Tuvāko divu gadu laikā profesionālo izglītības iestāžu skaitu plānots samazināt no 59 līdz apmēram 31 skolai – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programma, ar kuru jau iepazīstinās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.
IZM Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals norāda, ka, salīdzinot ar situāciju pirms pieciem gadiem, audzēkņu skaits vidējā pakāpē nākamajos piecos gados samazināsies par 45% un nākamajos desmit gados samazināsies vidēji par 30% attiecībā pret situāciju pašlaik. Vienlaikus turpina samazināties profesionālo skolu audzēkņu īpatsvars vidējā izglītības pakāpē. Pašreizējo līmeni tas pakāpeniski sasniegs tikai pēc 2023. gada, tāpēc pašreizējo profesionālās izglītības iestāžu kapacitāti nepieciešams samazināt atbilstoši demogrāfiskajai situācijai.
Apvienojot tās skolas, kuru darbību optimālāk varētu nodrošināt ar vienotu administrāciju un infrastruktūru, paliks 31 profesionālās izglītības iestāde, no kurām tiks veidoti 12 kompetences centri – tajos konsolidēs programmas. Par 18 izglītības iestādēm, kuru piepildījums ir prognozējams mazāks par 50%, lems pašvaldības – tās varētu veidot integrētas izglītības iestādes, apvienojot tās ar vispārējās izglītības vai interešu izglītības iestādēm.
Pašlaik 59 skolās mācās 35 500 audzēkņu, bet pēc reformām 31 profesionālās izglītības iestādē būs 27 400 vietu. J. Gaigals norāda, ka atlikušās skolas nepieciešams renovēt kompleksi un pilnībā aprīkot, tam paredzot ievērojamu papildu finansējumu. "Tās skolas, kas paliks, ir pilnībā jārenovē, nevis jālāpa kā līdz šim – gan dienesta viesnīcas, gan skolu ēkas ir jāpadara termoefektīvas, ir pilnībā jāatjauno materiāli tehniskā bāze," uzsver J. Gaigals. Viņš norāda, ka pēc reformas šajās izglītības iestādēs būtu nepieciešami Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) apmēram 242 miljonu latu ieguldījumi, no kuriem ēku renovācijai nepieciešami 150 miljonu, moderna aprīkojuma iegādei – 50 miljonu, dienesta viesnīcu renovēšanai – 42 miljoni latu.
J. Gaigals norāda, ka reformas vismazāk sāpīgas varētu izrādīties galvaspilsētā: "Pie optimistiskām prognozēm vietas Rīgā var pietrūkt, tāpēc nebūs jāveido integrētās skolas." Rīgā un Rīgas reģionā IZM pakļautībā plānots saglabāt visas skolas, izņemot tikai Limbažu profesionālo vidusskolu, ko varētu nodot pašvaldībai. Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumu veidos par kompetences centru, vēl trīs centri tiks veidoti galvaspilsētā.
Vērienīgākās pārmaiņas skars profesionālās izglītības iestādes Zemgalē, kur no esošajām septiņām arodskolām IZM padotībā plānots veidot divus kompetences centrus – vienu no tiem paredzēts veidot, apvienojot Jelgavas amatniecības vidusskolu ar Jelgavas amatu vidusskolu, bet otru – uz Aizkraukles arodvidusskolas bāzes.
Ievērojamas pārmaiņas skars arī Vidzemes arodskolu tīklu – sešas no tām plānots nodot pašvaldībai, bet no pārējām veidot kompetences centrus. Arī Kurzemē veidos divus kompetences centrus.
Latgalē pārāk zemā audzēkņu skaita dēļ pašvaldībām nodos Lūznavas profesionālo vidusskolu, Dagdas un Zilupes arodvidusskolas, bet Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola saglabās līdzšinējo statusu. Vienu kompetences centru veidos Daugavpilī, otru Rēzeknē.
