arrow_downwardZane Stankeviča / Autori

Kopējais pedagogu atalgojumam paredzētais finansējums salīdzinājumā ar 2009. gadu ir ievērojami mazāks, tomēr uz algu un darba vietu samazināšanas rēķina finansējums, kas vienam skolēnam seko uz novadu, no 1. janvāra palielinājies par aptuveni 30%. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina novadu vadītājus noteikt skolotājiem augstāku pamatalgu, jo Ministru kabineta (MK) noteikumos paredzētie 250 lati ir zemākā likme.

Lai dotu iespēju skolēniem iepazīt savu nākotnes profesiju, bet darba devējiem – piesaistīt jaunus interesentus, 17. februārī jau desmito gadu notiks kārtējā Ēnu diena. Tā ir tikai viena diena gadā, kas skolēniem sniedz iespēju iekļūtu tur, kur profesionāļi dara reālus darbus.

Pašvaldību vadītāji sola, ka izglītība 2010. gada budžetā būs galvenā prioritāte, tomēr pagājušā gada scenārijs, kad vēl dažas dienas pirms mācību gada sākuma cita pēc citas steigā tika slēgtas skolas, varētu atkārtoties – tiesa, ne tik masveidīgi.

Ministru kabinetā 12. janvārī apstiprināts informatīvā ziņojuma gala variants par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē – ziņojuma mērķis ir veicināt Latvijas starptautisko konkurētspēju.

Kļūstot par darbinieku valsts vai pašvaldību institūcijās atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai, jaunie speciālisti līdz šim varēja pieteikties uz studiju vai studējošā kredīta pamatsummas dzēšanu.

Studēt gribētāju skaits, kas spēj paši atļauties samaksāt par mācībām, strauji sarūk, tāpēc arvien palielinās pieprasījums pēc studiju (aizdevums studiju maksas segšanai) un studējošo (aizdevums dzīvošanas izdevumu segšanai) kredītiem. Īpaši pieprasīti ir valsts galvotie kredīti, jo aizņēmuma procentus mācību laikā pilnībā sedz valsts, bet gadu pēc mācību pabeigšanas tie nepārsniedz 5% – pārējo summu sedz valsts. Tomēr kredītu apstiprināšanas process ir tik laikietilpīgs, ka pirmais studiju semestris daudziem jauniešiem izvēršas drūms.

īgas tiesu apgabala prokuratūrā joprojām turpinās izmeklēšana pret 46 personām par aktīvu dalību 13.janvāra nekārtībās Vecrīgā.

Neraugoties uz augstskolu un studentu iebildumiem, finansējums augstākajai izglītībai šogad samazināts par aptuveni desmit miljoniem latu. Valsts augstskolām nāksies izdzīvot ar 50,3 miljoniem latu, tomēr rektori prognozē, ka pēc 2009. gadā veiktajiem samazinājumiem tās jauno gadu varēs pārdzīvot veiksmīgi un ar Eiropas finansējuma atbalstu pat domāt par attīstību.

Izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei jāatkāpjas – tāds bijis vienbalsīgs Latvijas Studentu apvienības (LSA) lēmums pēc iepazīšanās ar ministres vīziju par augstākās izglītības un zinātnes nākotni.

Laikā no 2010. līdz 2015. gadam profesionālās izglītības iestāžu skaitu plānots samazināt uz pusi, no pašreizējām 59 skolām atstājot tikai 33 izglītības iestādes. Tā paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas plāns, kas otrdien apstiprināts Ministru kabinetā.

Ceturtdien notiks pēdējā augstākās izglītības un zinātnes reformu darba grupas sēde, kurā plānots apstiprināt informatīvā ziņojuma gala versiju. Ministru kabinetā (MK) ziņojumam vajadzēja nonākt jau 1. novembrī, taču tikai vakar pēdējais melnraksts nosūtīts izskatīšanai visiem darba grupas dalībniekiem.

