Kopējais pedagogu atalgojumam paredzētais finansējums salīdzinājumā ar 2009. gadu ir ievērojami mazāks, tomēr uz algu un darba vietu samazināšanas rēķina finansējums, kas vienam skolēnam seko uz novadu, no 1. janvāra palielinājies par aptuveni 30%. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina novadu vadītājus noteikt skolotājiem augstāku pamatalgu, jo Ministru kabineta (MK) noteikumos paredzētie 250 lati ir zemākā likme.
Pašvaldības papildu naudu izglītības darbiniekiem grasās izmantot atšķirīgi.
Naudu izlietos dažādi
Līdz ar taupības režīma ieviešanu 2009./2010. mācību gada sākumā daudzas skolas vairs nevarēja nodrošināt Ministru kabineta noteikumos paredzētās maksas par klašu audzināšanu, burtnīcu labošanu, gatavošanos nodarbībām un individuālo darbu ar skolēniem, tāpēc papildu līdzekļi pirmām kārtām ļaus šīs piemaksas atjaunot. Vairākos novados papildu līdzekļi tiks tērēti, lai atjaunotu to, no kā septembrī bija jāatsakās. Piemēram, Rēzeknes novadā plānots iespēju robežās atjaunot atbalsta personālu vispārizglītojošajās skolās, kurās mācās bērni ar īpašām vajadzībām. Citviet par papildu finansējumu tiks atjaunoti dažādi pulciņi un fakultatīvas nodarbības, kā arī atslogots mācību process, lai, piemēram, sporta stundās vienas nodarbības laikā nebūtu jāsporto divām klasēm vienlaikus. Arī svešvalodu nodarbībās klases atkal varētu tikt dalītas grupās. Skolotāju darba slodze palielināsies, taču reizē ar to arī atalgojums.
Par kvalitāti nemaksās
2008. gada nogalē valdībā tika pieņemti likumu grozījumi, kas valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem liedz saņemt materiālu stimulāciju. No 1. jūlija šis likums attiecas arī uz skolotājiem, kuri vismaz līdz 2011. gadam oficiāli nevarēs saņemt piemaksas par darba kvalitāti. Kā norāda IZM speciālisti, kopš septembra šo piemaksu reti kura pašvaldība spējusi atļauties un to piešķiršanas objektivitāti tāpat ir grūti izvērtēt. Šis lēmums izraisījis sašutumu galvaspilsētā, jo Rīgas pašvaldības budžetā paredzēti četri miljoni latu, kas katram no aptuveni 7000 Rīgas skolotājiem ļauj katru mēnesi pielikt pie algas 20 latu. IZM speciālisti gan uzsver, ka satraukumam nav pamata – ja pašvaldībai ir brīvi līdzekļi, par kuriem palielināt valsts piešķirto algu fondu, to var darīt, nosakot lielāku pamatalgas likmi.
Atjaunos piemaksas
2009. gadā skolotāju atalgojumam tika izlietoti 246 830 537 lati. Tā kā lēmums samazināt skolotāju algu vairāk nekā uz pusi tika pieņemts tikai jūnijā, pusgadā paredzēto samazinājumu bija iespējams īstenot ar divu mēnešu novēlošanos, jo skolotāji atradās vasaras atvaļinājumā līdz septembrim. Pēc mērķdotācijas apjoma samazināšanas septembrī gada pēdējiem četriem mēnešiem atlikušais finansējums ļāva viena bērna skološanai tērēt summu, kas kopumā gadā nepārsniegtu 460 latu. Pedagogu atalgojums par slodzi tika samazināts par 100 latiem, sasniedzot 250 latu robežu, vienlaikus daļēji vai pilnībā tika atceltas arī piemaksas par ārpus stundām veicamajiem pienākumiem. Tika noteikts arī minimālais bērnu skaits uz vienu skolotāju, tāpēc skolām nācās atlaist pedagogus, atbalsta personālu un arī tehniskos darbiniekus. Šie soļi ļauj par 2010. gadā piešķirto finansējumu (145 925 543 lati) vienam skolēnam tērēt 650 latu gadā. Par pilnu slodzi (21 kontaktstunda nedēļā) valsts noteiktā pamatalgas minimālā likme ir 250 latu jeb nepilni 3 lati stundā – tāda pati likme stundā skolotājam tiek maksāta arī par klases audzināšanu, rakstu darbu labošanu, konsultācijām un gatavošanos nodarbībām, taču kopējais nostrādāto stundu skaits nedrīkst pārsniegt likumā noteiktās 40 stundas. Skolotāju maciņos tas nozīmē aptuveni 30% pieaugumu. Jāatgādina, ka daudzviet reģionos pedagogi strādā nepilnu slodzi, jo skolēnu skaits nav liels.
Skolu uzturēšana lētāka nekļūs
Vairākām pašvaldībām lemšana par skolotāju algām joprojām ir sarežģīts jautājums, jo daudzviet finansējums, kas pienākas lielajām skolām, tiek pārdalīts par labu mazākām lauku skoliņām, lai tās varētu eksistēt. Kaut arī šogad skolām pedagogu darbu apmaksāt būs vieglāk, pašvaldības turpina domāt, kā optimizēt skolu tīklu, jo finansējuma pieaugums attiecināms tikai uz pedagogu atalgojumu, bet skolu uzturēšanas izmaksas, kuras jāsedz pašvaldībām, saglabājas iepriekšējā apjomā. Ja novadu budžeti pildīsies neapmierinoši, jau tuvākajos mēnešos pašvaldības būs spiestas domāt par iespējām skolas pārcelt vai apvienot, lai samazinātu to uzturēšanas izdevumus.
