Ministru kabinetā 12. janvārī apstiprināts informatīvā ziņojuma gala variants par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē – ziņojuma mērķis ir veicināt Latvijas starptautisko konkurētspēju.
Tas paredz augstskolu apvienošanu, lai taupītu finanšu un konsolidētu intelektuālos resursus. Konkrētākus plānus, kā varētu notikt augstskolu apvienošana, paredzēts izstrādāt līdz 30. aprīlim. Vienlaikus ar reformām augstākajā izglītībā aktualizēts arī koledžu liktenis – arī tās, visticamāk, sagaida vērienīgas pārmaiņas.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola atbalstīt augstākās izglītības iestāžu iniciatīvu apvienot resursus brīvprātīgā kārtā, jo rēķinās, ka jebkura mehāniska apvienošana varētu sastapties ar sīvu pretestību. Pārkārtošanās notiks pakāpeniski līdz 2020. gadam, veicinot zinātnes un inovāciju universitātes vai universitāšu veidošanos Latvijā. Reformas gaitā paredzēts konsolidēt pašreizējās valsts augstskolas un zinātniskos institūtus, veidojot zinātnes centrus, bet vienlaikus nodrošinot reģionālo un nozaru (tajā skaitā mākslas) augstskolu darbības saglabāšanos. Speciālisti, kas izstrādājuši informatīvo ziņojumu, piebilst, ka galvenie ieguvumi saistībā ar šīm reformām izglītībā un zinātnē ir gaidāmi ne agrāk kā pēc pieciem septiņiem gadiem.
Nepieciešamību samazināt augstākās izglītības iestāžu skaitu valstī uzsver arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, jo finansējuma samazinājuma dēļ daudzas augstskolas jau tagad atrodas uz izdzīvošanas robežas. Latvijā 2009. gadā darbojās 19 valsts un 15 juridisko personu dibinātas augstskolas. Relatīvi lielais augstskolu skaits skaidrojams ar lielo pieprasījumu pēc augstākās izglītības – Latvijā studentu skaits uz 10 000 iedzīvotāju līdz šim bija viens no lielākajiem pasaulē.
Pērnā gada uzņemšanas rādītāji gan liecina, ka Latvija šīs līderpozīcijas varētu zaudēt – 2009. gadā augstskolās un koledžās uzņemto studentu skaits samazinājies par 26%. Tas gan lielākoties noticis uz privāto augstskolu rēķina, kur pirmkursnieku skaita kritums sasniedzis pat 46%. Par 37% sarucis arī to studentu skaits, kas jau ieguvuši vienu augstāko izglītību. Kā otrdien norādīja Saeimas komisijas deputāti, nav racionāli esošo izglītības iestāžu skaitu saglabāt tikai principa vai nosaukuma pēc.
Vienlaikus plašas diskusijas augstākās izglītības kontekstā izraisījis arī koledžu jautājums. Pašlaik Latvijā darbojas 15 valsts un astoņas privātās koledžas, kas, pēc deputātu domām, ir pārāk liels skaits, un to piedāvājums bieži vien esot apšaubāms.
IZM Augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis norādīja, ka jau šobrīd norit sarunas par koledžu turpmāko administrēšanu, jo ieinteresētību kopīga apmācību procesa organizēšanā izrāda gan koledžu, gan arī augstskolu un universitāšu vadības pārstāvji. Valsts koledžas minētas arī IZM informatīvajā ziņojumā – tā kā tās ir jaunas institūcijas ar nesen izveidotu specifisku uzdevumu augstākās izglītības sistēmā, valsts līdz 2015. gadam izvērtēs arī katras valsts koledžas darbības efektivitāti un resursu pietiekamību. Nepieciešamības gadījumā arī koledžas savā starpā tiks apvienotas.
Augstskolas un koledžas arvien biežāk meklē iespējas uzlabot savstarpējo sadarbību. Piemēram, saskaņā ar 2009. gada 25. augusta Ministru kabineta rīkojumu no šā gada 1. janvāra Sarkanā Krusta medicīnas koledža pārgājusi Rīgas Stradiņa universitātes pārraudzībā. Arī Latvijas Jūras akadēmija attīsta sadarbību ar Liepājas Jūrniecības koledžu, lai valstī veiktu koncentrētāku jūras speciālistu sagatavošanu. Līdzīgu interesi par radniecīgām koledžām izrāda arī citas augstskolas.
