“Mana balss neko nemainīs... Ko nu es – no vienas manas balss nekas nav atkarīgs... Vai tad vienai balsij ir kāda ietekme...” šādas ēzelīša Ī-ā atrunas, lai neietu uz 15. Saeimas vēlēšanām, lieto sliņķi, kuri pēc tam tikpat gaužas, cik valdība slikta, cik Saeima ļauna. Ir jāvīkšas, jāaun kājas un jāiet vēlēt!
Degvielas tirgotāji šonedēļ ir nodemonstrējuši cirka cienīgu ekvilibristiku, vispirms paceļot cenu, bet ceturtdien to nolaižot.
Tomēr akcīzes nodokļa samazināšana Latvijā no 1. oktobra dīzeļdegvielai un benzīnam ir radījusi satraukumu gan Igaunijā, gan Lietuvā. Igauņu satraukums ir mierīgs, bet lietuvieši satraucas ne pa jokam.
Pētījumu kompāniju “Latvijas fakti” un “Faktu logs” veiktās aptaujas rezultāti uzrāda, ka tauta premjera amatā vislabprātāk redzētu Andri Kulbergu (“Apvienotais saraksts”). Nebūtu ne vainas arī Viktoram Valainim (ZZS) un Aināram Šleseram (“Latvija pirmajā vietā”).
Septembris zemniekiem ir rosīgs mēnesis, jo jāpabeidz gan ražas novākšana, gan jāsagatavojas ziemai. Un tad vēl jārēķina, vai var cerēt uz peļņu, ja dīzeļdegvielas un minerālmēslu cenas kāpj debesīs. Latvijas zemkopji šajā vasarā bija diezgan labā situācijā, salīdzinot ar Eiropas dienvidu un centrālo valstu kolēģiem, kuru sējumi un dārzi cieta no karstuma un sausuma.
Ja arī mūsu kaimiņvalstis neieviesīs striktus liegumus Krievijas graudu tranzītam tad jēga no mūsu apņēmības liegt tiem ceļu pilnīgi nekāda – ieņēmumi par pārvadājumiem un pārkraušanu tiks Lietuvai vai Igaunijai, bet mēs ar ubaga tarbu kaklā varēsim klanīties starptautiskiem aizdevējiem par kārtējo naudas devu.
Demisionējušā labklājības ministra Reiņa Uzulnieka nedienas mudina paraudzīties uz alkohola un politiķu attiecību evolūciju Latvijā. Politiķu iekļūšana ķibelēs alkohola dēļ nav nekas jauns nedz mūsu valstī, nedz pasaulē. Mainās vienīgi sabiedrības attieksme pret alkoholu – redzama nepārprotama virzība uz nulles toleranci.
Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūra (RITA) ir izpelnījusies asu nozares kritiku un sabiedrības neizpratni par izsludināto 300 000 eiro vērto iepirkumu, lai divu gadu garumā reklamētu Rīgu un uzturētu tās kontu vietnē “LinkedIn”.
Izskatās, ka degvielas cena divi eiro par litru vēl nav ciešanām gals. Jo ģeopolitiskā situācija pasaulē ir diezgan drūma, un nav arī kādu gaišu stariņu, kas varētu priecēt aci. Ja nekas uz labu nemainīsies, jau ne pārāk tālā nākotnē divi eiro šķitīs lēti, un cena sāks tuvoties nākamajai “psiholoģiskajai robežai” – trim eiro. Vai tāpēc ļaudis mazāk brauks ar auto?
Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena pašlaik svārstās 79,52–81,25 eiro/MWh robežās. Gāzes cenu kāpums biržā var būtiski ietekmēt energoresursu cenas gaidāmajā ziemas sezonā.
Jekaterina un Sergejs iemācījās somu valodu un atrada darbu, taču viņiem draud deportācija uz Krieviju. Pēc Somijas ārzemnieku likuma grozījumiem, 103 pieteikumi uzturēšanās atļaujām drošības nolūkos tika noraidīti tieši tāpēc, ka pretendenti iepriekš bija lūguši patvērumu, raksta sabiedriskais medijs “Yle”. Jekaterina un Sergejs Arapovi divus ar pusi gadus gaidīja pirmo Somijas Imigrācijas dienesta lēmumu par savu patvēruma pieteikumu.
Lai gan atbildīgas amatpersonas saka, ka pie Vanšu tilta pārbūves celtnieki ķersies klāt tikai pēc gada, jau tagad rīdziniekiem un citu pilsētu iedzīvotājiem ir pamats kļūt bažīgiem – kas notiks, kad tiltu slēgs pilnīgi vai daļēji, kādos sastrēgumos būs jāsēž?
Dīzeļdegvielas cena virknē lielāko mazumtirdzniecības tīklu brīvdienās pārkāpa pāri divu eiro par litru slieksnim, un vairs tikai zemo cenu degvielas uzpildes stacijās (DUS) tā ir 1,974. Arī 95E markas benzīna cena pamazām kāpj un tuvojas divu eiro atzīmei.
Valsts augstākajām amatpersonām nākas mierināt tautu, ka Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainīts un tieša militāra iebrukuma risks valstij pašlaik ir zems. Taču saglabājoties ikdienas riski saistībā ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem un hibrīdkara izpausmēm.
Parasts plastmasas maisiņš dabā sadaloties aptuveni 400 līdz 1000 gadu laikā. Plastmasa pilnībā nepazūd, bet saules gaismas un ūdens ietekmē sadalās sīkās daļiņās jeb mikroplastmasā, kas turpina piesārņot vidi.
“Aizbrauca nesamaksājis!” iesaucas degvielas uzpildes stacijas (DUS) pārdevēja Ilze, noraugoties caur skatlogu, kā zilas krāsas “Ford” automašīna izbrauc no DUS uz ielas un pazūd aiz kokiem. Mierinu, ka varbūt attapsies, atgriezīsies un samaksās. “Jā,” viņa nopūšas. Šis esot jau trešais gadījums dažu dienu laikā. Tie gan gandrīz vienmēr esot aizmāršas, nevis tīši ļaundari – cilvēki nezin kāpēc savā prātā mēdz nodomāt, ka ir samaksājuši, taču nav.
Kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir milzu posts. Sekas tā īsti vēl nav aptvertas. Līdzīgi gadījumi mēdz būt arī citviet pasaulē, turklāt nozagto datu apjomi ir daudz iespaidīgāki nekā tie, ko iespējams “izķeksēt” no salīdzinoši mazās Latvijas. Datu noplūdēs cietušo klubiņā ir arī Polija, kurā ir 36,6 miljoni iedzīvotāju. Hakeri ir nozaguši 19 miljonu privātpersonu datus.
Latviju naktī uz svētdienu skāra lielākā vētra kopš 2005. vai varbūt pat kopš 1967. gada. Lūza koki, un plīsa vadi, cilvēki nevarēja sazvanīties, svētdienas rītā elektroapgāde bija traucēta 277 tūkstošos mājsaimniecību. Neticami, ka bojā gāja tikai viens cilvēks. Vēl cietuši 14 cilvēki, no kuriem daži diezgan smagi.