\\Autori

LMLauma Mellēna

2.aug 2019
Andreja Žagara iniciēto Baltijas muzikālo sezonu turpinājums ar rebrendotu nosaukumu mūzikas festivāls Rīga Jūrmala, par kuru latviešu gramatikas speciālistiem varētu rasties jautājumi, jo zīmola grafiskajam veidolam un starptautiskajai konvertējamībai pievērsta lielāka uzmanība nekā pieturzīmju un locījumu lomai nozīmju veidošanā, ar ambiciozu pieteikumu piebiedrojies lielajam Latvijas vasaras mūzikas festivālu pulkam, vienlaikus mēģinot uzdot toni, turpinot aizvadītās simtgades gada koncertprogrammu spožāko virsotņu garā, proti, aicinot spicākos Eiropas orķestrus, populārus diriģentus un pasaulslavenus solistus.
 
25.jūl 2019
Suzanna Melki ir Helsinku filharmonijas orķestra un Losandželosas filharmoniķu galvenā diriģente kopš 2016. gada. Pirmā un vienīgā dāma, kas vadījusi pasaulslaveno Pjēra Bulēza dibināto Ensemble InterContemporain, un pirmā, kas stājusies pie Milānas operas Teatro alla Scala diriģenta pults operas iestudējumā. Vienlīdz stipra klasiskajā un laikmetīgajā simfoniskajā un opermūzikā, diriģente sadarbojas ar vadošajiem Eiropas orķestriem un operteātriem un laiku pa laikam atlicina laiku dialogam ar savu iekšējo es, jo klusums un klasiskā mūzika, viņasprāt, palīdz izdzīvot mūsdienu fragmentētajā un pārlieku dinamiskajā pasaulē. Latvijā izcilā somu diriģente Suzanna Melki diriģēja jaunā Rīgas-Jūrmalas festivāla atklāšanas koncertus operā 19. un 21. jūlijā ar izcilo Bavārijas Radio simfonisko orķestri, stājoties pie pults maestro Marisa Jansona vietā, kuram ārsts ieteicis mazliet atjaunot spēkus, vasarā atturoties no koncertēšanas. Liktenīga nejaušība, kas ļāvusi Latvijas publikai iepazīt unikālu un spilgtu personību mūzikā.
 
19.jūl 2019
Mūsdienu tehnoloģiju iespējas un eksperimenti radījuši jaunas mākslas pieredzes iespējas. Vēl pirms padsmit gadiem sajūsmināti raudzījāmies uz dažādām instalācijām, tostarp skaņu instalācijām vai sajūtu takām, šobrīd sajūtu izrāde ir jau relatīvi stabils termins skatuves mākslās.
 
5.jūl 2019
Eiropu apsēdušā nenormālā karstuma viļņa laikā Parīzes operas 350. jubilejas sezonā līdzās starptautiskajai operas pētnieku konferencei tosc@paris2019 spontāns lēmums nokļūt Dona Žuana izrādē Garnjē operā realizējās neaizmirstamā interpretācijas piedzīvojumā.
 
6.jun 2019
Oskars Stroks neapšaubāmi ir daudzām leģendām un mītiem apvīta personība Latvijas populārajā mūzikā. Laiku pa laikam viņa personība tiek aktualizēta relatīvi šaurā lokā. Vai nu starp ļaudīm, kas interesējas par tango un pagājušā gadsimta 20–30. gadu Rīgas urbānajām izklaidēm, vai skatuves mākslā.
 
31.mai 2019
Laikmetīgā opera ir žanrs, kurā Latvijā runāt par sistemātisku attīstību ir grūti. Pamatā tādēļ, ka laikmetīgajai operai parasti nav nekāda sakara ar lielajiem operteātriem un operas industriju. Drīzāk tie ir atsevišķi skatuves mākslas projekti, kuriem vietā un nevietā piekarina vārdiņu eksperimentāls.
 
