Kļūstot par darbinieku valsts vai pašvaldību institūcijās atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai, jaunie speciālisti līdz šim varēja pieteikties uz studiju vai studējošā kredīta pamatsummas dzēšanu.
Šogad līdzekļu trūkuma dēļ jauni pieteikumi par 2010. gadu vairs netiks pieņemti. Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons norāda, ka kredītu dzēšana ieviesta, lai piesaistītu jaunos speciālistus darbam valsts iestādēs, kad tajās trūcis speciālistu, taču tagad gan skolās, gan valsts pārvaldē darbiniekus nākas atlaist un šāda papildu motivācija darbinieku piesaistei vairs nav nepieciešama. 17. decembrī pieņemts lēmums, ka valsts turpinās dzēst jau apstiprinātos kredītus, taču jauni speciālisti izredzēto sarakstā vairs netiks iekļauti.
Cer atsākt 2011. gadā
Izglītības un zinātnes ministrijas Kredītu dzēšanas komisiju sasauc reizi gadā, taču šogad naudas trūkuma dēļ jauni Ministru kabineta rīkojumi par studiju un studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem netiks sagatavoti. "Viens no kredītu dzēšanas mērķiem bija piesaistīt jaunus cilvēkus ar augstāko izglītību darbam šajās profesijās, jo trūka speciālistu. Pašlaik jau ir otrādi – nav darba skolotājiem, un arī valsts pārvaldē cilvēki paliek bez darba. Grūti būtu pamatot kredītu dzēšanu MK," saka J. Ķirsons. Ja 2–3 tūkstošus latu liels studiju kredīts saņemts uz 10 gadiem, gadā attiecīgās profesijas pārstāvis no valsts varētu saņemt 200–300 latu. "Mēnesī tie ir kādi 20 lati klāt. Ja to pieliek pie algas, nav tā, ka kāds tāpēc mainīs darbu un skries strādāt uz skolu vai valsts iestādi. Bonuss nav tik ļoti ievērojams, bet arī tas ir labi, jo skolotājiem alga ir maza – šādu dzēšanu var uztvert kaut vai kā morālo atbalstu," atzīst J. Ķirsons. Studiju un zinātnes administrācija cer, ka studiju kredītu dzēšanu izdosies atjaunot, tiklīdz ekonomiskā situācija valstī uzlabosies. "Mūsu ierosinājums ir jaunus MK rīkojumus par kredītu dzēšanu sagatavot, sākot ar 2011. gadu," norāda
J. Ķirsons.
Kredītu vairāk un lielāki
Profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem dzēš kredīta pamatsummu, katru gadu apstiprinājis Ministru kabinets (MK). Lielākais īpatsvars šajos sarakstos bijis izglītības jomas speciālistiem – 2008. gadā kredītu dzēšana uzsākta 238 pedagogiem. Sarakstā iekļauti 50 sociālās jomas un 19 kultūras jomas speciālisti. 2008. gadā kredītu dzēšana uzsākta arī 11 veselības aprūpes speciālistiem. Profesiju sarakstu noslēdz
45 valsts pārvaldes ierēdņi un Tiesībsarga biroja darbinieki. Ņemot vērā, ka kredītņēmēju skaits un mācību maksa pēdējos gados arvien palielinās, tai līdzi audzis arī kredītu dzēšanai nepieciešamais finansējums. 2002. gadā paredzēti 26 793 lati, bet 2008. gadā summa sasniegusi 310 688 latus.
Atmaksā, kamēr strādā
Apstiprinot kredīta dzēšanu, valsts nenomaksā visu summu uzreiz – to atmaksā tad, ja kredīta ņēmēja pamatdarbavieta ir iekļauta MK noteiktajā profesiju sarakstā. Līdz šim par katru pilnu nostrādāto gadu kredīta ņēmējam dzēš 10 procentus no kredīta pamatsummas. Ja tas strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru pilnu nostrādāto gadu tiek dzēsti 5% no kopējās kredīta summas.
Tiesa, valsts arī turpmāk pilnā apmērā turpinās dzēst studiju un studējošā kredītus, procentus un līgumsodus, ja kredītņēmējs ir miris vai kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu.
***
UZZIŅAI
Kredītu dzēšanai izlietoto līdzekļu dinamika (kredīta ņēmējs strādā valsts vai pašvaldības institūcijā noteiktā profesijā), latos
2008. gadā Latos:
Studiju 423 168 626
Studējošo 240 142 062
Kopā 663 310 688
2007. gadā: Latos:
Studiju 423 153 811
Studējošo 240 140 949
Kopā 663 294 760
2006. gadā: Latos:
Studiju 464 76 647
Studējošo 199 117 757
Kopā 663 194 404
2005. gadā Latos:
Studiju 423 40 754
Studējošo 240 75 690
Kopā 663 116 444
2004. gadā Latos:
Studiju 177 24 520
Studējošo 200 64 446
Kopā 377 88 966
2003. gadā Latos:
Studiju 177 13 967
Studējošo 200 29 488
Kopā 377 43 455