Vēs­že­lis, Sik­spār­nis, Strel­či­ja un pā­rē­jie. Maz zi­nā­mais par bal­tu as­tro­lo­ģi­ju

As­tro­lo­ģi­ja ir se­na kā pa­sau­le, tās vēs­tu­re mē­rā­ma ga­du tūk­sto­šos, un grū­ti pat pa­teikt, tie­ši kur un kad tā ra­du­sies. Arī se­nie bal­ti ne­bi­ja iz­ņē­mums. Da­žas in­for­mā­ci­jas drus­kas par bal­tu as­tro­lo­ģi­ju no­nā­ku­šas arī pie mums.

Iz­zi­not as­tro­lo­ģi­jas vēs­tu­ri, pār­sva­rā sa­sto­pa­mies ar in­for­mā­ci­ju, ka šīs mā­cī­bas pirm­sā­ku­mi mek­lē­ja­mi jau 5000-3000 ga­du pirms mū­su ēras se­na­jā Me­zo­po­tā­mi­jā, šu­me­ru kul­tū­rā. Ta­ču pa­vi­sam no­teik­ti se­nā­kie as­tro­lo­ģis­kie tek­sti da­tē­ja­mi ar ot­ro ga­du tūk­sto­ti pirms mū­su ēras, kad Di­vu­pes te­ri­to­ri­jā iz­vei­do­jās Ba­bi­lo­ni­jas valsts. Ta­jos lai­kos Ba­bi­lo­ni­jas vie­die se­ko­ja līdz­i Sau­les, Mē­ness un pla­nē­tu kus­tī­bai, caur to it kā uz­zi­not die­vu vēs­tī­ju­mus. Vi­ņu pro­gno­zes pār­sva­rā skā­ra val­stis­kas lie­tas: vald­nie­ku un val­stu lik­te­ņus, da­bas pa­rā­dī­bas un ra­žas iz­do­ša­nos vai ne­iz­do­ša­nos, kas ta­jos lai­kos cil­vē­kiem bi­ja ļo­ti sva­rī­gi.

Vē­lāk as­tro­lo­ģi­jas mā­cī­ba sā­ka iz­pla­tī­ties aiz Di­vu­pes ro­be­žām, tā at­tīs­tī­jās Ēģip­tē, Grie­ķi­jā, Per­si­jā, Ķī­nā, In­di­jā un ci­tās zem­ēs. Sa­vu­kārt ar­he­olo­ģis­kie iz­ra­ku­mi Lat­īņ­ame­ri­kā no­rā­da, ka ap pir­mo ga­du tūk­sto­ti pirms mū­su ēras ol­me­ku un mai­ju kul­tū­rās bi­ja sa­vas as­tro­lo­ģis­kās tra­dī­ci­jas.

An­tī­kās kul­tū­ras krī­zes pe­ri­ods skā­ra dau­dzas jo­mas, arī as­tro­lo­ģi­ju, un šī mā­cī­ba vai­rāk plau­ka un zē­la Aus­tru­mos, it īpa­ši Ķī­nā. Lie­la lo­ma as­tro­lo­ģi­jas at­tīs­tī­bā ša­jā re­ģi­onā bi­ja bu­dis­tu mi­si­onā­riem un In­di­jas zi­nāt­ņu vī­riem.

