Septembra vidū strauji izveidotā darba grupa, kas enerģiski ķērās pie augstākās izglītības un zinātnes reformu scenāriju izveides, reizē ar radikālām idejām zaudējusi arī uzņemto ātrumu.
Īsi pirms finiša līnijas aptaujātie reformas darba grupas dalībnieki par rezultātu neizsakās sajūsmināti, jo ievērojamas pārmaiņas augstākajā izglītībā un zinātnē tas, visticamāk, neradīs.
Par to, ka reformu darba grupas pūliņi nevainagosies ar radikāliem rezultātiem, atsevišķi vērotāji sprieda jau tad, kad tās sastāvs tika paplašināts, iekļaujot mākslas un reģionālo augstskolu rektorus. Sākotnēji visskaļāk izskanējusi ideja veidot vienotu daudzapmetņu universitāti, kas izraisīja reģionālo un mākslas augstskolu darbinieku un studentu sašutumu. Lai dotu iespēju tām aizstāvēt savu viedokli, darba grupā pieaicināja Latvijas Mākslas augstskolas rektoru Alekseju Naumovu, Daugavpils universitātes rektoru Arvīdu Barševski un Ventspils augstskolas rektoru Jāni Vucānu. No pieciem piedāvātajiem augstākās izglītības attīstības scenārijiem Ministru kabinetā (MK) tiks iesniegti tikai trīs: viens no tiem paredz augstskolu brīvprātīgu konsolidāciju, otrs – zinātnes augstskolas veidošanu un reģionālo augstskolu saglabāšanu, trešais – nozaru augstskolu veidošanu.
Sākotnēji reformu plānu bija domāts iesniegt MK jau 1. novembrī, taču plašo diskusiju dēļ darbs ieildzis un pēdējā darba grupas sanāksme notikusi vēl pirms divām nedēļām. Kopš tā brīža viedokļu apkopojums, kuru bija paredzēts veikt līdz 13. novembrim, iestrēdzis Ekonomikas ministrijas gaiteņos un agrāk par decembri diez vai tiks nodots darba grupas galīgai apspriešanai. Kā norāda ekonomikas ministra Arta Kampara ārštata padomnieks Juris Pūce, ziņojums esot sagatavots nodošanai ministru vērtējumam, taču vēl nepieciešami tehniski precizējumi un dažu amatpersonu paraksti. Apspriešanai tas tiks iesniegts ne agrāk kā nākamās nedēļas sākumā. Vispirms atzinumu par to dos abi darba grupas līdzpriekšsēdētāji – A. Kampars un izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, kā arī finanšu ministrs Einars Repše. Zināms, ka arī pašu ministru vidū nevalda vienprātība par to, kādām ir jābūt pārmaiņām augstākās izglītības un zinātnes sektorā. Kā pagājušajā nedēļā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atzina T. Koķe, viņasprāt, straujas reformas šajā sektorā veikt nav iespējams. "Lai augstākās izglītības institūcija – augstskola vai universitāte – iegūtu autoritāti, ir garš ceļš ejams. Domāju, ka situācija ir nopietna, bet rektori ir gatavi sākt darbu." Konkrētu nostāju un atbalstu kādam no reformu modeļiem līdz šim nav paudis arī A. Kampars, savukārt E. Repše aizstāvot zinātnes augstskolas izveidi.
Informatīvais ziņojums veidots, ņemot vērā četrus galvenos nosacījumus: efektīva resursu izlietošana, kvalitātes paaugstināšana, integrācija tautsaimniecībā un starptautiskās konkurētspējas veicināšana. Valdībā tiks iesniegts dokuments, kas analizē pašreizējo situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, bet trīs akceptētie turpmākās rīcības scenāriji tam tiks pievienoti tikai kā pielikums. Vairāki rektori uzskata – vajadzēja nevis tērēt laiku plašās diskusijās par augstākās izglītības kvalitāti un nepieciešamību koncentrēt resursus, bet vairākumu šo problēmu būtu bijis iespējams atrisināt ar likumdošanas izmaiņām.
***
VIEDOKĻI
Mārcis Auziņš, Latvijas universitāšu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes rektors:
– Reformu plāns ir manāmi aizkavējies savā pēdējā variantā, bet daudz vairāk mani satrauc, ka tas kļūst aizvien mazāk reālas reformas paģērošs. Tuvojoties nobeiguma stadijai, darba grupas varianti ziņojumā nebūs iekļauti kā tā sastāvdaļa, bet atsevišķs teksts pielikumā. Tas būtu ļoti skumji. Gribētos, lai darba ziņojums iezīmētu iespējamos variantus, kas būtiski uzlabo izglītības kvalitāti. Nav tā, ka netiek pieminēti kaut kādi ceļi sistēmas optimizācijai, bet man tomēr liekas, ka tam ir jābūt asākam un problēmas precīzāk un skaidrāk formulējošam un risinājumu variantus piedāvājošam.
Tatjana Volkova, Rektoru padomes priekšsēdētāja, Banku augstskolas rektore:
– Lielā mērā šie jautājumi ir saistīti ar normatīvo aktu grozījumiem, lai radītu labvēlīgāku vidi augstskolu darbībai. Mums ļoti svarīgs ir jaunais Augstskolu likums, kas ļautu modernizēt studiju procesu, piesaistīt ārvalstu partnerus, un viss nāktu par labu, bet mēs šo laiku tērējam, diskutējot par reformu nepieciešamību. Sarunās ar rektoriem izkristalizējās, ka patlaban to vajadzētu atstāt augstskolu pašu lemšanai un brīvprātīgai darbībai. Es saprotu, ka ekonomikas ministram, kas pirms tam nav iedziļinājies šajos jautājumos, liekas, ka viņš licis augstskolām savstarpēji sarunāties. Tajā pašā laikā mēs jau gadu gadiem pie tā strādājam un regulāri risinām daudz jautājumu.
Juris Pūce, ekonomikas ministra ārštata padomnieks augstākās izglītības jautājumos, Latvijas Universitātes Attīstības un plānošanas departamenta projektu administrators:
– Kā jau tas bija gaidāms, viedokļu dalīšanās attiecībā uz šādu sistēmisku reformu bija ļoti izteikta. Manuprāt, ņemot vērā ļoti ierobežotos resursus, kas tuvākos 3–4 gadus būs pieejami augstākās izglītības un sevišķi zinātnes sektoram, nepieciešama lielāka spēku konsolidācija, it īpaši akadēmisko resursu ziņā, tāpēc es atbalstu tos modeļus, kas vērsti uz resursu apvienošanu. Atbalstu zinātnes universitātes modeļa veidošanu, jo tajā saredzu visātrāko un efektīvāko atdevi Latvijas tautsaimniecībai.
Arvīds Barševskis, Daugavpils universitātes rektors:
– Ir jāizdara viena vienkārša lieta – jāpieņem Augstākās izglītības likums tādā stāvoklī, kādā tas ir pašlaik, nediskutējot par daudzajiem simtiem priekšlikumu. Pieņemot šo likumu, ļoti daudz problēmu arī saistībā ar kvalitāti varētu daudz vienkāršāk novērst un risināt, gan veidojot studiju moduļus un kopīgas studiju programmas, gan risināt valodas problēmas. Reformas vajadzēja nopietni izdiskutēt, nevis steigšus izveidot darba grupu. Tā tika izveidota saistībā ar tautsaimniecības konkurētspēju, taču tajā vairāk tika runāts par augstskolu skaitu un reformu variantiem – tas radīja iespaidu, ka darba grupa tika izveidota, izmantojot situāciju, lai visu aizlaistu kāda konkrēta varianta interesēs.