Neraugoties uz augstskolu un studentu iebildumiem, finansējums augstākajai izglītībai šogad samazināts par aptuveni desmit miljoniem latu. Valsts augstskolām nāksies izdzīvot ar 50,3 miljoniem latu, tomēr rektori prognozē, ka pēc 2009. gadā veiktajiem samazinājumiem tās jauno gadu varēs pārdzīvot veiksmīgi un ar Eiropas finansējuma atbalstu pat domāt par attīstību.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apņēmusies pēc iespējas saglabāt valsts finansēto budžeta vietu skaitu, saglabājot vienas studiju vietas bāzes izmaksas 937 latu apmērā, taču nozares studiju izmaksu koeficientus nodrošinot tikai 85% apjomā no to minimālajām vērtībām. Augstskolām šie koeficienti būs jākompensē no pašu ieņēmumiem. Pēc pērn veiktā algu samazinājuma pagaidām netiek plānots akadēmiskā personāla atalgojumu samazināt atkārtoti, arī stipendiju fondu IZM sola neaizskart.
Kopumā visās valsts augstskolās no valsts budžeta šogad plānots finansēt 25 750 studiju vietu, kas ir par 431 vietu jeb 1,6% mazāk nekā pērn. No valsts budžeta finansētajām vietām 2010. gadā 67% būs prioritāro jomu – dabaszinātņu, inženierzinātņu, vides zinātņu, veselības aprūpes –, kā arī maģistra un doktora studiju vietas.
Finansiālā situācija katrā ministrijā, kuru padotībā ir augstskolas, šogad būs atšķirīga. Kultūras ministrija un Veselības ministrija spēs nodrošināt finansējumu, lietojot ievērojami augstākas studiju izmaksu koeficientu vērtības, kā arī palielinot valsts budžeta finansētu studiju vietu skaitu 2010. gadā.
Savukārt Zemkopības ministrijas atvēlētais finansējums augstākajai izglītībai mainījies līdzīgi kā IZM pakļautībā esošajām augstskolām, taču Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) tas skars smagāk – tajā būs par 267 budžeta studiju vietām mazāk.
"Salīdzinājumā ar 12,3 miljoniem 2008. gadā 2009. gadā tie bijuši 6,3 miljoni, 2010. gadā – 5,3," norāda LLU rektors Juris Skujāns.
"Kad pieņēma budžetu uz 2009. gada otro pusgadu, mācībspēki atradās vasaras atvaļinājumā un studenti bija aizbraukuši prom, līdz ar to reakcija varēja notikt tikai ar septembri. Tas nozīmē, ka četros mēnešos izbaudījām visu to, kas bija plānots uz pusgadu. Tas bija ļoti smagi, bet tagad tas miljons izkaisās uz visu gadu. 2010. gadā to miljonu, ko noņēma valsts, taisāmies paši nopelnīt un ielikt valsts vietā, lai vēl vairāk nesamazinātu budžeta vietas. Tas nozīmē, ka zināmā mērā ziedojas darbinieki un mācībspēki, lai saglabātu valsts finansējumu pirmajā kursā," skaidro J. Skujāns.
Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts atzīst, ka jūnijā piedzīvotais šoks, kad finansējuma samazinājums augstākajai izglītībai sasniedza 67%, licis veikt taupības pasākumus, kas šogad ļaus dzīvot mierīgāk. 2008. gada nogalē RTU paredzētais finansējums 2009. gadam bijis 29 miljoni latu, bet šogad nāksies izdzīvot ar 12 miljoniem. Arī I. Knēts norāda – tā kā tēriņus bijis iespējams apcirpt tikai septembrī, kad akadēmiskais personāls atgriezies no atvaļinājuma, tas bijis ļoti smagi, bet šogad atliek vien turēties gada nogalē uzliktajos finanšu rāmjos. Lai nezaudētu budžeta vietas, RTU šogad plāno uz sava rēķina uzņemt vairāk studentu, nekā paredz valsts, lai studentu atbiruma dēļ valsts finansētās vietas nepaliktu tukšas.
Cerīgu skatu saglabā arī Daugavpils universitāte (DU). "Ņemot vērā, ka 2009. gads piespieda diezgan būtiski optimizēt savus izdevumus, ir diezgan daudz izdarīts. Ļoti daudz spiedām tieši uz administratīvā un saimnieciskā resursa sakārtošanu, rezultātā esam samazinājuši administratīvo darbinieku skaitu par 106 slodzēm. Jāpiekrīt arī pašiem – tas tikai norāda, ka valsts augstskolās laikam šī joma bija par lielu," atzīst DU rektors Arvīds Barševskis. "Darbs rit normāli, kaut arī krīzes režīmā. No šā aspekta skats uz 2010. gadu ir mazliet cerīgāks – pat ja samazinājums būs par 18%, mēs varētu dzīvot varbūt pat drusku labāk nekā pērnā gada otrajā pusgadā, kad uz četriem mēnešiem nācās nogriezt veselu miljonu," saka A. Barševskis.
Par augstskolu budžetiem un valsts finansētajām budžeta vietām būs iespējams spriest janvāra vidū, kad visas augstskolas būs noslēgušas ikgadējos vienošanās protokolus ar IZM, kuros abas puses vienojas par studiju vietu bāzes izmaksām, studiju vietu un sagatavojamo speciālistu skaitu, studējošo sociālajām garantijām paredzēto finansējumu utt. Rektori tomēr raizējas, ka gada laikā varētu sagaidīt nepatīkamus pārsteigumus, ņemot vērā, ka valsts budžetā papildus jāatrod vēl 100 miljoni latu.
"Šobrīd plāni nav nemaz tik pesimistiski, jo domājam normāli attīstīties. Tiek izstrādātas gan jaunas programmas, kas būtu jaunums reģionā un valstī, lai varētu piesaistīt vairāk studentu, gan arī par zinātni tiek domāts," atzīst A. Barševskis. Eiropas struktūrfondu (ESF) finansējums arī citām augstskolām ļauj domāt par attīstību, ieguldot līdzekļus materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai un atjaunošanai. "ESF projekti ļaus atjaunot materiāli tehnisko bāzi, bet ne budžeta vietas. Kā var uzskatīt, ka situācija nav graujoša, ja Latvijā ir visvairāk maksas studentu un jauniešiem par izglītību ir tik daudz jāmaksā," atgādina J. Skujāns.
