Laikā no 2010. līdz 2015. gadam profesionālās izglītības iestāžu skaitu plānots samazināt uz pusi, no pašreizējām 59 skolām atstājot tikai 33 izglītības iestādes. Tā paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas plāns, kas otrdien apstiprināts Ministru kabinetā.
Nepietiekamā finansējuma dēļ šovasar īsi pirms mācību gada sākuma steidzīgi reorganizētas jau astoņas skolas, bet viena likvidēta. Pārējo skolu liktenis oficiāli kļūs zināms 2010. gada 1. februārī, kad būs izstrādāti skolu plāna īstenošanas laika grafiki.
Lēmumiem jābūt pārdomātiem
Arodskolu direktori negribīgi atzīst, ka reformas nozarē šobrīd tieašām ir akūti nepieciešamas, taču neslēpj rūgtumu, ka tās nāk novēloti un tāpēc rada daudz neērtību un vilšanos. "Man nav nekādu pretenziju, es atbalstu reorganizāciju, jo Latvijā viennozīmīgi nav vajadzīgs tik daudz skolu, bet katram lēmumam ir jābūt pārdomātam un izpētītam," uzskata Vangažu arodskolas direktore Ilze Briņķe. Viņas vadīto skolu 8. janvārī likvidēs, un gandrīz visi tajā strādājošie jau tagad ir bezdarbnieki – septembrī uz Rīgas 3. arodskolu kopā ar visiem skolas 59 audzēkņiem aizgājuši tikai divi pasniedzēji. "Jautājums par skolas likvidēšanu bija aktuāls jau no pagājušā gada decembra. Gan bērni, gan darbinieki to uzņemtu daudz normālāk, ja viss nebūtu pārāk ievilcies. Tagad šis lēmums ir sasteigts," norāda I. Briņķe. Līdzīgu viedokli pauž arī citu arodskolu direktori, norādot, ka reformas atbalsta, taču tās nāk novēloti un pastāv risks steigā pieņemt nepietiekami izvērtētus un sāpīgus lēmumus.
Būs kompetenču centri
IZM speciālisti skaidro, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2015. gadā Latvijā vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem iedzīvotāju skaits samazināsies par 40%, sasniedzot 93 788 iedzīvotājus salīdzinājumā ar 156 053 jauniešiem šogad. Reformu mērķis ir nodrošināt stabilu speciālistu papildinājumu tautsaimniecībai, par spīti negatīvajām demogrāfiskajām tendencēm, tāpēc profesionālās izglītības iestāžu skaits tiks samazināts uz pusi, bet atlikušajām skolām sola lielas investīcijas remontdarbiem un modernizēšanai. Aptuvenie aprēķini liecina, ka tajās būtu nepieciešams ieguldīt gandrīz 250 miljonus latu. Arodskolas veidos kā kompetenču centrus, Profesionālās izglītības iestādes ar specializāciju vai pamatiemaņu apguvei, kā arī integrētās izglītības iestādes un filiāles.
Katram reģionam
Rīgā profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu piepildījums ir 90% no iespējamā, tāpēc galvaspilsētā izglītības iestāžu tīklā radikālas izmaiņas, visticamāk, neveiks. Savukārt Rīgas reģionā optimizācijas plāns paredz izveidot divus profesionālās izglītības kompetences centrus, divas profesionālās izglītības iestādes ar specializāciju (t. sk. Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu) un divas profesionālās izglītības iestādes pamatiemaņu apgūšanai (t. sk. Mālpils profesionālo vidusskolu, kura ir pašvaldības izglītības iestāde).
Kurzemes reģionā veidos divus profesionālās izglītības kompetences centrus un divas profesionālās izglītības iestādes ar specializāciju, bet trīs profesionālās izglītības iestādes kļūs par citu skolu filiālēm. Latgales reģionā paredzēts izveidot trīs profesionālās izglītības kompetences centrus un trīs profesionālās izglītības iestādes ar specializāciju. Savukārt Vidzemes reģionā ir paredzēti divi profesionālās izglītības kompetences centri un četras profesionālās izglītības iestādes ar specializāciju, kā arī trīs profesionālās izglītības iestādes pamatiemaņu apguvei. Zemgales reģionā pēc optimizācijas paliks divi profesionālās izglītības kompetences centri un divas profesionālās izglītības iestādes ar specializāciju.
