PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Zvaig­znēs ie­rak­stī­tais ceļš. Ko va­ram mai­nīt?    
 
©Scanpix

Sa­va per­so­nī­bas ho­ro­sko­pa iz­zi­nā­ša­na ne­būt ne­no­zī­mē, ka tā­lāk viss mai­nī­sies kā pēc bur­vju nū­ji­ņas mā­jie­na. Tie­ši ot­rā­di, ša­jā iz­zi­ņas pro­ce­sā ro­das jaun­a in­for­mā­ci­ja, dzī­vē da­rā­mo dar­bu skaits pie­aug, un at­bil­dī­ba par dzī­vi bie­ži vien du­bul­to­jas. Tur­klāt as­tro­lo­ga pa­doms dos re­zul­tā­tu ti­kai tad, ja cil­vēks pats būs ga­tavs ie­klau­sī­ties se­vī un ri­si­nāt ak­tu­ālās pro­blē­mas.

Ho­ro­skops nav fa­tāls sprie­dums

Cil­vē­ka ho­ro­skops kā po­ten­ču ko­pums pa­rā­da gan ie­spē­ja­mās dzī­ves uz­va­ras, gan kļū­das. Ga­dās, ka tu ne­re­dzi «baļ­ķi pats sa­vā acī», ta­ču di­alo­gā ar as­tro­lo­gu, iz­ska­tot kon­krē­tu dzī­ves pie­re­dzi, var so­li pa so­lim at­šķe­ti­nāt šos jau­tā­ju­mus un ne­kāpt at­kal un at­kal uz vie­niem un tiem paš­iem «grā­bek­ļiem».

«Kā iz­vai­rī­ties no ne­ga­tī­vām ten­den­cēm un pro­blē­mām sa­vā dzī­vē?» «Prak­tis­kā As­tro­lo­ģi­ja» jau­tā­ja as­tro­lo­gam Ver­ne­ram Strau­pem.

«Slik­tais cil­vē­kam dzī­vē tiek dots tā­dēļ, lai viņš mai­nī­tos. Nu, pie­mē­ram - ja kā­dam ho­ro­sko­pā re­dza­mi ris­ki sa­slimt ar vē­zi, vai viņš spēs pār­vēr­sties? Kas ir vē­zis? Dus­mas, rei­zēm ne­spē­ja aiz­mirst slik­to, ne­gā­ci­jas... Ja to ie­spē­jams se­vī mai­nīt jau jau­nī­bas lai­kos, tad cil­vē­kam šī pro­blē­ma var iet se­cen. Ja as­tro­lo­ģis­kā kar­te at­klāj: mī­les­tī­bas tē­ma ir ne­veik­smī­ga, tas ne­no­zī­mē, ka cil­vē­kam nav tie­sī­bu pre­cē­ties. Glu­ži ot­rā­di - ja as­tro­logs pa­stās­ta, kā­pēc lau­lī­ba var būt ne­lai­mī­ga, ir jā­ak­cen­tē pri­ori­tā­tes, ku­rām bū­tu jā­pie­vērš uz­ma­nī­ba. Pie­mē­ram, ja cil­vē­kam nav dots ie­pa­zīt pre­tē­jo dzi­mu­mu, par lie­lā­ko kļū­du kļūst tas, ja sāk uz­ska­tīt vi­ņus vai vi­ņas par ot­rās šķi­ras per­so­nām,» stās­ta as­tro­logs Ver­ners Strau­pe. «Arī kar­je­ra ir ļo­ti sa­rež­ģīts jau­tā­jums. Ir vai­rā­ku vei­du kar­je­ras: ho­bijs, ar ko cil­vēks no­dar­bo­jas brī­va­jā lai­kā, bet nau­du ne­pel­na, un ir otrs veids - viņš vien­kār­ši pel­na (la­si: ie­gūst) nau­du. Ir arī tre­šā - ga­rī­gā kar­je­ra: nau­das nav, iz­aug­smes arī it kā nav, bet cil­vēks vien­al­ga gūst prie­ku. Pie­mē­ram, brī­va­jā lai­kā spē­lē te­āt­ri: ir at­sau­cī­ba, kas cil­vē­kam sniedz gan­da­rī­ju­mu, kaut ik­die­nā viņš ir vien­kāršs strād­nieks, dar­bi­nieks vai sko­lo­tājs. Vai arī cil­vēks rū­pē­jas par bēr­niem, maz­bēr­nus audzi­na ar mil­zī­gu dzī­ves­prie­ku - tā arī ir la­ba dzī­ves un ga­rī­gā kar­je­ra.»

