Līdzās ārkārtas stāvokļa izmaiņām sabiedrības ikdienas paradumos un gaitās kultūras joma, galvenokārt skatuves mākslu kontekstā, procesa izpratnē atrodas savdabīgā starpstāvoklī – aktīvā ražošana nolikta uz pauzes, toties skatītājam pārcelšanās uz digitālo vidi radījusi teju vai Leiputrijas sajūtu.
Pāris dienas pirms starptautiskās satiksmes pārtraukšanas Rīgā ar divām publiskām lekcijām viesojās operkritiķis Vadims Žuravļovs, Youtube kanāla Dievu mijkrēslis (Sumerki bogov) veidotājs. 12. marta vakarā koncertzālē Artissimo viņš dalījās pārdomās par tēmu Primadonnu laikmeta beigas, bet 13. martā aplūkoja šī gada simtgadnieka – Zalcburgas festivāla – vēsturi.
Lielā mūzikas balva joprojām ir Latvijas valsts augstākais apbalvojums mūzikā. Tam ir zināms prestižs un publiskas atzinības svars, kas, iespējams, gadu gaitā noturēts pat veiksmīgāk nekā citās nozarēs.
13. februārī pārpildītā Lielās ģildes zālē skanēja Mocarta un Bruknera mūzika. Reizēm būtiskāks par tik būtisko novatorismu jaunradē ir apliecinājums klasikas nemainīgajai pašvērtībai kvalitatīvā interpretācijā.
Vadības maiņa Latvijas Nacionālajā operā un baletā, kā jau ierasts, nākusi ar zināmu viļņošanos un pārmaiņām, kuras lielākoties skar teātra iekšējo dzīvi un publikai paliek neredzamas, ja vien tām uzmanību nepievērš mediji.
Intriģējošais fakts, ka orķestris Kremerata Baltica uzaicinājis jauno un daudzsološo pianistu Georgiju Osokinu par savu rezidējošo pianistu, 8. februārī aizvilināja uz Dzintaru koncertzāli klausīties Vaska, Bartoka un Šopēna mūziku.
Vijolnieces Vinetas Sareikas viesošanās Latvijā allaž ir notikums – gan muzicējot kopā ar simfonisko orķestri, gan spēlējot kameransamblī Artemis. No jaunas, daudzsološas mākslinieces izveidojusies harismātiska interprete ar plašām muzikālajām interesēm un vērīga pedagoģe topošajiem kolēģiem Berlīnes Mākslu akadēmijā un Karalienes Elizabetes kapelā Briselē.
Pilnā sparā svinot Bēthovena 250. jubileju, koncertu kalendārā parādās arvien vairāk labi zināmu un arī mazāk atskaņotu pēdējā Vīnes klasiķa opusu. Savukārt Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris 31. janvārī savā ziemas rezidencē Lielajā ģildē atskaņoja Trešo simfoniju, kura krāšņi izskanēja arī vasaras nogalē Rēzeknes Gorā orķestra Vasarnīcā. Taču koncerta pirmajā daļā Andris Poga diriģēja Māleru – šoreiz dziesmas no vokālā cikla Zēna brīnumrags, kurās solo partija bija uzticēta vācu baritonam Johannesam Heldam.
Ingas Tropas iestudētā Zalkša līgava pēc Aspazijas lugas Zalša līgava motīviem Jaunajā Rīgas teātrī ir konceptuāli drosmīgs mēģinājums atdzīvināt lugu, kura Latvijas teātra vēsturē iestudēta tikai vienu reizi uzreiz pēc uzrakstīšanas 1928. gadā (rež. A. Mierlauks).
Nedēļas sākumā Jaunajā Rīgas teātrī jau piekto reizi notika NN nakts jeb kritiķa Normunda Naumaņa vārdā nosauktās gada balvas mākslas kritikā pasniegšanas ceremonija.
Lai gan savulaik rakstīts Lieldienām un pirmatskaņots 1742. gada 13. aprīlī Dublinā, Georga Frīdriha Hendeļa Anglijas perioda oratorija Mesija ir viens no populārākajiem opusiem Ziemassvētku laika garīgajā mūzikā.
Režisors Elmārs Seņkovs ir viens no tiem māksliniekiem, kas nebaidās un nevairās no klasiķiem, cenšoties iedziļināties un izprast pagātnes dižgaru mantojumu. Vienlaikus viņš apzinās, ka to iestudēšana mūsdienu publikai piedāvā tikpat daudz risku, cik iespēju.
Novembris Latvijā ir svētku mēnesis. 11. novembrī pieminam Brīvības cīņās kritušos, noliekot svecīti Daugavmalā, 18. novembrī svinam Latvijas dzimšanas dienu, šogad jau simtu pirmo.
Franču čellistu Žanu Gijēnu Keirasu Latvijas klausītāji iepazina 2015. gadā koncertējam kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga. Toreiz par viņa spēlēto Haidna Do mažora čellkoncertu līdzās norvēģa Rolfa Vallina Ground karstās diskusijās iesaistījās gan muzikologi, gan mūziķi, spriežot par tradīcijas un novatorisma attiecībām klasikas interpretācijās un jūsmojot par čellista meistarību laikmetīgajā mūzikā.
Spēlēju, dancoju, sākotnēji Raiņa spalvas rakstīts, ir viens no latviešu dramaturģijas būtiskākajiem darbiem. Dažādos vēstures posmos un sociālvēsturiskajos apstākļos tas kalpojis par nacionālās kultūras un pašapziņas veidošanas un uzturēšanas komunikācijas kodu.
Enerģijas bumba, savdabīga dinamo mašīna, kas spēj elektrizēt klātesošos Homo novus festivāla apmeklētājus – tā īsumā varētu raksturot beļģu mākslinieces Mītas Varlopas un viņas domubiedru izrādes.
Ar ierasto galā koncertu 5. septembrī sākusies kārtējā sezona Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Latvijas simtgades vilciņa griešanās inerce pamazām aprimst, arī opernama 100. sezona pavadīta, zeltītie baneri no fasādes novākti, jo laiks iet un «izrādei jāturpinās».
Latvija ir mūzikas festivālu lielvalsts, īpaši vasarās, kad, par spīti atvaļinājumu sezonai, izcilu kultūras notikumu kalendārs tā vien aicina doties izbaudīt gan Latvijas unikālo koncertzāļu infrastruktūru, gan iemēģināt dažādas tradicionālās un netradicionālās koncertpieredzes gan pilsētās, gan laukos.
