Pat regulārā telpu izīrēšana pasaulē pretrunīgi vērtētajai deju grupas “Shen Yun” komandai acīmredzami nav spējusi aizpildīt caurumu Dailes teātra budžetā. No dejotāju soļiem knapi pieklusušo rīboņu teātra cellēs nomaina asaras – tiek atlaisti aktieri, jo naudas nav. Tā bija un izbija...
Bez Raimonda Paula piekrišanas tiek rīkots viņa vārdā nosaukts lielkoncerts un tirgotas biļetes uz “Raimonda Paula dziesmu svētkiem”. Vēl trakāk – šo dziesmu svētku organizētājam Jānim Ķirsim piederoša SIA “AUSS Media” reģistrējusi kā savu preču zīmi “RAIMONDA PAULA DZIESMU SVĒTKI Manai Dzimtenei”. Kam lai sūdzē bēdu Maestro, kam?*
Venecuēlas Bolivāra republikas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana un aizvešana uz ASV ir pamatīgi pārsteigusi un satricinājusi gan šīs valsts sabiedrību, gan plašsaziņas līdzekļus.
Pirms Ziemassvētkiem nogranda skandāls ap Raimonda Paula vārda izmantošanu privāta lielkoncerta organizēšanā bez Maestro piekrišanas. Izskatās, ka bēda ir vēl lielāka – zem lielkoncerta “Manai Dzimtenei” slēpjas pārdomāti izvērsta biznesa shēma, kuras patiesais mērķis zināms vien pašiem organizētājiem, bet formālais un publiski tiražētais, goda izrādīšana tautā mīlētajam maestro Raimondam Paulam – pie šādiem secinājumiem noved datu izpēte Uzņēmumu reģistrā un to salīdzināšana ar pašu organizatoru publiskā telpā sniegto informāciju.
Kad ej gar skaisto jūgendstila pērli Alberta ielā 13, var dzirdēt, kā tur iekšā šķind nauda – vairākas nevalstiskas organizācijas, kas reģistrējušās šajā adresē, aktīvi strādā, lai kopīgi apgūtu Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) dotu naudu. Organizācijas ir vairākas, bet personas, kas tajās ir amatos, bieži vien ir vienas tās pašas – no viena aktīvistu loka.
Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā aizvadītais 2025. gads ir bijis traku iekšpolitisku kaislību piesātināts, bet ekonomikā tomēr kopumā labāks nekā trīs vai četri iepriekšējie gadi. Vairākos makroekonomikas un nozaru rādītājos kaimiņi Latviju apsteidz, taču nevar teikt, ka Igaunijas attīstības dinamika būtu īpaši pārāka par mūsējo.
Latvija vairākos būtiskos statistikas rādītājos ir Eiropas Savienības (ES) valstu lejasgalā, atpaliek arī no Igaunijas un Lietuvas. Tas acīmredzami ir saistīts ar sistēmiskiem trūkumiem valsts darbinieku atlasē – politikā un valsts pārvaldē darbojas nevis paši enerģiskākie, spējīgākie un izglītotākie, bet pavāji kadri. Kā no šīs ķezas tikt ārā? Piedāvājumi ir dažādi.
Kaimiņzemēs Lietuvā un Igaunijā cilvēkiem labs prāts, un pirms Ziemassvētkiem pierima kaismīgā politiskā cīņa, kas atsāksies janvārī. Lietuvā tad turpināsies skandalozā Lietuvas Radio un televīzijas likuma izskatīšana, savukārt Igaunijā pēc oktobrī notikušajām pašvaldību vēlēšanām 79 dažādu līmeņu pašvaldībās ir ievēlētas to amatpersonas, kas sāks strādāt un rādīt, ko prot. Taču ir arī citas aktuālas lietas, par kurām lasiet šajā “nra.lv” Baltijas plašsaziņas līdzekļu apskatā.
Eiropas Komisija decembrī ir publicējusi datus, kas raksturo dzīves līmeni Eiropas Savienības (ES) valstīs, un attiecīgi var spriest arī par ES valstu ekonomiku veselību. Latvija tajos ir lejasgalā un pašā pēdējā vietā.