De­be­su zī­mēs rau­dzī­jās arī mū­su sen­či - bal­tu tau­tas. Ša­jā sis­tē­mā sva­rī­gā­kais de­be­su spī­dek­lis bi­ja Mē­ness - pēc tā gai­tas ti­ka vei­do­ti ka­len­dā­ri, un dzī­ve ri­tē­ja sa­ska­ņā ar Mē­ness cik­liem. Bal­tu de­be­su jums bi­ja ie­do­mā­ta Mē­ness pils, ku­ras zā­les pār­val­da da­žā­du zvaig­znā­ju-zo­di­aka aiz­gād­ņi. Vēs­tur­nie­ce un se­no dzī­ves­zi­ņu pēt­nie­ce Re­gī­na Val­ten­ber­ga sa­vu­laik in­ter­vi­jās skaid­ro­ju­si, ka vārds «Ža­di-ākas» (zo­di­aks) bal­tiem cē­lies no: «ža­dēt» - ap­so­līt, «ža­da» - mo­di­nā­jums un «ākas» - aka, acs. Tā­tad: mo­di­no­šā zvaig­znā­ju acs. Arī se­nie bal­ti ņē­ma vē­rā zo­di­aka zīm­ju ie­tek­mi un ga­du cik­lus. Diem­žēl šis vir­ziens ir maz pē­tīts un pie­eja­ma ļo­ti sko­pa in­for­mā­ci­ja. Mēs šo­dien Lat­vi­jā iz­man­to­jam Rie­tu­mu as­tro­lo­ģi­jas zi­nī­bas, ku­rās gal­ve­nā no­zī­me - Sau­les ce­ļam. Ta­ču bal­tu zo­di­aks ir in­te­re­sants kaut vai ti­kai kā iz­zi­ņas avots.

Zo­di­aka zī­mes

Bal­tu zo­di­akā arī ir div­pa­dsmit zī­mes, bet ga­ra­jos ga­dos pie­vie­no­jas trīs­pa­dsmi­tā - tas pats Čūs­kne­sis (par ko Rie­tu­mu as­tro­lo­ģi­jā lauzts ga­na daudz šķē­pu), ko bal­tiem lab­pa­ti­ka dē­vēt par Dzīv­ne­si.

Un in­te­re­san­ti, ka zo­di­aka zīm­ju ro­be­žas at­šķi­rī­bā no paš­rei­zē­jiem ho­ro­sko­piem bi­ja 22. da­tums.

Bal­tu zo­di­aks sā­kas ne­vis ar Auna zī­mi, kā tas ir Rie­tu­mu sis­tē­mā, bet ar Vē­zi, kas ie­zī­mē va­sa­ras aug­lī­bas un piln­brie­da lai­ku. Maz­liet ci­tā­dāk skan arī zo­di­aka zīm­ju no­sau­ku­mi. (Šis ie­da­lī­jums un ap­zī­mē­ju­mi nāk no Lie­tu­vā dzī­vo­jo­šas sē­ļu zint­nie­ces An­dže­li­kas Ta­ma­šas in­for­mā­ci­jas.) Zo­di­aka zī­mes tiek uz­tver­tas kā Mē­ness pils zā­ļu pār­vald­nie­ki.

1. Vē­zis jeb Ve­dējs vai Vēs­že­lis (no 22. jū­ni­ja), ku­ra pils zā­ļu sar­gā­tājs ir Mē­nes­tiņš, mā­tiš­ķu­ma un aug­lī­bas aiz­gād­nis.

2. Lau­va/Lewas/Le­vū­kas/Le­va­žun­dels/Lauv­mu­tis (no 22. jū­li­ja). To sar­gā Marsilyna, Mī­ļa Mā­ra, jeb Ju­pi­ters, kurš dod no­rā­des Sau­lei, kā rī­ko­ties.

3. Jau­na­va/Mei­ti­ņa (no 22. augus­ta), ku­ru sar­gā Pa­sta­Rī­te jeb Mer­ku­ri­ja.

4. Sva­ri/Dzēr­ve/Vin­da (no 22. sep­tem­bra), ku­ru sa­vu­kārt sar­gā Va­ka­ra-Rī­ta zvaig­zne.

5. Skal­pe­li­uks/Sik­spār­nis/Tur­klī­tis (no 22. ok­tob­ra) un ga­ra­jos ga­dos arī Dzīv­ne­sis. Zī­mi sar­gā Rau­do­vī­te/Žeiz­dre jeb Marss. Laiks ša­jā pe­ri­odā at­ro­das cik­la bei­gu pos­mā, ko sauc die­vie­tes Žemynas jeb Ze­mes Mā­tes vār­dā. Dzīv­ne­ša mi­si­ja ša­jā lai­kā ir sa­gla­bāt pēc­te­ču ve­se­lī­gu­mu un as­nu dīgt­spē­ju.