Decembrī aptuveni 8200 pedagogu sāks saņemt Eiropas Sociālā fonda (ESF) stipendijas 100 latu apjomā – tie ir pirmie no kopumā 19 500 skolotāju, kas tuvāko divu gadu laikā varēs saņemt materiālu atbalstu, iesaistoties ESF projektā Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos.

"Viennozīmīgi tā nedrīkst darīt, kā ar viņu izrīkojās," pārliecināts ir Latvijas Universitātes (LU) Atomfizikas un spektroskopijas institūta (ASI) pētnieks Arnolds Ūbelis. Viņa kolēģim habilitētajam doktoram fizikā Uldim Bērziņam ar tiesas spriedumu 27. novembrī atņemta Latvijas pilsonība, jo 2007. gadā zinātniekam pēc Zviedrijas pavalstniecības pieņemšanas izveidojusies dubultpilsonība.

"Mēs vairs neticam!", "Mēs gribam būt gudrāki par valdību!" – ar šādiem un līdzīgiem saukļiem apmēram 5000 studentu vakar pulcējās pie Saeimas nama, lai pieprasītu pārtraukt finansējuma samazināšanu augstākajai izglītībai.

Vairāki tūkstoši studentu un viņu domubiedru šodien izies ielās, lai pieprasītu nākamgad nesamazināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Gājienā piedalīsies ne tikai jaunieši no visām Latvijas augstskolām – interesi par protesta akciju izrādījušas vismaz 20 dažādas sabiedriskas organizācijas, arī sabiedrībā vērojams liels atbalsts.

Septembra vidū strauji izveidotā darba grupa, kas enerģiski ķērās pie augstākās izglītības un zinātnes reformu scenāriju izveides, reizē ar radikālām idejām zaudējusi arī uzņemto ātrumu.

Lai noskaidrotu, kura no valsts bijušajām vai esošajām amatpersonām, pēc studentu domām, ir visvairāk vainojama pie šī brīža situācijas augstākajā izglītībā, Latvijas Studentu apvienība savā interneta mājas lapā: www.lsa.lv uzsākusi aptauju "Studentu "labvēlis". Tās mērķis ir norādīt "uzvarējušai" amatpersonai uz tās politisko atbildību studentu priekšā.

Protestējot pret nākamgad plānoto samazinājumu augstākajai izglītībai un zinātnei, studenti plāno 1. decembrī doties gājienā no Ministru kabineta (MK) līdz Saeimai. Latvijas Studentu apvienība sākotnēji rēķinājusi, ka tajā varētu piedalīties aptuveni 2000 jauniešu.

Tuvāko divu gadu laikā profesionālo izglītības iestāžu skaitu plānots samazināt no 59 līdz apmēram 31 skolai – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programma, ar kuru jau iepazīstinās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Latvijā sākusies vīrusu sezona, kas vairākās skolās ietekmējusi arī mācību procesu. Skolu direktori, skolotāji un arī pašvaldību pārstāvji gan norāda, ka šobrīd slimojošo audzēkņu skaits īpaši neatšķiras no citiem gadiem – novembris tradicionāli ir laiks, kad izplatās gan gripa, gan augšējo elpceļu vīrusu slimības.

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes finansējums izraisījis bažas starptautiskā mērogā, tāpēc Eiropas universitāšu asociācija (EUA) pieņēmusi unikālu lēmumu sūtīt uz Latviju delegāciju, lai šo jautājumu pārrunātu ar premjerministru Valdi Dombrovski, Saeimas pārstāvjiem, kā arī Latvijas Rektoru padomi (LRP).

Šajā nedēļas nogalē Žagarkalna un Lido kalna trases mazliet palutinās pēc sniega priekiem izslāpušos. Necerēti agri sākusies sezona diemžēl turpināsies tikai pāris dienas, jo jau nākamās nedēļas sākumā gaidāms siltāks laiks un lietus, saražotais sniegs kusīs un trases atkal būs jāslēdz.