Ja kā­dam it kā no­likts īss mūžs, tad jeb­ku­rā ga­dī­ju­mā as­tro­lo­ģis­kā kar­te pa­rā­da, kas dzī­vē un at­tiek­smē ir jā­mai­na. Ja cil­vēks dzī­ves lai­kā kar­di­nā­li mai­nās, mū­ža bei­gās mā­ca, audzi­na maz­bēr­nus, tie­kas do­mu­bied­ru gru­pās, viņš ne­aiz­ies viņ­sau­lē, ka­mēr būs va­ja­dzīgs ci­tiem. Dau­dzi cil­vē­ki, aiz­ejot pen­si­jā, ap­jauš, ka vi­ņiem ir jā­sa­gla­bā ak­tīvs dzī­ves­veids. Ne vel­ti «jaun­ie» pen­si­onā­ri, ja vien ne­jū­tas kā­dam va­ja­dzī­gi, rei­zu­mis diez­gan ātr­i aiziet no šīs pa­sau­les.

As­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē var re­dzēt, ku­ri cil­vē­kam ir ju­tī­gie or­gā­ni, vā­rī­gās vie­tas or­ga­nis­mā. Ir ie­spē­jams no­teikt, kas bū­tu vai­rāk jā­sau­dzē, no kā va­ja­dzē­tu uz­ma­nī­ties, kam jā­pie­vērš pa­stip­ri­nā­ta uz­ma­nī­ba. Var ie­teikt spor­ta vei­dus, ar ku­riem no­dar­bo­ties, lai uz­la­bo­tu ve­se­lī­bu un no­stip­ri­nā­tu or­ga­nis­mu. As­tro­logs in­for­mē arī par to, kā­di bū­tu la­bā­kie ener­ģi­jas at­jau­no­ša­nas, re­lak­sē­ša­nās, stre­sa no­va­dī­ša­nas vei­di, se­vis har­mo­ni­zē­ša­nas ie­spē­jas.

Ja cil­vē­kam ir no­piet­nas ve­se­lī­bas vai dar­ba pro­blē­mas un viņš ilg­sto­ši ne­tiek ar tām ga­lā, vai arī tad var ie­teikt, ko dzī­vē mai­nīt? «Vien­no­zī­mī­gi tas ir ie­spē­jams, jo vis­a pa­ma­tā ir dvē­se­lisks cē­lo­nis,» at­zīst Ver­ners Strau­pe. «Sli­mī­ba ir pē­dē­jais «bar­gās ro­kas» me­hā­nisms. Tā pa­rā­da, ka bei­dzot jā­ap­stā­jas, jā­ie­klau­sās un jā­pa­do­mā - kas un kā­pēc ar te­vi ir no­ti­cis. Iz­pro­tot cē­lo­ņus, pro­blē­mu ie­spē­jams ri­si­nāt. Pie­mē­ram, aler­ģi­ja un as­tma ir psiho­so­ma­tis­kās sli­mī­bas. Ja cil­vē­kam ir as­tma, vi­ņam vis­bie­žāk trūkst ap­kār­tē­jo mī­les­tī­bas. To var arī re­dzēt as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē.»

