\\Autori

LMLauma Mellēna

Vakar, 11:00
Režisors Elmārs Seņkovs ir viens no tiem māksliniekiem, kas nebaidās un nevairās no klasiķiem, cenšoties iedziļināties un izprast pagātnes dižgaru mantojumu. Vienlaikus viņš apzinās, ka to iestudēšana mūsdienu publikai piedāvā tikpat daudz risku, cik iespēju.
 
21.nov
Novembris Latvijā ir svētku mēnesis. 11. novembrī pieminam Brīvības cīņās kritušos, noliekot svecīti Daugavmalā, 18. novembrī svinam Latvijas dzimšanas dienu, šogad jau simtu pirmo.
 
6.nov
Ingas Tropas iestudētā Alise Brīnumzemē bija, iespējams, viena no gaidītākajām šīs sezonas pirmizrādēm.
 
17.okt
Franču čellistu Žanu Gijēnu Keirasu Latvijas klausītāji iepazina 2015. gadā koncertējam kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga. Toreiz par viņa spēlēto Haidna Do mažora čellkoncertu līdzās norvēģa Rolfa Vallina Ground karstās diskusijās iesaistījās gan muzikologi, gan mūziķi, spriežot par tradīcijas un novatorisma attiecībām klasikas interpretācijās un jūsmojot par čellista meistarību laikmetīgajā mūzikā.
 
3.okt
Spēlēju, dancoju, sākotnēji Raiņa spalvas rakstīts, ir viens no latviešu dramaturģijas būtiskākajiem darbiem. Dažādos vēstures posmos un sociālvēsturiskajos apstākļos tas kalpojis par nacionālās kultūras un pašapziņas veidošanas un uzturēšanas komunikācijas kodu.
 
27.sep
Enerģijas bumba, savdabīga dinamo mašīna, kas spēj elektrizēt klātesošos Homo novus festivāla apmeklētājus – tā īsumā varētu raksturot beļģu mākslinieces Mītas Varlopas un viņas domubiedru izrādes.
 
13.sep
Ar ierasto galā koncertu 5. septembrī sākusies kārtējā sezona Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Latvijas simtgades vilciņa griešanās inerce pamazām aprimst, arī opernama 100. sezona pavadīta, zeltītie baneri no fasādes novākti, jo laiks iet un «izrādei jāturpinās».
 
4.sep
Vokālā kamermūzika, solodziesmas, Lieder – tas ir žanrs, kas akadēmiskās mūzikas pasaulē ieņem samērā stabilu vietu, tomēr ir izteikts gardēžu žanrs.
 
28.aug
Latvija ir mūzikas festivālu lielvalsts, īpaši vasarās, kad, par spīti atvaļinājumu sezonai, izcilu kultūras notikumu kalendārs tā vien aicina doties izbaudīt gan Latvijas unikālo koncertzāļu infrastruktūru, gan iemēģināt dažādas tradicionālās un netradicionālās koncertpieredzes gan pilsētās, gan laukos.
 
2.aug
Andreja Žagara iniciēto Baltijas muzikālo sezonu turpinājums ar rebrendotu nosaukumu mūzikas festivāls Rīga Jūrmala, par kuru latviešu gramatikas speciālistiem varētu rasties jautājumi, jo zīmola grafiskajam veidolam un starptautiskajai konvertējamībai pievērsta lielāka uzmanība nekā pieturzīmju un locījumu lomai nozīmju veidošanā, ar ambiciozu pieteikumu piebiedrojies lielajam Latvijas vasaras mūzikas festivālu pulkam, vienlaikus mēģinot uzdot toni, turpinot aizvadītās simtgades gada koncertprogrammu spožāko virsotņu garā, proti, aicinot spicākos Eiropas orķestrus, populārus diriģentus un pasaulslavenus solistus.
 
25.jūl
Suzanna Melki ir Helsinku filharmonijas orķestra un Losandželosas filharmoniķu galvenā diriģente kopš 2016. gada. Pirmā un vienīgā dāma, kas vadījusi pasaulslaveno Pjēra Bulēza dibināto Ensemble InterContemporain, un pirmā, kas stājusies pie Milānas operas Teatro alla Scala diriģenta pults operas iestudējumā. Vienlīdz stipra klasiskajā un laikmetīgajā simfoniskajā un opermūzikā, diriģente sadarbojas ar vadošajiem Eiropas orķestriem un operteātriem un laiku pa laikam atlicina laiku dialogam ar savu iekšējo es, jo klusums un klasiskā mūzika, viņasprāt, palīdz izdzīvot mūsdienu fragmentētajā un pārlieku dinamiskajā pasaulē. Latvijā izcilā somu diriģente Suzanna Melki diriģēja jaunā Rīgas-Jūrmalas festivāla atklāšanas koncertus operā 19. un 21. jūlijā ar izcilo Bavārijas Radio simfonisko orķestri, stājoties pie pults maestro Marisa Jansona vietā, kuram ārsts ieteicis mazliet atjaunot spēkus, vasarā atturoties no koncertēšanas. Liktenīga nejaušība, kas ļāvusi Latvijas publikai iepazīt unikālu un spilgtu personību mūzikā.
 