23.mai 2019
Sezonas noslēdzošais jauniestudējums Latvijas Nacionālajā operā un baletā tās 100. sezonā būs pirmiestudējums – 20. gadsimta franču komponista Frānsisa Pulenka opera Karmelīšu dialogi, kas pasaules pirmizrādi piedzīvoja 1957. gadā Milānas Teatro alla Scala. Pieredzējušais franču operrežisors Vensāns Busārs apgalvo, ka stāsts nav par Kompjeņas moceklēm, Karmelīšu klostera māsām, kurām Lielās Franču revolūcijas laikā nocirta galvas, bet par pavisam ko citu – par bailēm. No apkārtējās pasaules apdraudējuma un no bailēm kļūt pieaugušam, kas skar ne tikai operas galveno varoni Blānšu, bet daudzas jaunas sievietes mūsdienās. Opera viņam nozīmē brīvību strādāt ārpus valodas rāmjiem un tiltu veidošanu starp dažādiem laikmetiem, par sākumpunktu ņemot mūziku.
 
20.mar 2019
21. februārī Latvijas Nacionālajā operā un baletā notika divu jauniestudējumu pirmizrādes, šoreiz operas žanrā kā jauns diptihs, ko veidoja mazpazīstamā itāļu operkomponista Italo Montemeci operas Burvestība (L’Incantesimo, 1943) un Rudžero Leonkavallo operas Pajaci jauniestudējums.
 
14.mar 2019
Zviedriete Irēne Teorina ir viens no mūsdienu pieprasītākajiem Vāgnera soprāniem pasaulē. Brinhildes lomā trijās no Gredzena cikla operām un Izoldes tēlā operā Tristans un Izolde viņas balss ar skanīgiem virstoņiem apbur publiku abās pusēs Atlantijas okeānam. Vairāk nekā desmit gadus Irēne bijusi regulāra soliste Vāgnera operu iestudējumos Baireitā.
 
14.feb 2019
5. februārī ir dzimšanas diena amerikāņu rakstniekam Viljamam Barouzam – bītņikam, postmodernistam un multimāksliniekam, kurš cita starpā sarakstījis savulaik par skandaloziem dēvētos romānus Narkomāns (1953) un Kailās brokastis (1959) un kura citāts nejauši aizķērās uz manas soctīklu laikjoslas: «Ko ēd naudas mašīna? Tā ēd jaunību, spontanitāti, dzīvi, skaistumu, un pāri visam – tā ēd radošumu. Tā ēd kvalitāti un pēc sevis atstāj kvantitāti.»
 
6.feb 2019
Džakomo Pučīni opera Bohēma ir LNOB repertuāra zelta fondā. 1995. gadā Pētera Krilova veidotais iestudējums sasniedzis jau teju Franko Dzefirelli klasikas cienīgu vecumu. Tas piedzīvojis vairākkārtējus atjaunojumus un sastāva maiņas.
 
25.jan 2019
11. janvārī pēc sniegotām svētku brīvdienām Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris iesoļoja jaunajā gadā ar romantisma repertuāru muzikāli krāšņā koncertā kopā ar diriģentu Gintaru Rinkēviču un nīderlandiešu vijolnieci Simoni Lamsmā – meistarīgu klasikas un laikmetīgās vijoļmūzikas interpreti ar pamatīgu koncertpieredzi abās pusēs Atlantijas okeānam.
 
17.jan 2019
Ja pasaulē kāds no noteicošajiem rādītājiem būtu izcilu mūziķu īpatsvars uz iedzīvotāju skaitu, Latvija, visticamāk, būtu saraksta augšgalā. Tomēr izcilības nerodas tukšā vietā – tas ir garš ceļš, sākot no bērna kājas, pa izglītības sistēmas līkločiem. Emīla Dārziņa mūzikas skola (EDMS) ir viena no šādām talantu kalvēm, tieši tāda – vienīgā Latvijā.
 
9.jan 2019
Gada nogale mūzikas dzīvē parasti iezīmējas ar ārkārtīgi aktīvu piedāvājumu – īpašiem Vecgada koncertiem, ko piedāvā teju katra kultūras iestāde, acīmredzot pamatoti pieņemot, ka gada nogalē uz koncertiem mēdz doties arī sezonas laikā koncertzālēs retāk sastopama publika un ļaudis, kuriem opera vai simfoniskā orķestra koncerts saistās ar īpašāku izklaidi salīdzinājumā ar tām, kas tiek baudītas ikdienā.
 