Arī as­tro­logs An­dris Sku­ja ap­stip­ri­na, ka ar as­tro­lo­ģi­jas pa­lī­dzī­bu dzī­vē ie­spē­jams kaut ko mai­nīt: «As­tro­lo­ģi­ja ir mā­cī­ba, kas pē­ta pla­nē­tu ie­tek­mi uz cil­vē­kiem un no­ti­ku­miem. Tā­pēc va­rē­tu teikt, ka ar as­tro­lo­ģi­jas pa­lī­dzī­bu var pro­gno­zēt ie­spē­ja­mo no­ti­ku­mu at­tīs­tī­bu, kā arī pie­ņemt lē­mu­mus, kas, ie­spē­jams, va­rē­tu vei­ci­nāt lab­vē­lī­gā­kus re­zul­tā­tus un pār­mai­ņas kat­ras kon­krē­tās per­so­nī­bas dzī­vē. Ie­tek­mi uz cil­vē­kiem at­stāj vis­as pla­nē­tas: da­žas ir ar lab­vē­lī­gu, bet ci­tas ar ne­ga­tī­vu ie­tek­mi, at­ka­rī­bā no sav­star­pē­jiem as­pek­tiem un at­ra­ša­nās vie­tas in­di­vi­du­āla­jā as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē. To­mēr ho­ro­skops nav un ne­būs fa­tāls sprie­dums, jo cil­vē­kam vien­mēr ir do­ta vi­ņa brī­vā gri­ba un iz­vē­le. Tie­ši no per­so­nī­bas gri­bas daudz kas at­ka­rīgs arī vi­ņa lik­te­nī. Ap­ko­po­jot ie­priekš teik­to, var se­ci­nāt, ka as­tro­lo­ģi­ja ir labs draugs, kurš brī­di­na par var­bū­tē­jām bries­mām, no­rā­da uz ie­spē­jām un pa­līdz iz­vē­lē­ties la­bā­ko lai­ku jaun­u lie­tu uz­sāk­ša­nai un iz­ai­ci­nā­ju­miem.»

Zvaig­žņu kar­tes me­ta­mor­fo­zes

Sva­rī­gā­kā un kat­rai ho­ro­sko­pa zī­mei rak­stu­rī­gā in­for­mā­ci­ja ir ie­tve­ra­ma la­ko­nis­kā rak­stu­ro­ju­mā, pie­mē­ram, Vēr­ša zī­mē dzi­mu­šie ir ra­ci­onā­li, Auni - strau­ji, im­pul­sī­vi, bet Jau­na­vas - ana­li­zē­jo­šas un do­mā­jo­šas. Ta­ču viss nav tik vien­kār­ši. Jā­ska­ta cil­vē­ka kar­te ko­pu­mā - kā­dās zo­di­aka zī­mēs at­ro­das pla­nē­tas, kā­das sav­star­pē­jās kom­bi­nā­ci­jas tās vei­do u.tml. Lai no­teik­tu, ku­ri as­tro­lo­ģis­kie as­pek­ti vis­vai­rāk at­tie­ci­nā­mi uz kon­krē­to cil­vē­ku, as­tro­lo­gi uz­dod arī kon­krē­tus jau­tā­ju­mus.

No­ti­ku­mu at­tīs­tī­bai ie­spē­jams pie­dā­vāt vai­rā­kus ri­si­nā­ju­mus - gan dar­ba pro­blē­mām, gan at­tie­cī­bu sa­mez­glo­ju­miem vai arī si­tu­āci­jām, kad cil­vēks ir grū­tas iz­vē­les priekš­ā.

Ir kā­da se­na ja­pā­ņu le­ģen­da, ku­rā viens vī­rie­tis, vē­lo­ties pie­rā­dīt as­tro­lo­ga ne­kom­pe­ten­ci, lū­dzis no­saukt sa­vu vis­ne­lab­vē­lī­gā­ko die­nu. Vi­ņa mēr­ķis bi­ja pa­rā­dīt - lai arī as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē zvaig­žņu stā­vok­lis no­rā­da, ka die­na būs slik­ta, viņš to pār­vēr­tīs un no­dzī­vos kā sa­vu lai­mī­gā­ko. Ja­pā­ņu vī­rie­tim tas iz­de­vās.

