Māris Krautmanis / Autori

Pašlaik “Maxima” lielveikalos “Valmieras” sviests 180 gramu paciņā nopērkams par 1,99 eiro (ar “Paldies” kartes atlaidi). “Rimi” lielveikalos “Latgales piena” ražotais sviests 200 gramu paciņās nopērkams par 2,29 eiro (ar “Rimi” kartes atlaidi). Necik daudz neatšķiras lēta, bet gana kvalitatīva sviesta cena arī citos lielveikalu tīklos. Kur panika? Nav panikas. Taču ir sajūta, ka sviesta cena vairs nav vecā – tā aug un aug.

Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins katru gadu saka Jaungada uzrunu, un bieži tā ir sākusies ar vārdiem “aizvadītais gads Krievijas iedzīvotājiem nebija viegls...”. Jādomā, ka šajā gadumijā viņam būs pamats tā vērtēt arī 2024. gadu.

Kopš 2009. gada katru gadu ir nemitīgi pieaudzis strādājošo skaits 60–64 gadu vecumā. Pēdējo 15 gadu laikā viņu skaits ir pieaudzis no 28 tūkstošiem uz 78 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ja 19. decembrī Saeima nobalsos par Reini Bērziņu kā par Latvijas Bankas prezidentu, smagi laiki turpināsies ne tikai Latvijas valstij, Latvijas Bankai vai Saeimai, bet gan smagi laiki sākies pašam Latvijas Bankas prezidentam – viņam būs ko pasvīst, jo tas var sanākt devītais amats, kuru viņš vienlaikus ieņems.

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Jo vairāk valsts eksportē, jo labāk. Eksportējot nauda ienāk no ārienes, un valsts var vairāk atļauties sociālām lietām, aizsardzībai un visām vajadzībām. Tās ir darba vietas, lielākas algas, augsme un plauksme.

5. decembra saiets Augstākās tiesas (AT) Senātā liek domāt, ka tur pārstāvētā Aivara Lemberga apsūdzēšanā un notiesāšanā iesaistītā Ģenerālprokuratūras esošo un bijušo darbinieku delegācija senatorus apmeklējusi ar mērķi palīdzēt pareizāk izlemt par kasācijas instancei iesniegto sūdzību.

Sacensībā par aizvien lielāku iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvija turas apmēram vienā līmenī ar Igauniju, bet stipri atpaliek no Lietuvas. 2024. gada ekonomikas attīstības dinamikas skaitļi rāda, ka dažas citas valstis kāpina tempu, bet Latvija nē – tā kā trūkst gaisa, tā kā skrien, bet nevar lāgā paskriet ātrāk.

Ik dienu sabiedrībai tiek stāstīts, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare Latvijā aug strauji, sen vairs nav tādas platas digitālās plaisas (“digital gap”), kāda pirms 20 gadiem bija starp “vecajām” un “jaunajām” Eiropas Savienības valstīm ap gadsimtu miju, visās jomās jaunās tehnoloģijas tiek daudz izmantotas, tur strādā gudri un augsti izglītoti cilvēki. Tomēr statistikas dati ir nepielūdzami. Tie rāda, ka Latvijas IKT atpaliek no Igaunijas, bet vēl trakāk no Lietuvas, kura pēdējo četru gadu laikā ir veikusi fantastisku uzrāvienu. Kāpēc tas tā? Kas Latvijā varbūt tiek darīts nepareizi?

Latvijas Televīzija (LTV) ir nolēmusi pārtraukt darba attiecības ar sporta komentētāju Anatoliju Kreipānu. “LTV vēlas piesaistīt jaunus cilvēkus, bet runa ir, piemēram, par jaunu profesionālo iespēju piedāvāšanu LTV Sporta redakcijas štata darbiniekiem vai tādu cilvēku piesaistīšanā, kuri iepriekš nav sadarbojušies ar LTV sacensību komentēšanā,” publikai paziņoja LTV Mārketinga un komunikācijas daļas direktore Anita Jansone. Lēmuma pamatā neesot Anatolija Kreipāna vecums.

Latvija parakstījusi sadarbības memorandu ar uzņēmumu "Microsoft", ar ko valsts apņemas turpināt Nacionālā mākslīgā intelekta centra attīstību un veicināt mākslīgā intelekta izmantošanu valsts pārvaldē. Atdevi no sadarbības pamanīsim pavisam drīz – sarunā ar “nra.lv” sola ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), un Latvijai nodrošinātas straujākas izaugsmes iespējas, paziņoja "Microsoft" vadītājs Baltijas valstīs un Ukrainā Leonīds Polupans.

Amerikas Savienotajās Valstīs par tradīciju ir kļuvis vēlēšanās zaudējušos prezidentus dēvēt par “klibām pīlēm”. Laiku līdz nākamā prezidenta inaugurācijai viņi izmanto, lai kaut kā atstātu par sevi labas atmiņas vēsturē, lai pielabotu kādas kļūdas, un viņu lēmumi mēdz būt diezgan kleini un vārgulīgi. Šāds “klibās pīles” periods pašlaik ir aizejošajam prezidentam Džo Baidenam, taču viņš pašlaik demonstrē apbrīnojamu žiperīgumu – viņa pēdējie lēmumi ir asi, drosmīgi... un arī bezkaunīgi.

