters.

Cilvēki ir ziņkāri, un daudziem ne reizi vien gribējies noskaidrot, kas viņus gaida ja ne rīt un parīt, tad vismaz nākamajā gadā. Par to, kas varētu notikt 2015. gadā, »Vakara Ziņām« prognozes izsaka sertificēta numeroloģe Ineta Ventniece. «Kāds 2015. gadā gavilēs aiz laimes, bet cits raudās. Šis nav vidusceļa gads. Gadu varētu raksturot kā slīpētu un viltīgu, ja vien tam var piedēvēt dzīvai būtnei raksturīgas īpašības. Cilvēks varbūt ir sasapņojies par daudz ko, taču, ja nebūs konkrētu mērķu un izpildāmu ideju, tad 2015. gadā neko neizdosies panākt un sasniegt. Protams, viss atkarīgs no tā, kā mēs paši uztveram prognozes,» brīdina numeroloģe.

Kāds gads mūs gaida? Šo jautājumu sev uzdodam katru reizi, kad aizvadām veco un sagaidām jano.

Lai pa­cen­stos trā­pīt tie­ši des­mit­nie­kā, gā­dā­jot zem svēt­ku eg­lī­tes lie­ka­mu dā­va­nu sa­viem tu­vi­nie­kiem, drau­giem un var­būt arī – ma­zāk pa­zīs­ta­miem cil­vē­kiem, pa­lī­gā var ņemt nu­me­ro­lo­ģi­ju.

Cil­vē­ka mie­gam un kos­mo­sa stā­vok­ļiem ir vai­rāk ko­pī­ga, ne­kā va­rē­tu lik­ties. Tie abi nav līdz ga­lam iz­pē­tī­ti un ir dzi­ļi kā bez­ga­lī­ba. Tur­klāt mēs ne­va­ram ie­do­mā­ties sa­vu dzī­vi ne bez zvaig­žņo­tās de­bess, ne bez mie­ga.

Nu­me­ro­lo­ģi­jas prog­no­zē­ša­nā tiek iz­man­to­tas da­žā­das me­to­des. Prog­no­zi var sa­stā­dīt gan īsam, gan ilg­sto­šam lai­ka pe­ri­odam. Tās var būt il­gter­mi­ņa, vi­dē­ja il­gu­ma un īs­lai­cī­gas me­to­des. Il­gter­mi­ņa – at­tie­cas uz dzī­vi ko­pu­mā un sa­da­la to vai­rā­kos sva­rī­gos pe­ri­odos. Vi­dē­ja il­gu­ma – prog­no­zes ap­mē­ram ga­dam, bet īs­lai­cī­gas dod ie­spē­ju ko­ri­ģēt cil­vē­ka dzī­vi mē­ne­sim, die­nai.

Jaun­ā ve­cā val­dī­ba ar lie­lām mo­kām ir sa­sti­ķē­ta, sa­lī­mē­ta un sa­stu­tē­ta, lai tu­ras kā­du lai­ci­ņu ko­pā. Šo­reiz «Prak­tis­ka­jā As­tro­lo­ģi­jā» po­li­tis­kos pro­ce­sus ana­li­zē so­ci­oni­kas spe­ci­ālis­tes Vel­ta Lī­vi­ja Mi­ķel­so­ne un Evi­ja Ja­sū­na – kā­pēc Lat­vi­jas sa­bied­rī­ba vie­nus tau­tas kal­pus bū­tu ga­ta­va uz ro­kām ie­nest Saei­mā (un da­žu la­bu – ie­nes arī), sa­vu­kārt ci­tus ne­cieš ne acu ga­lā.

Amora bultas skarti un mīlas jūtu iekvēlināti cilvēki spēj darīt neprātīgas lietas. Un ja vēl ir nauda un zināšanas, kur meklēt pūšļotāju, tad pat paša dvēsele vairs nav tik svarīga kā miesaskāre. Diemžēl līgums ar ragaino vienmēr būs izdevīgs tikai pašam velnam, bet nelaimīgā nelgas gars pēc tam būs spiests blandīties pa zemes virsu līdz pat pasaules galam. Vismaz tā ir teikts leģendās.