19.jūl
Mūsdienu tehnoloģiju iespējas un eksperimenti radījuši jaunas mākslas pieredzes iespējas. Vēl pirms padsmit gadiem sajūsmināti raudzījāmies uz dažādām instalācijām, tostarp skaņu instalācijām vai sajūtu takām, šobrīd sajūtu izrāde ir jau relatīvi stabils termins skatuves mākslās.
 
5.jūl
Eiropu apsēdušā nenormālā karstuma viļņa laikā Parīzes operas 350. jubilejas sezonā līdzās starptautiskajai operas pētnieku konferencei tosc@paris2019 spontāns lēmums nokļūt Dona Žuana izrādē Garnjē operā realizējās neaizmirstamā interpretācijas piedzīvojumā.
 
6.jun
Oskars Stroks neapšaubāmi ir daudzām leģendām un mītiem apvīta personība Latvijas populārajā mūzikā. Laiku pa laikam viņa personība tiek aktualizēta relatīvi šaurā lokā. Vai nu starp ļaudīm, kas interesējas par tango un pagājušā gadsimta 20–30. gadu Rīgas urbānajām izklaidēm, vai skatuves mākslā.
 
31.mai
Laikmetīgā opera ir žanrs, kurā Latvijā runāt par sistemātisku attīstību ir grūti. Pamatā tādēļ, ka laikmetīgajai operai parasti nav nekāda sakara ar lielajiem operteātriem un operas industriju. Drīzāk tie ir atsevišķi skatuves mākslas projekti, kuriem vietā un nevietā piekarina vārdiņu eksperimentāls.
 
23.mai
Sezonas noslēdzošais jauniestudējums Latvijas Nacionālajā operā un baletā tās 100. sezonā būs pirmiestudējums – 20. gadsimta franču komponista Frānsisa Pulenka opera Karmelīšu dialogi, kas pasaules pirmizrādi piedzīvoja 1957. gadā Milānas Teatro alla Scala. Pieredzējušais franču operrežisors Vensāns Busārs apgalvo, ka stāsts nav par Kompjeņas moceklēm, Karmelīšu klostera māsām, kurām Lielās Franču revolūcijas laikā nocirta galvas, bet par pavisam ko citu – par bailēm. No apkārtējās pasaules apdraudējuma un no bailēm kļūt pieaugušam, kas skar ne tikai operas galveno varoni Blānšu, bet daudzas jaunas sievietes mūsdienās. Opera viņam nozīmē brīvību strādāt ārpus valodas rāmjiem un tiltu veidošanu starp dažādiem laikmetiem, par sākumpunktu ņemot mūziku.
 
20.mar
21. februārī Latvijas Nacionālajā operā un baletā notika divu jauniestudējumu pirmizrādes, šoreiz operas žanrā kā jauns diptihs, ko veidoja mazpazīstamā itāļu operkomponista Italo Montemeci operas Burvestība (L’Incantesimo, 1943) un Rudžero Leonkavallo operas Pajaci jauniestudējums.
 
14.mar
Zviedriete Irēne Teorina ir viens no mūsdienu pieprasītākajiem Vāgnera soprāniem pasaulē. Brinhildes lomā trijās no Gredzena cikla operām un Izoldes tēlā operā Tristans un Izolde viņas balss ar skanīgiem virstoņiem apbur publiku abās pusēs Atlantijas okeānam. Vairāk nekā desmit gadus Irēne bijusi regulāra soliste Vāgnera operu iestudējumos Baireitā.
 
14.feb
5. februārī ir dzimšanas diena amerikāņu rakstniekam Viljamam Barouzam – bītņikam, postmodernistam un multimāksliniekam, kurš cita starpā sarakstījis savulaik par skandaloziem dēvētos romānus Narkomāns (1953) un Kailās brokastis (1959) un kura citāts nejauši aizķērās uz manas soctīklu laikjoslas: «Ko ēd naudas mašīna? Tā ēd jaunību, spontanitāti, dzīvi, skaistumu, un pāri visam – tā ēd radošumu. Tā ēd kvalitāti un pēc sevis atstāj kvantitāti.»
 
6.feb
Džakomo Pučīni opera Bohēma ir LNOB repertuāra zelta fondā. 1995. gadā Pētera Krilova veidotais iestudējums sasniedzis jau teju Franko Dzefirelli klasikas cienīgu vecumu. Tas piedzīvojis vairākkārtējus atjaunojumus un sastāva maiņas.
 
25.jan
11. janvārī pēc sniegotām svētku brīvdienām Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris iesoļoja jaunajā gadā ar romantisma repertuāru muzikāli krāšņā koncertā kopā ar diriģentu Gintaru Rinkēviču un nīderlandiešu vijolnieci Simoni Lamsmā – meistarīgu klasikas un laikmetīgās vijoļmūzikas interpreti ar pamatīgu koncertpieredzi abās pusēs Atlantijas okeānam.
 
17.jan
Ja pasaulē kāds no noteicošajiem rādītājiem būtu izcilu mūziķu īpatsvars uz iedzīvotāju skaitu, Latvija, visticamāk, būtu saraksta augšgalā. Tomēr izcilības nerodas tukšā vietā – tas ir garš ceļš, sākot no bērna kājas, pa izglītības sistēmas līkločiem. Emīla Dārziņa mūzikas skola (EDMS) ir viena no šādām talantu kalvēm, tieši tāda – vienīgā Latvijā.