Pret Ogres mēru Egilu Helmani šomēnes ir bijuši pastiprināti centieni dabūt viņu nost no amata par katru cenu. Tiek apcerēts viņa veselības stāvoklis, un opozicionāri cer, ka viņš nedabūs pielaidi valsts noslēpumam. Taču vismaz pagaidām nekas nav sanācis.
Pagaidām vēl nav sarēķināts, cik liels būs šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Latvijā, taču var nojaust, ka šogad vairs nebūs tik vājš rezultāts kā pērn. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 3. ceturksnī salīdzināmajās cenās IKP bija palielinājies par 2,5% (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati).
Interneta sociālajos tīklos izplatīti apokaliptiski paziņojumi, ka “Austrālijā, Francijā un Vācijā tagad ir atceltas Jaungada svinības”, Francijas kultūra “izdara pašnāvību” un tādā garā. Taču tik traki patiesībā nav – daudzi iepriekš plānotie pasākumi tiešām ir atcelti, taču Austrālija, Francija un Vācija svinēs gan Ziemassvētkus, gan sagaidīs jauno gadu.
Bez apcietināšanām un aizturēšanām Igaunijā vēl turpinās ņemšanās ap partijas “Isamaa” iespējamo nelikumīgo finansēšanu; Lietuvā nerimstas skandāls par valsts raidorganizācijas LRT likuma grozījumiem.
Ukrainas miera sarunas ir apstājušās viena galvenā jautājuma dēļ: kā piespiest Ukrainu atteikties no tā, ko Kremlis nav spējis iekarot kara laikā – no visa Donbasa reģiona?
Kamēr daļa politiķu Latvijā cer, ka izdosies Sabiedriskajam medijam iedvest vēlmi aktīvāk aizstāvēt nacionālās intereses un vietējo ekonomiku, tikmēr politiķi Lietuvā jau ķērušies pie konkrētiem darbiem, kas ļautu ieceres īstenot administratīvā kārtā. Izskatās, ka Latvijai tas viss vēl stāv priekšā.
Kamēr Latvijā Saeima ar dievpalīgu ceturtdien pieņēma valsts budžetu, uzklausot opozīcijas politiķu kritiku par valsts parāda palielināšanu, birokrātijas nemazināšanu un naudas netaupīšanu, kaimiņvalstī Lietuvā iekšpolitiskās kaislības pagājušajā nedēļā sita augstu vilni. Rāmāka nedēļa bija Igaunijā, taču arī igauņiem ir problēmas, kas grauž kā grants grauds kurpē – jau vairākus mēnešus vislielākā inflācija eirozonā.
Saeimas deputāti trešdien sāka un ceturtdien pabeidza galīgajā lasījumā pieņemt 47 nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus un apstpinaja likumu par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.
Latvijas 100 gudrākās galvas – tautas priekšstāvji, Saeimas deputāti – trešdien uzsāka valsts budžeta likuma izskatīšanu. Jau pirms pulksten deviņiem rītā deputāti sāka pulcēties plenārsēžu zālē Jēkaba ielā Rīgā, kādreizējā Vidzemes bruņniecības namā.
Traģiskā nopūtā biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMEP) paziņojusi, ka tā vairs neturpinās darbu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļu kandidātu atlasē. Divas iepriekš Saeimai piedāvātās kandidatūras deputāti noraidīja. Liberāļi krituši dziļā aizvainojumā.
Ja nekādi melnie kaķi nepārskries pār Jēkaba ielu, jādomā, ka triju dienu laikā un, iespējams, pat ātrāk Saeimā pabeigs budžeta likuma izskatīšanu otrajā, galīgajā lasījumā.
Vai “strādā” valdības pārstāvju un uzņēmēju maijā parakstītais memorands par pārtikas cenām? Vai mūsu sajūtas par cenām atbilst statistikas skaitļiem? Kāda ir pārtikas cenu situācija Latvijā, salīdzinot ar Baltijas kaimiņvalstīm?