Latvija ne velti tiek dēvēta par zilo ezeru zemi, un šķiet, ka katram ir savs īpašais stāsts – kāds pa gaisu lidinājies, kādu milzis pieraudājis. Taču ir vairākas ūdenstilpes, kas apvītas ar mistiskām un baisām leģendām. Cilvēki pat uzskata, ka šīs vietas ir nolādētas un tajās ar dzīvībām spēlējas pats nelabais. »VZ+« savām acīm aplūkoja trīs cilvēkus visbiedējošākos ezerus.

Decembra sākumā varam apdarīt svarīgus saimnieciskos darbus, bet pēc tam mierīgi gatavoties svētkiem.

Koki ir būtnes ar savu dvēseli, kas gatavas gan draudzēties, gan palīdzēt cilvēkiem. Jāprot tikai sajust un paskatīties uz pasauli ar sirdi, nevis 21. gadsimta pārmēru pragmatisko acu skatienu.

Ēša­nas pa­ra­du­mi mums kat­ram ir in­di­vi­du­āli, at­bil­sto­ši tem­pe­ra­men­tam, dzī­ves sti­lam un die­nas re­žī­mam. Bet fak­tis­ki tas, ko iz­vē­la­mies, ļo­ti sa­sau­cas arī ar kat­ra in­di­vi­du­ālā ho­ro­sko­pa val­do­šo zo­di­aka zī­mi un tās īpa­šī­bām.

Novembris bieži vien ir pārdomu, izvērtēšanas un dziļu, dvēselisku emociju laiks. Te valda Skorpiona zodiaka zīme, visspēcīgākā no visām, kuras pārziņā ir arī dzīvības, nāves un transformācijas tēma.

«Kāpēc cilvēki nodarbojas ar taro? Ne visiem ir dota spēja sadzirdēt savu zemapziņu un intuīciju. Bet ļoti gribas sajust intuīciju, vai ne? Gribas iegūt kādu instrumentu, ar kuru to saklausīt. Taro ir tāds zemes instruments, ar kuru nolasīt to informāciju, ko pasaka intuīcija. Par nožēlu, mēs ne vienmēr ieklausāmies,» saka Olga Stepanova, Baltijas Tarologu asociācijas vadītāja un astroloģijas un taroloģijas skolotāja. Atzīstos viņai, ka, mācoties taro, sākumā nesapratu ļoti daudz ko no pasniedzējas stāstītā. Par to arī sākam sarunu – par šaubām, neticēšanu un ticību.

Ne­re­ti pil­sē­tas tiek sa­lī­dzi­nā­tas ar dzī­vu or­ga­nis­mu, kas aug, at­tīs­tās, plaukst un zeļ vai sli­mo. Ir omu­lī­gas pil­sē­tas, drū­mas, ne­in­te­re­san­tas, jaut­ras, da­žā­das – glu­ži kā cil­vē­ki, kas tās ap­dzī­vo. Un, glu­ži kā mums, arī pil­sē­tām ir savs ho­ro­skops un tās at­bilst zo­di­aka zī­mēm, kas arī lie­lā mē­rā no­sa­ka to rak­stu­ru un lik­te­ni.

Kā­dus gan tei­cie­nus ne­esam vel­tī­ju­ši sa­viem bēr­niem! Mazs bērns spiež klē­pi, liels – sir­di. Bēr­ni – mū­su nā­kot­ne. Ve­cā­ku un bēr­nu sa­sprin­gtās at­tie­cī­bas bie­ži mē­dzam at­tais­not ar pa­au­džu kon­flik­tu. At­tie­cī­bas ar sa­vu bēr­nu un arī ot­rā­di – ar ve­cā­kiem – ir mū­žī­gas, pat ja fi­zis­ki tās vairs ne­pa­stāv. Tā­pēc ir jau­tā­ju­mi, uz ku­riem mek­lē­jam at­bil­des gan bū­da­mi bēr­ni, gan ve­cā­ki. Un arī kā bēr­ni un ve­cā­ki vie­nā per­so­nā.

22. Mē­ness die­na sā­kas 22.30.

Karmas teorijas piekritēji uzskata, ka katra pārdzimšana cilvēkam liek pildīt arvien jaunus uzdevumus un atstrādāt iepriekš uzkrātos parādus. Mēs varam izvēlēties: mainīt sevi, ja saprotam un jūtam, ka kaut kas nav kārtībā, vai arī uzmest kamiešos jaunu karmisko parādu nešļavu. Iespējams, pagūsim to visu atšķetināt un izpirkt šīs dzīves laikā. Bet varbūt arī ne..