Jaunu informāciju par Saules vainaga masas izvirdumiem (CME), kas var apdraudēt visdažādāko cilvēces izmantoto ierīču darbību, savākušas divas amerikāņu zinātnieku grupas. Jaunie atklājumi, iespējams, palīdzēs agrāk prognozēt spēcīgi lādēto daļiņu tuvošanos un to izraisītās ģeomagnētiskās vētras.
Astronomes Elizabetes Džensenas vadītā grupa, kas analizējusi Grīnbenkas observatorijas savāktos datus, secinājusi, ka mūsu planētu regulāri sasniedz vairāki CME viļņi.
«Pašu spēcīgāko vainaga masas izvirdumu ātrums sasniedz 2000 kilometru sekundē, un tie pašaujas Zemei garām dažās sekundēs. Taču mēs konstatējām, ka šai plūsmai seko otrais vilnis, kas virzās ar aptuveni 750 kilometru sekundē lielu ātrumu,» intervijā «Space.com» stāstījusi Džensena. Tas nozīmē, ka CME ietekme uz kosmiskajiem laikapstākļiem neaprobežojas tikai ar sākotnējo trieciena vilni, turklāt aplēses liecina, ka sekundārā viļņa ietekme uz kritiski nozīmīgiem infrastruktūras projektiem var būt vēl postošāka, jo tas virzās krietni lēnāk un uz mūsu planētu atstāj ilgstošāku ietekmi.
Savukārt Ņūhempšīras universitātes zinātnieki savu pētījumu, kas publicēts žurnālā «Astrophysical Journal Letters», veltījuši CME formu analīzei. Pētnieki noskaidrojuši, ka šīs formas mēdz būt krietni daudzveidīgākas, nekā tika uzskatīts līdz šim. Jaunie dati būs jāņem vērā, izstrādājot datormodeļus, ar kuru palīdzību tiek prognozēts, vai CME skars Zemi un apdraudēs kosmiskos aparātus.