6. Me­dejs/Med­nieks/Strel­či­a-Strēl­nieks (no 22. no­vem­bra). Šo zī­mi arī sar­gā Mā­ra/MarsyLina jeb Ju­pi­ters. Mā­ra ir Lai­mes zvaig­zne. Šai zī­mei Ra­dī­tājs at­vē­lē­jis sar­gāt lai­ka mai­ņu sa­ska­ņu un Vi­su­ma sis­tē­mas sā­ku­mus. Strēl­nie­ka zī­mē beidzas vecais ga­da cik­ls un sākas jauns.

7. Svēt­ra­dzis/Briež­ra­dzis (no 22. de­cem­bra) - to sar­gā Stur­ne­sis vai Sa­tur­nu­lis, kurš mu­di­na vi­su sa­tu­rēt, ie­ro­be­žot. Brie­dis jeb Al­nis, jeb Stir­na ap­zī­mē sa­stin­gu­šu Lai­ku. Ta­ču vien­lai­kus Brie­dis ap­zī­mē brie­ša­nu.

8. Ūdens Virs­mis/Ūdens­ne­sējs (no 22. jan­vā­ra). To sar­gā Ža­li­as Ure­das jeb Urāns. Vi­ņa pils zā­lē at­ro­das daudz zvaig­znā­ju. Vi­ņi ir Gad­sim­tu vald­nie­ki.

9. Su­vi­jus/Sa­vi­ja/Zi­vis (no 22. feb­ru­āra). Šīs zī­mes de­be­su pi­lī mo­di­na sa­vīt, sa­tīt sis­tē­mu «ka­mo­li­ņus». Viss ir pie­pil­dīts, lai pēc lai­ka va­rē­tu sākt ra­dī­ša­nu no jaun­a. Ziv­ju sar­gā­tā­ja arī ir Mā­ra, bet ko­pā ar ci­tiem zvaig­znā­jiem.

10. Prei­lis/Bal­tais lā­cis (no 22. mar­ta). To sar­gā Rau­du­vī­te - Marss ar sa­vām sar­ka­nī­ga­jām gais­mi­ņām. Prei­ļa go­da zā­les eso­šais Vi­deļ­ču zvaig­znājs jeb de­be­su dak­ša ar sa­vu div­za­ru iz­ceļ ša­jā lai­kā dzi­mu­šo cil­vē­ku vien­rei­zē­jās īpa­šī­bas. Vi­ņi ir Ze­mes ro­ta.

11. Vēr­sī­tis/Taurs/Tin­cis (no 22. ap­rī­ļa). Šai zo­di­aka zī­mes ir ļo­ti daudz vār­du un ka­te­go­ri­ju, tā ir sird­sgud­rī­bas, ra­do­šu spē­ku, vis­svē­tā­ko jū­tu zī­me. Zī­mi sar­gā MarsyLina, Rau­du­vī­te un Za­ļas Ure­das-Mež­sargs, bet vis­vai­rāk to ie­spai­do Va­kar/Rī­te. Tiek uz­svēr­tas spē­jas ra­dīt, aust, vīt jaun­us de­be­su audu­mus, sis­tē­mu ko­do­lus, ku­ri vē­lāk ie­mie­so­sies uz Ze­mes.

12. Dvī­ņi/Mil­dvai­ņi (no 22. mai­ja). Vi­ņu Mē­ness pils zā­li sar­gā Pastaryte-Mer­ku­ri­ja (Mer­kurs), ko sauc arī par Sau­les mei­tu. Laiks ša­jā go­da zā­lē ir du­bults, jo te at­ro­das pus­ga­da mai­ņa - tiek no­plūk­ti zie­di un pēc va­sa­ras saul­grie­žiem vei­do­sies jaun­as sēk­las, pēc­te­či.

