Pašvaldību vadītāji sola, ka izglītība 2010. gada budžetā būs galvenā prioritāte, tomēr pagājušā gada scenārijs, kad vēl dažas dienas pirms mācību gada sākuma cita pēc citas steigā tika slēgtas skolas, varētu atkārtoties – tiesa, ne tik masveidīgi.
"Pagaidām uzturēšana turpinās. Ļaunākajā gadījumā mācībās taisītu pārtraukumu, laistu bērnus mājās, un vasarā, kad maksājumi ir mazāki, atstrādātu, bet no parādsaistībām tāpat nav, kur sprukt – pagājušā gadā to izmēģinājām. Skolas slēgšana ir sāpīga visiem, tāpēc parasti cer līdz pēdējam brīdim, ka tomēr varēs atļauties to uzturēt. Lemšana notiks vasarā," saka Jaunpils novada vadītāja un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere.
Budžetu vēl neplāno
Lielākā daļa novadu pašvaldību joprojām nav lēmušas par 2010. gada budžetu, jo ir daudz neskaidrību, par jauniem nodokļiem un to iekasēšanu. Piemēram, kārtība, kādā iekasēt nekustamā īpašuma nodokli par ēkām un zemi, būs zināma tikai martā. L. Gintere norāda, ka pagaidām nav iespējams ķerties pie plānošanas, jo pašvaldību rīcībā ir tikai provizoriski skaitļi, kādi varētu būt nodokļu ieņēmumi 2010. gadā, bet nav metodikas, kā tos iekasēt. Reālā situācija nodokļu izpildē var ievērojami atšķirties no plānotā – jau izskanējušas bažas, ka jaunie nodokļi izraisīs vēl lielāku uzņēmējdarbības kritumu un martā vairs nebūs, no kā tos iekasēt.
Fakts, ka finansējums skolotāju atalgojumam šogad palielināsies, pašvaldībām situāciju neatvieglo, jo skolu uzturēšanas izdevumi pilnībā jāsedz no to budžetiem. L. Gintere atzīst, ka algas pielikums samazinās sociālo spriedzi un dažviet ļaus algot speciālistus, kurus septembrī naudas trūkuma dēļ nācās atlaist. Vienlaikus tas nozīmē papildu nodokļu ieņēmumus arī valsts kasē. "Lai būtu izaugsme, uzņēmumiem ir jābūt lielākajiem nodokļu maksātājiem, bet mums tā ir tieši skola. Budžeta nauda izstaigā cauri [skolotāju maciņiem] un atgriežas atpakaļ valsts kasē, bet ieņēmumiem ir jāpapildinās no rūpniecības vai lauksaimniecības uzņēmumiem. Nauda nevairojas, mēs tikai apgrozām valsts budžeta līdzekļus," saka Jaunpils novada vadītāja.
Netic valsts solījumiem
Ja ienākuma nodokļu summa nesasniegs prognozēto, valsts solās nākt pašvaldībām palīgā, tomēr L. Gintere pauž neticību šim solījumam, jo līdz šim valsts pretimnākšanu skolu uzturēšanā nav izrādījusi. "Tiklīdz nav naudas un maksājumi par gāzi, kurināmo, elektrību kavējas, valsts uzņēmumi sūta draudu vēstules un nogriež nost – tas ir tas, no kā mēs esam pakļautībā, jūgā un atkarībā. Viņi uzliek savas cenas tā, it kā dzīvotu citā valstī. Kad pašvaldībām budžetu samazināja par 30%, gāze pacēla tarifu par 68%," saka L. Gintere. Arī šogad situācija diez vai varētu uzlaboties, jo pašlaik valstī jāatrod nauda, par ko izmaksāt nepamatoti ieturētās pensijas.
Bērnu skaita faktors
Tomēr naudas trūkums nav vienīgais iemesls, kāpēc skolas var nākties slēgt – nozīmīgs ir arī bērnu skaits tajās. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) visas pašvaldības informējusi par finansējuma apjomu skolotāju algām līdz 31. augustam. Septembrī pieļaujamais pedagogu likmju skaits tiks pārrēķināts no jauna atkarībā no bērnu skaita skolā. Iespējams, rudenī izglītības iestādes atkal nāksies lielā steigā apvienot vai likvidēt, tomēr tas nenotiks tik masveidīgi kā pērn, jo pašvaldības ir apzinājušas skolu tīkla nepilnības un lielākoties tās novērsušas jau septembrī.
Pagaidām nav arī apstiprinājušās pesimistiskās prognozes, ka skolas varētu nākties slēgt jau janvārī. IZM mājaslapā publicētā informācija liecina, ka pirmā semestra laikā reorganizētas vairākas pirmsskolas izglītības iestādes, tomēr ne visos gadījumos tas nozīmē radikālas pārmaiņas to darbībā. Piemēram, Mārupes novadā no 1. janvāra pirmsskolas izglītības iestāde Tīraine pievienota Tīraines pamatskolai, taču Mārupes novada attīstības komitejas priekšsēdētāja Iveta Grigule norāda, ka abas izglītības iestādes atradušās apmēram 50 metru attālumā, tām bijis kopīgs ēdināšanas komplekss, bet apvienošana ļāvusi likvidēt trīs darbavietas. Vienlaikus Mārupē izdodas domāt arī par attīstību un jau jūlijā plānots atvērt jaunu bērnudārzu Zeltrīti, kura būvniecība uzsākta septembrī. Tas varēs uzņemt 250 bērnus un nodrošināt darbu jauniem pedagogiem. Iespējams, skolām Mārupes novadā šogad finansējums samazināsies, tomēr I. Grigule uzsver, ka to darbība nav apdraudēta un tās joprojām spēs turpināt savas pamatfunkcijas.