Zvaig­žņu un pla­nē­tu stā­vok­ļos no­la­sām, ka kat­ram no mums dzī­vē pa­tie­si ir gai­dā­mi lab­vē­lī­gā­ki un ne­lab­vē­lī­gā­ki pos­mi, to­mēr arī tie ir vi­sai no­sa­cī­ti. Ne vien­mēr cil­vēks sā­ku­mā spēj no­vēr­tēt, vai tas, kas ar vi­ņu no­tiek, ir vien­no­zī­mī­gi slik­ti vai la­bi. Tā­pēc, ja viens as­tro­logs cil­vē­kam pro­gno­zē slik­tu un grū­tu pe­ri­odu dzī­vē, vērts aiziet pa­kon­sul­tē­ties vēl pie kā­da ci­ta, tā­pat kā ir vērts daž­kārt uz­klau­sīt un sa­ņemt di­vu ār­stu pa­do­mus.

Ja sie­vie­tei ir sa­rež­ģī­ti ie­ņemt bēr­ni­ņu, tas ne­būt ne­no­zī­mē, ka tas vis­pār nav ie­spē­jams. Pat vis­ne­lab­vē­lī­gā­ka­jā si­tu­āci­jā ir kāds lab­vē­lī­gāks posms. No­skaid­ro­jot to, ir lie­lā­ka ie­spē­ja tikt pie bēr­ni­ņa. Lai zi­nā­tu, vai kon­krē­tā die­nā ir vērts veikt ķi­rur­ģis­ku ie­jauk­ša­nos kā­das sli­mī­bas ār­stē­ša­nā, lai­ka pie­mē­ro­tī­bu no­sa­ka tā brī­ža pla­nē­tu stā­vok­ļi un ko­pē­jais as­tro­lo­ģis­kais fons. Ne­īs­ta­jā brī­dī veik­tas ķi­rur­ģis­kas ma­ni­pu­lā­ci­jas pa­lie­li­na kom­pli­kā­ci­ju ris­ku. Šā ie­mes­la dēļ, pie­mē­ram, da­žās val­stīs ne­veic plān­vei­da ope­rā­ci­jas vēt­ru un piln­mē­ness lai­kā.

Ja nav vē­lē­ša­nās sa­vā dzī­vē ko mai­nīt, no in­di­vi­du­ālā ho­ro­sko­pa iz­vei­des būs maz jē­gas. Pie­mē­ram, cil­vē­kam pro­gno­zē nā­ka­ma­jā ga­dā jaun­as at­tie­cī­bas, kas vai­na­go­sies ar lau­lī­bām. Pēc ga­da šis pats cil­vēks vēl­reiz ie­ro­das pie as­tro­lo­ga un stās­ta, ka aiz­vien ir viens pats. Kad as­tro­logs pa­vai­cā, ko tad cil­vēks vi­su šo ga­du pār­sva­rā da­rī­jis, viņš at­klāj, ka pār­sva­rā mā­jās la­sī­jis grā­ma­tas.

«Pret as­tro­lo­ga snieg­to in­for­mā­ci­ju ne­va­ja­dzē­tu iz­tu­rē­ties pa­sī­vi - ir pa­šam jā­grib kaut ko sa­sniegt un mai­nīt,» pre­sē iz­tei­cies as­tro­logs Edijs Spā­re.

As­tro­lo­ģis­kās kar­tes cil­vē­ki pa­tie­sī­bā pa­ši sev iz­vei­do­ju­ši jau pirms sa­vas nāk­ša­nas pa­sau­lē. Lai­mes un ne­lai­mes ir sev uz­lik­ti pār­bau­dī­ju­mi. Kad cil­vēks pa­tie­si vē­las mai­nī­ties un mai­nīt prog­ram­mu, viņš tik un tā vēl pār­is rei­zes sa­ņem līdz šim la­bi ie­pa­zī­tu va­ri­an­tu. Jo pa­cie­tī­gā­ki kļū­sim, jo vai­rāk pie­tu­vo­si­mies mēr­ķim.