Protestējot pret nākamgad plānoto samazinājumu augstākajai izglītībai un zinātnei, studenti plāno 1. decembrī doties gājienā no Ministru kabineta (MK) līdz Saeimai. Latvijas Studentu apvienība sākotnēji rēķinājusi, ka tajā varētu piedalīties aptuveni 2000 jauniešu.
Atšķirībā no iepriekšējā gājiena šā gada maijā šoreiz vērojama liela atsaucība no studentu pašpārvaldēm un arī aktīva studentu pašorganizēšanās. Kopējais gājiena dalībnieku skaits varētu sasniegt 4000 cilvēku. Latvijas Studentu apvienība (LSA) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL) un izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (ZZS) oficiāli iesnieguši valdībai izvirzītās prasības – ja tās netiks izpildītas, studenti 1. decembrī dosies protesta gājienā. "Kad pavasarī bija pirmais samazinājums, 5. maijā gājām no Doma laukuma uz MK. Šoreiz iesim otrādi – no MK uz Saeimu ar ideju, ka valdība mums nav palīdzējusi un Saeima ir pēdējā, kas to var darīt," skaidro LSA sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Bertāne. 1. decembris ir diena, kad Saeimā plānota budžeta apstiprināšana otrajā lasījumā.
Cieš maksas studenti
Studenti kopā ar LIZDA un Latvijas Rektoru padomi izvirzījuši trīs prasības: nesamazināt budžeta līdzekļus augstākajai izglītībai (augstskolām un koledžām), saglabāt zinātnes bāzes finansējumu 2009. gada līmenī un nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu un priekšfinansējumu Eiropas Savienības fondu projektiem. Šogad nauda augstākajai izglītībai un zinātnei jau samazināta par 48%, bet nākamā gada budžetā atlikušo summu plānots samazināt vēl par 30%, augstākajai izglītībai atņemot aptuveni 11 miljonus latu, bet zinātnei – 3,5 miljonus. Studenti pieprasa atrast iespēju nodrošināt šo summu un negrasās samierināties ar mazāku piedāvājumu, raizējoties, ka pastāv risks nākamgad vēlreiz piedzīvot kārtējo samazinājumu. Neatkarīgās novērojumi liecina, ka visstraujāk neapmierinātība aug tieši maksas studentu vidū. Finansējuma samazinājuma dēļ augstskolas ir spiestas sūtīt pasniedzējus bezalgas atvaļinājumā un pat uz laiku pārtraukt darbību. Studenti pauž neapmierinātību, ka viņi savas saistības pret augstskolu ir izpildījuši, bet tā nespēj nodrošināt pakalpojumu, par kuru studenti ir samaksājuši.
IZM piedāvā mazumiņu
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā prasīto 3,5 miljonu vietā zinātnei nodrošināt papildu finansējumu 2,155 miljonu apmērā, no kuriem 1,115 miljoni latu tiktu iegūti no valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs veiktajiem maksājumiem par valsts kapitāla daļu izmantošanu, bet viens miljons no valsts akciju sabiedrības Latvenergo peļņas daļas. Savukārt augstākajai izglītībai 11 miljonu vietā IZM no tiem pašiem avotiem sola identiskas summas, pieliekot vēl 2,89 miljonus latu no iepriekš paredzētā finansējuma valsts galvojumu apmaksai. Kopumā tie būtu 5,045 miljoni latu.
Studenti nedomā piekāpties
I. Bertāne norāda, ka šāds piedāvājums studentus neapmierina un, ja steidzami netiks rasta iespēja saglabāt finansējumu augstākajai izglītībai, studenti dosies protesta gājienā. Sākotnēji LSA valdībai izvirzījusi vēl ceturto prasību – nepieļaut valsts galvoto studiju un studējošo kredītu izsniegšanu eiro valūtā, uzskatot, ka tādējādi valsts gatavojas lata devalvācijai. "Mēs nevēlamies, lai šos kredītus izsniedz eiro. Devalvācijas gadījumā students būtu zaudētājs, jo būtu jāmaksā trīsreiz vairāk," skaidro LSA pārstāve. IZM teic, ka, pieaugot RIGIBOR likmēm, arvien vairāk naudas tiek maksāts bankām procentos. Izsniedzot studiju un studējošo kredītus eiro valūtā, izdotos samazināt maksājumus bankām un vairāk naudas saglabāt sistēmas iekšienē. Šo iemeslu dēļ arī augstskolu rektori atteikušies parakstīties zem studentu sagatavotās petīcijas un LSA nācies šo prasību izslēgt. Tomēr I. Bertāne uzsver: "Šobrīd mums nākas piekāpties, lai saņemtu rektoru atbalstu, bet studentiem šis jautājums ir varbūt pat svarīgāks par visiem citiem. Mēs gribam, lai studenti kaut kādā veidā tiktu nodrošināti pret lata devalvāciju, – tā būs prasība, pozīcija, kuru mēs aizstāvēsim. Studentiem ir nepieciešams šāds garants." Runājot par kompromisiem, studentu pozīcija ir nelokāma. "Mēs piekāptos tikai tad, ja mums neatņemtu neko," norāda I. Bertāne.
