Studēt gribētāju skaits, kas spēj paši atļauties samaksāt par mācībām, strauji sarūk, tāpēc arvien palielinās pieprasījums pēc studiju (aizdevums studiju maksas segšanai) un studējošo (aizdevums dzīvošanas izdevumu segšanai) kredītiem. Īpaši pieprasīti ir valsts galvotie kredīti, jo aizņēmuma procentus mācību laikā pilnībā sedz valsts, bet gadu pēc mācību pabeigšanas tie nepārsniedz 5% – pārējo summu sedz valsts. Tomēr kredītu apstiprināšanas process ir tik laikietilpīgs, ka pirmais studiju semestris daudziem jauniešiem izvēršas drūms.
Kaut arī Ministru kabineta noteikumos veiktas izmaiņas, kas ļauj kļūt par galvotāju arī personām, kurām ir kredītsaistības, bankas ļoti piesardzīgi un sīki izvērtē katru iespējamo galvotāju, izpētot finansiālo situāciju. Par galvotāju var būt persona, kuras regulārie ienākumi ir vismaz minimālās algas līmenī un kuras kredītsaistības nepārsniedz 40% no mēneša ienākumiem. Tomēr arī šis nosacījums nereti ir grūti izpildāms, daudzi galvotāji tiek izbrāķēti un studentiem nākas meklēt citus – tādējādi sarūk izredzes kredītu saņemt laikus. Pat tad, ja galvotāju izdodas atrast nekavējoties un noformēt kredītlīgumu, valsts galvojuma apstiprināšana Finanšu ministrijā aizņem vēl 4–5 nedēļas. Pēdējie studiju un studējošo kredīti tika iesniegti tikai novembrī un apstiprinājumu saņēma decembra vidū.
Tikmēr studentiem nākas lauzīt galvu par to, kā izdzīvot un kur ņemt naudu studijām. Īpaši smaga šī situācija ir pirmā kursa studentiem, jo pirmā iemaksa parasti augstskolām kalpo par izšķirošo signālu, ka students starp vairākām alternatīvām izvēlējies mācīties tieši šajā augstskolā. Savukārt vecākajos kursos studentam nereti tiek liegta iespēja piedalīties sesijā, ja nav nokārtotas finansiālās saistības.
"Uz vecāko kursu studentiem augstskolas ir ieinteresētas nogaidīt, kamēr bankas tiem apstiprināto summu ieskaita, bet no pirmā kursa studentiem tiek prasīta pirmā iemaksa, kas ir vai nu jāiekrāj, vai jāaizņemas," atzīst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons. Tāpat sarežģītos apstākļos nonāk jaunieši, kuri pieteikušies studējošo kredītiem, jo ģimenes nespēj nodrošināt dzīvošanas un uztura izdevumus. Jauniešiem ne tikai jāmēģina atrast naudu, lai nosegtu pirmo daļu studiju maksas, bet trūkst arī iztikas līdzekļu. Tiklīdz kredīts ir apstiprināts, iekavētā summa tiek pilnā apmērā pārskaitīta kredītņēmējam arī par iepriekšējiem mēnešiem.
Speciālists norāda, ka saraksts valsts galvojuma saņemšanai novembrī tradicionāli kļūst garāks, tomēr atzīst – šogad kredītlīgumi kavējās arī tāpēc, ka bankas ļoti rūpīgi pārbaudījušas galvotājus. "Konveijers darbojas visu laiku, bet gada beigās studenti kļūst aktīvāki un saraksti – garāki. Arī pērn gada beigās tā bija, bet šogad zināma loma ir arī bankai, jo šajā gadā tā ļoti skrupulozi pētīja galvotājus un bija daudz gadījumu, kad tos izbrāķēja un vajadzēja meklēt jaunu galvotāju, tāpēc kopējā kredītu noformēšana aizkavējās," atzīst J. Ķirsons.
IZM apkopotā informācija apliecina – studentu skaits, kuriem līgumi valsts galvojuma saņemšanai studiju un studējošo aizdevumam noformēti novembrī, ievērojami pārsniedz to studentu skaitu, kuru kredītiem valsts galvojums tika apstiprināts jau septembrī un oktobrī.