2.jan 2019
Decembrī LNOB, iezīmējot gada nogales svētku sezonu, piedāvāja klausītājiem Džakomo Pučīni operas Bezdelīga koncertuzvedumu ar azerbaidžāņu soprānu Dināru Alijevu Magdas lomā.
 
21.nov 2018
Karaliskais Amsterdamas Concertgebouw orķestris nešaubīgi ir viens no labākajiem pasaules orķestriem. Tas ir slavens ar savu īpašo skanējumu, kas tiek slīpēts lieliskajā Amsterdamas koncertzālē, ar saviem neskaitāmajiem ierakstiem, un, protams, mēs lepojamies, ka no 2004. līdz 2015. gadam tā mākslinieciskais vadītājs bijis maestro Mariss Jansons.
 
1.nov 2018
Simtgades sezona lutina mūzikas cienītājus ar pasaules klases koncertiem, slavenu orķestru un diriģentu viesošanos, ekskluzīvām programmām un solistiem. Biežāk nekā citkārt Latvijā iegriežas arī mūsu bezdelīgas pasaules mūzikas debesīs.
 
29.okt 2018
Septembra beigās LNOB savu simto sezonu atklāja ar Riharda Vāgnera Klīstošo holandieti – operu, kurai ir vēsturiska nozīme Rīgas operteātra vēsturē.
 
19.okt 2018
Laikmetīgās operas intriģē ne tikai ar izvēlēto tematiku, bet arī ar konceptuālo pieeju, kāda raksturīga mūsdienu skatuves mākslām. Formas eksperimenti atbīdījušies otrajā plānā, un lielāka nozīme tiek piešķirta vēstījumam, kuram arvien biežāk ir sociāls raksturs.
 
12.okt 2018
Latviešu diriģents Andris Nelsons tiek saukts par vienu spožākajiem savas paaudzes diriģentiem pasaulē. Precīzi Latvijas simtgadē, 18. novembrī Andrim apritēs četrdesmit gadu, bet viņa māksliniecisko sasniegumu klāstā jau ir gan divas Grammy balvas, gan ekskluzīvs līgums ar Deutsche Grammophon par simfoniskās klasikas mūsdienu ieskaņojumiem, transatlantiskajā darba kalendārā neskaitāmas tikšanās mūzikā ar pasaules labākajiem orķestriem un ikdienas darbs ar Bostonas Simfonisko orķestri ASV un Leipcigas Gewandhaus orķestri Vācijā, kas kļuvis arī par Latvijas simtgades sezonas gaidītu viesi šajā īpašajā koncertsezonā ar veselām divām koncertprogrammām 13. un 14. oktobrī Latvijas Nacionālajā Operā, bet 16. oktobrī Liepājā, kur “Lielā Dzintara” akustikā skanēs gan Andra Dzenīša jaundarbs “Māra”, gan soprāna Kristīnes Opolais balss un Gustava Mālera Pirmā simfonija. Lai arī mūsdienās līdz sarunai ar Andri ved garumgari līkloči caur orķestra pārstāvjiem un aģentūrām, sarakstēm un saskaņojumiem, galu galā tā tomēr notiek un ir tikpat gaiša kā parasti. Nelsons, pat atrodoties slavas zenītā, joprojām nav zaudējis spēju brīnīties, prasmi neatlaidīgi strādāt un neapstāties pie sasniegtā.
 
13.sep 2018
Līdzās simtgades izrāžu sērijai teātra festivālā Draama Tartu, Igaunijā, Vanemuines teātrī izdevās noskatīties arī nu jau aptuveni gadu repertuārā esošo igauņu dramaturģes Siretas Kempbelas lugas Beatrise iestudējumu.
 
7.sep 2018
Jaunajai teātra sezonai sākoties, Baltijas valstu simtgades gads ieiet finiša taisnē. Septembra pirmajā nedēļā Tartu notiek ikgadējais teātra festivāls Draama.