Saules paneļi ir brīnišķīga lieta – tie ražo “zaļo enerģiju”, kas atbilst Eiropas Savienības ideoloģijai enerģētikā pēc iespējas vairāk aizstāt fosilos resursus ar atjaunīgiem. Taču ir arī blaknes – pienāks laiks, kad nolietotos saules paneļus, kā arī iekārtas strāvas pārveidošanai (transformatorus) un uzglabāšanai (akumulatorus) vajadzēs utilizēt.

Pagājušā gada augustā Krievijas rubļa kurss sasniedza psiholoģiski nepatīkamo 100 rubļu pret vienu ASV dolāru robežu. Trešdien Krievijas Centrālās bankas oficiālais kurss jau sasniedza 108 rubļus par ASV dolāru, kas ir zemākais Krievijas naudas kurss kopš 2022. gada 17. marta. Ārvalstu valūtu tirgos rubļa vērtība trešdien bija vēl zemāka – dažviet pat tuvu 115 rubļiem par dolāru. Attiecīgi pret eiro tas ir apmēram 120 rubļu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno lauzt līgumu ar Latvijas Jātnieku federāciju (LJF) par sporta centra “Kleisti” apsaimniekošanu. Process notiek ļoti strauji. Jātnieku sporta aprindās tas ir izsaucis neizpratni, sašutumu, neziņu par nākotni. LJF vērsusies pie valsts augstākajām un atbildīgajām amatpersonām un izklāstījusi savus apsvērumus, lūdzot apturēt ministrijas centienus.

Otrdien Ministru kabineta ēkai Brīvības bulvārī 36. logos ugunis dega līdz ļoti vēlai stundai – valdība lēma, ko turpmāk darīt ar “Rail Baltica” projektu. Dažbrīd sēdes laikā valdības locekļu vārdu apmaiņa skanēja paaugstinātos toņos kā kādos gāganu karos.

Daudziem Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem no 1. janvāra iznāks saskarties ar pārsteigumu, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālam “latvija.lv” vairs nevarēs piekļūt ar populāro autentificēšanās metodi, izmantojot internetbanku. Tāpēc labāk laikus saprast, kas notiek, un rīkoties tā, lai rodas mazāk neērtību.

“Igaunijai ir jāatmet jebkādas ilūzijas par nacionālās aviokompānijas iespējām pastāvēt,” trešdien sacīja infrastruktūras ministrs Vladimirs Svets pēc paziņojuma, ka Igaunijas nacionālā aviokompānija “Nordica” uzsāk bankrota procedūru. Latvijas lietpratēji aviācijas jautājumos “nra.lv” pauž nožēlu par igauņiem un skepsi par mūsu aviokompānijas izdzīvošanas iespējām. Nav sasniegts neviens no mērķiem

Ne tikai ļaužu subjektīvas sajūtas, bet arī objektīva statistika rāda, ka pārtikas cenas veikalos aug un aug, bet ienākumi nepalielinās. Latvietis raudādams maksā par pienu, gaļu un maizi tikpat daudz kā bagātais vācietis un vairāk nekā lietuvietis un polis.

Ekonomistu domnīcās bieži skan viedoklis, ka Latvijas komercbankas kūtri kreditē tautsaimniecību, jo pēdējā laikā ir varējušas bez riska gūtu neadekvātu peļņu tikai uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju rēķina. Valdībā jau ir atbalstīts un kopā ar budžeta likumu tiek virzīts solidaritātes iemaksas likumprojekts, kas liks bankām dalīties ar savu virspeļņu vai arī demonstrēt lielākus kreditēšanas apjomus. Kādi ir kreditēšanas apjomi, vai tiem ir tendence pieaugt? Kāds ir baņķieru viedoklis par solidaritātes iemaksu likumu? “Nra.lv” saruna ar četru lielāko komercbanku amatpersonām.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņa grupā “Visas preces un pakalpojumi” 2024. gada oktobrī, salīdzinot ar 2020. gada oktobri, patēriņa cenas ir palielinājušās par 34,5%. Tas nozīmē, ka pirktspēja 100 eiro apmērā 2020. gada oktobrī ir vienāda ar 134,50 eiro 2024. gada oktobrī.

Par valsts budžetiem pirms to apstiprināšanas diskutē arī Igaunijas un Lietuvas parlamentos. Ar bažām jāraugās, vai, cik daudz un kurās jomās Latvija nākamgad vēl vairāk turpinās atpalikt no kaimiņiem. Salīdzinot triju valstu budžetu rādītājus, lien ārā Latvijas āža kāja – nemākam pelnīt, alkstam aizņemties un trallināt.