Ga­rum ga­rais ga­du cikls

Mēs la­bi zi­nām aus­trum­nie­ku 12 ga­du cik­lu, ku­rā kat­ram ga­dam pār­vald­nieks ir kāds dzīv­nieks. Pēc ķī­nie­šu ka­len­dā­ra šo­gad at­zī­mē­jām Ko­ka Zir­ga ga­du. Lī­dzī­ga ga­du cik­lu at­skai­tes sis­tē­ma bi­ju­si arī se­na­jiem bal­tiem.

Pa­rā­dī­sim, kā­dā se­cī­bā rit šīb­rī­ža ga­di, un pēc tā jūs itin vieg­li va­rat iz­skait­ļot sa­vu dzim­ša­nas ga­da pār­vald­nie­ku. Pa­stāv uz­skats, ka ga­dam pie­mīt kon­krē­tā val­do­šā dzīv­nie­ka īpa­šī­bas.

Pir­mais 32 ga­du cik­la gads bi­ja 2003. ga­dā - Ku­me­li­ņa/Ēr­ze­ļa gads.

2004. - Bik­ša­nā ap­oga gads.

2005. - Ze­biek­stī­tes/Rai­ba­ļi­ņas go­ti­ņas gads.

2006. - Dziļ­zint­nie­ka vil­ka un Sa­la­sī­tā­ja/Lā­ča gads.

2007. - Svē­te­ļa/Stār­ķī­ša gads.

2008. - Vēt­ras­put­na un Kriet­na me­de­ja/Med­nie­ka gads.

2009. - Ne­ri­aus/Ni­rē­ja vai Beb­ra/Veb­ra gads.

2010. - Grie­zī­tes/Grie­zē­jas vai Brēs­les/Bries­mas gads.

2011. - Mel­nā jeb Mel­la Straz­da/Ru­nā­tā­ja/Dzie­dā­tā­ja gads.

2012. - Bi­tī­tes Ka­me­nes gads.

2013. - Ko­si­ņa/Vār­ni­ņas jeb Za­ļās vār­nas gads.

2014. - Ce­ku­lai­nas zī­lī­tes/Tū­ti­ņa gads.

2015. - Ce­ku­lai­na pu­pu­ķa/Ba­da dze­gu­zes gads.

2016. - Sum­bra/Zub­ra-Tū­ra gads.

2017. - Ap­ša/Bar­su­ka gads.

2018. - Za­ķa gads.

2019. - Ezī­ša gar­de­gu­nī­ša gads.

2020. - Plan­ku­mai­na da­nie­ļa/Dam­brie­ža gads.

2021. - Dar­ba Vēr­sī­ša gads.

2022. - Zir­ga aidi­nie­ka gads.

2023. - Dzel­te­nā Ka­ķa-saim­nie­ka/Tī­ģe­rī­ša/Lau­vas vai Vilk­ača gads.

2024. - Tur­kē­na vai Šul­du-bul­du Tī­ta­ra gads.

2025. - Gul­bi­ja/Gul­bes gads.

2026. - Lak­stī­ga­lu vai Lū­ša gads.

2027. - Za­ļa sien­āža vai Si­la āža gads.

2028. - Bal­ta lā­ča/Prei­ļa gads.

2029. - Sird­sgud­ra ēr­gļa/Kli­jā­na/Va­na­dzi­ņa gads.

2030. - Sam­tai­nās vā­ve­rī­tes vai Ru­das zos­ti­ņas gads.

2031. - Gud­rā del­pī­na/Del­fī­na gads.

2032. - Sēr­mu­li­ņa vai Cū­kas­tes/Cū­kas/Si­vēn­ti­ņa gads.

2033. - Rai­bā va­na­dzi­ņa/Sa­ka­la gads.

2034. - Vil­ksu­ņa gads, ar ku­ru no­slē­dzas 32 ga­du cikls.