Multimediāls van Gogs – citāda mākslas pieredze

ZVAIGŽŅOTĀ NAKTS. Digitālais piedzīvojums sākas ar prologu. Tas raksturo mākslinieka krāsu paleti un labi pazīstamos, intensīvos krāsu triepienus, kas pāriet Provansas piesātinātajās ainavās un viļņveidīgi pārņem visu telpu © Publicitātes foto: © Culturespaces E. Spiller

Mūsdienu tehnoloģiju iespējas un eksperimenti radījuši jaunas mākslas pieredzes iespējas. Vēl pirms padsmit gadiem sajūsmināti raudzījāmies uz dažādām instalācijām, tostarp skaņu instalācijām vai sajūtu takām, šobrīd sajūtu izrāde ir jau relatīvi stabils termins skatuves mākslās.

Savukārt vizuālajā mākslā trīsdimensionāla mākslas darbu baudīšana komplektā ar skaņu celiņu vairs nav nekas neparasts, kaut arī spēj raisīt gan sajūsmu, gan skepsi. Atceros, pirms pāris gadiem Rīgas Mākslas telpā Kristīnes Luīzes Avotiņas personālizstādē dzirdēju vidējās paaudzes apmeklētājus kurnam, ka videoprojekcijas uz sienām tak neesot īsta māksla. Šis joprojām ir gana aktuāls jautājums it visur, kur darīšana ar mediatizāciju ne tikai kā mediju pastarpinājumu tradicionālu mākslas veidu baudīšanā, bet arī kā patstāvīgu žanru - mediju mākslu, kurā pilntiesīgi tiek izmantoti dažādu tradicionālo mākslas veidu elementi un artefakti, veidojot jaunas, pārsteidzošas kombinācijas, kas mijiedarbojas ar publikas uztveri tikpat intensīvi kā, piemēram, virtuālā realitāte. Nesen Parīzē, digitālās mākslas centrā Atelier des Lumières, apmeklēju izstādi Zvaigžņotā nakts - unikālu ceļojumu Vinsenta van Goga mākslas trīsdimensionālā pasaulē.

Parīzes pirmais digitālās mākslas centrs izveidots atjaunotās deviņpadsmitā gadsimta metāllietuves telpās Parīzes 11. rajonā un atvērts 2018. gada aprīlī ar Gustava Klimta darbiem veltītu izstādi. Izmantojot AMIEX® (Art Music & Immersive Experience) tehnoloģiju, kas koordinē tūkstošiem kvalitatīvu un ļoti precīzu lielizmēra attēlu un īpašu skaņu sistēmu, apmeklētāji pilnībā ienirst attēlu un mūzikas pasaulē. Tā aizņem vairāk nekā 3000 kvadrātmetru teritoriju ar 10 metrus augstām sienām. Apmēram pusstundu ilgā priekšnesuma laikā iespējams pa telpu pastaigāties, bet tikpat labi var ieņemt arī konkrētu punktu, apsēžoties uz grīdas, kāpnēm vai atsevišķi izvietotiem sēdekļiem. Statistika vēsta, ka pirmajā gadā digitālās mākslas centru apmeklējuši vairāk nekā 600 000 cilvēku. Parīzē digitālā māksla nevar un nemēģina konkurēt ar tradicionālajiem muzejiem, kuros glabājas iespaidīgas visas civilizācijas vēstures kolekcijas, tomēr piedāvā mazliet atšķirīgu pieeju, kas uzrunā dažādu vecumu auditorijas, īpaši jauniešus, kuru dzīvē digitālās tehnoloģijas ir ikdiena.

Vinsenta van Goga krāsas, līnijas un motīvi ir lieliski piemēroti daudzdimensionālas mākslas piedzīvojumam, kādu Parīzē izveidojuši itāļi Džanfranko Januci, Renato Gato un Masimiliano Sikardi, pusstundā meistarīgi radot kompozīciju, kurā iekļauta lielākā daļa no van Goga populārākajiem darbiem, kas digitālā izteiksmē lieliski sasaucas ar mūsdienu pasaules dinamisko dabu. Digitālais piedzīvojums sākas ar prologu. Tas raksturo mākslinieka krāsu paleti un labi pazīstamos, intensīvos krāsu triepienus, kas pāriet Provansas piesātinātajās ainavās un viļņveidīgi pārņem visu telpu, ieskaujot dienvidu svelmē un intensīvās krāsās.

Cauri mākslinieka radošās biogrāfijas periodiem vada izsmalcināti veidots skaņu celiņš, ko kompilējis un ar savu oriģinālo skaņu rakstu papildinājis Luka Longobardi. Priekšnesuma muzikālajā daļā ir gan baroka opera, gan Edvarda Grīga dziesmas, skan Bedržiha Smetanas Vltava, Lauretas ārija no Džakomo Pučīni operas Džanni Skiki, Vivaldi Gadalaiki, arī Mailsa Deivisa Lifts uz ešafotu, Ninas Simounas Don’t let me be misunderstood un Lukas Longobardi elēģijas, bet epilogs kulminē Brāmsa 2. klavierkoncerta pasāžās. Savadabīgā mūzikas un digitalizētas vizuālās mākslas sintēze ir pārsteidzoši saviļņojoša gan šedevru pazinējam, gan nezinātājam. Tajā lielākais nopelns ir tādam neiroloģiskam fenomenam kā sinestēzija (gr. synesthesia), proti, tā ir maņu sajūtu pārklāšanās, kad viena maņu sajūtu pieredze izraisa reakciju citā, piemēram, skaņa izraisa asociāciju ar krāsu vai formu vai otrādi.

Zvaigžņotās nakts gadījumā līdzpārdzīvojuma pieredzi veido gan attēls, gan skaņa, taču emocionālo kopsaucēju veido katra apmeklētāja individuālā uztvere. Ja nevarat nokļūt Parīzē, šobrīd ko līdzīgu iespējams piedzīvot Rīgas biržā notiekošajā multimediālajā izrādē Izcilie modernisti.